"Nevajag lieki klikšķināt uz linkiem." Aicina uzmanīties tiešsaistes saziņas rīku lietotājus

Hakeris. Ilustratīvs foto

FOTO: Pixabay

"Skype" un "Zoom" šobrīd ir pasaulē populārākās digitālās platformas - tās izmanto miljoniem cilvēku, lai sazinātos gan darba jautājumos, gan pārrunātu ģimenes lietas. Hakeri laiku lieki netērē un šīm lietotnēm ir izveidojuši viltus versijas, ziņo "TV3 ziņas". 

"Kaspersky" konstatējuši aptuveni 1300 datnes, kuru nosaukumi līdzinās "Zoom", "Webex", "Slack" un tamlīdzīgu slavenu lietotņu nosaukumiem. Viltus video konferenču programmas lejupielāde var beigties slikti un datoram var piekļūt kibernoziedznieki.

Sensitīvas informācijas, piemēram, foto zādzība, šantāža vai izspiešana ir riski, kuriem sevi pakļauj neuzmanīgi lietotāji. Hakeri var pilnībā nobloķēt datoru un par tā atbloķēšanu pieprasīt izpirkuma naudu.

Latvijā pagaidām nav reģistrēts neviens gadījums, kad video konferenču lietotājs būtu kļuvis par krāpnieku upuri, taču modrību zaudēt nedrīkst.

"Nevajag nevajadzīgi klikšķināt uz linkiem. Pirms klikšķināt uz saitēm, tās vajag pārbaudīt," saka "CERT.LV" vadītāja vietnieks Varis Teivāns.

IT eksperts Kirils Solovjovs pastāstīja, ka vienkāršs veids, kā atpazīt, vai virtuālās videokonferences adrese ir droša, ir pārliecināties par tā domēnu.

"Jāpārbauda, vai domēna daļa atbilst servisa nosaukumam. Piemēram, ja lietojot "Zoom" un adrese ir video.zoom.com - esat pareizajā vietā, taču ja adresē servisa nosaukums izpaliek, neesat tur, kur vajag," viņš pastāstīja.

Bažas izskanējušas par populārās vietnes "Zoom" drošības riskiem. "Zoom" sistēmā savulaik bija "caurums", pa kuru lietotāji varēja pieslēgties svešām sapulcēm, un rediģēt to dalībnieku sarakstus.

Ažiotāžu par šo vietni radīja Borisa Džonsona ieraksts mikroblogošanas vietnē "Twitter", kurā redzams, ka britu valdība attālinātajai sanāksmei izmanto "Zoom". Latvijas kibersargi uzskata, ka šī ažiotāža konkrēto programmu padarīs tikai drošāku.

"Ar šo lielo uzmanību kompānija bez maksas dabūjusi ļoti lielu skaitu testētāju, kas visu laiku cenšas atrast drošības problēmas, un noteikti meklēs vēl! Produkts paliks tikai drošāks," norāda Teivāns.

Arī Latvijā politiķi, paši drošības eksperti, cilvēki, kuri pārrunā gan privātās dzīves nianses, gan komercnoslēpumus veic digitālas tikšanās, taču jautājums, vai varam digitālajām platformām pilnībā uzticēties, joprojām ir atklāts.

"Jāsaprot, ka visi mākoņpakalpojumu produkti ir kā trīsstūra komunikācija. Jūs vienmēr iesaistāt citas kompānijas infrastruktūru. Ja esat identificējis, ka pats neesat spējīgs uzturēt savu, jāsamierinās, ka lietojat trešās puses infrastruktūru," pauž "CERT.LV" pārstāvis.

"Ļoti retos gadījumos šie servisi nodrošina šifrēšanu, tādā veidā, ka arī ražotājs nevar piekļūt tā saturam, piemēram, "Signal" un "Wire". Jāsaka gan, ka šie servisi parasti nenodrošina iespēju vienlaicīgi sazvanīties lielam cilvēku skaitam. Tāpat jāatzīmē, ka telefonu zvani, tai skaitā grupu zvani, caur aplikācijām ir nedaudz vecāka tehnoloģija, līdz ar to tai ir augstāks drošības līmenis," stāstīja Solovjovs.

Tīmeklī atrodamas daudzas legālas programmas, kas piedāvā pat 4K video attēla kvalitāti un ļoti labu skaņu, taču tā kā tie ir maksas produkti, lielākā daļa lietotāju meklē bezmaksas alternatīvas. To skaits pieaug katru dienu, taču drošība mēdz pieklibot, tāpēc jābūt modriem. 

Video: "TV3 ziņas" sižets