Raidījums: Kalvīša sievai piederošs uzņēmums sabojājis valsts ceļu un atsakās par to maksāt

Aigars Kalvītis

FOTO: Ieva Makare/LETA

Uzņēmums "SKF un partneri", kam kopā ar Aglonas novada domi pieder Cirīšu hidroelektrostacija (SIA "Cirīšu HES"), atsakās maksāt par tā attīstības projekta dēļ sabojāta valsts ceļa remontu, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Lielākā "SKF un partneri" īpašniece ar 65% daļu ir "Latvijas gāzes" valdes priekšsēdētāja un Latvijas Hokeja federācijas prezidenta, bijušā premjera Aigara Kalvīša sieva Kristīne Kalvītei. Vēl 15% daļu pieder Normundam Aizkalnam, bet pa 10% - Edgaram Kārklim un Anitai Strakšai, liecina "firmas.lv" informācija.

Uzņēmumam "SKF un partneri" pieder 60% mazajā hidroelektrostacijā "Cirīšu HES", kas atrodas pie Aglonas novada Cirīšu ūdens krātuves. Pārējie 40% "Cirīšu HES" ir Aglonas novada domes īpašumā.

Šīs ūdens krātuves krastā atrodas arī Kalvīšu lauku īpašums, bet pērn Kalvīša sievai daļēji piederošais uzņēmums saņēma Lauku atbalsta dienesta līdzfinansējumu, lai izraktu dīķi un būvētu vēl vienu atpūtas kompleksu, vēsta "Nekā personīga".

Taču dīķis bijis pārāk tuvu valsts ceļam Aglona-Krāslava, un ceļš daļēji iebrucis. Tagad uzņēmums atsakās maksāt par ceļa remontu un uzskata, ka tas jādara par nodokļu maksātāju naudu, norāda raidījums.

Būvniecība sākusies ar vērienīgiem zemes darbiem, un īpašumā starp ūdenskrātuvi un autoceļu izsmelta kūdra un melnzeme, lai ierīkotu dīķi, kas būtu savienots ar ūdenskratuvju kaskādi. Zemes darbu laikā novembra sākumā nogruvis plānotā dīķa krasts, gar kuru iet autoceļš. Bedrē iešļūkusi arī daļa valsts autoceļa nomales, un braukšana par to kļuvusi bīstama.

"SKF un partneri" valdes loceklis un līdzīpašnieks Aizkalns neatzīst uzņēmuma vainu, jo visi darbi darīti uzņēmuma teritorijā, ar visiem saskaņojumiem. Viņaprāt, ceļš, visdrīzāk, iebrucis tāpēc, ka bija izbūvēts nekvalitatīvi, un privātajā teritorijā notiekošo darbu rezultātā šis kavlitātes trūkums kļuvis redzams.

Valsts reģionālajiem autoceļiem ar likumu noteikta 60 metru aizsargjosla. Tajā zāģēt, būvēt vai rakt drīkst tikai ar valsts AS "Latvijas valsts ceļi" (LVC) atļauju. 

LVC darbus saskaņoja, tomēr uzskata, ka saskaņojums nenozīmē, ka dabu veicējs tiek atbrīvots no atbildības, ja darbu laikā ceļš tiek bojāts. Šobrīd LVC veic ekspertīzes, lai pārliecinātos, ka rakšanas darbi ir tiešā cēloņsakarībā ar ceļa bojājumu.

Ja izrādīsies, ka ceļa nogruvuma iemesls ir būvdarbi, izrokot dīķi, LVC veiks nepieciešamās darbības, lai radušos zaudējumus piedzītu, raidījumam apliecināja LVC Komunikācijas daļas vadītāja Anna Kononova.

Šis ceļš padomju laikā ir būvēts uz purvainas grunts. Tas remontēts 2017.gadā, taču mainīts tikai asfalta segums. Pareizi būtu nestabilo augsnes slāni aizstāt ar atbilstošu grunti, bet šāda rekonstrukcija esot ļoti dārga, norāda raidījums.

Ceļa remonta izmaksas būs zināmas tikai pēc ekspertīzēm. Tad varēšot aplēst, vai nepieciešama grunts nomaiņa vai pietiks ar esošā uzbēruma nostiprināšanu. 

Aglonas novada pašvaldībā uzskata, ka nav noticis nekas ārkārtējs, lielas neērtības satiksmes ierobežojumi neradot un to visu varot ātri sakārtot, vēsta raidījums.

"Viņi ["SKF un partneri"] ir it kā pabeiguši darbus, tagad tecina ūdeni atpakaļ. Uzpludinās dīķi, tad tur izlīdzināsies spiediens un tad ceļu piebērs atpakaļ. Kāds tas [ceļš] bija, tāds tas ir. Nekas tur nav ne salūzis, ne pārlūzis, ne nobrucis," raidījumam teica Aglonas novada domes priekšsēdētājs Jānis Butēvics (Grāveru pagasta saraksts). 

Kā norāda "Nekā personīga", pašvaldības un "SKF un partneri" kopuzņēmums "Cirīšu HES" visu darbības laiku dividendēs izmaksājis tikai daļu peļņas, un uzkrājusies krietna summa - vairāk nekā miljons eiro. Uzņēmuma kasē brīvas naudas dividenžu izmaksai nav, tādēļ dalībnieki - pašvaldība un privātfirma - izlēmuši, ka jāpārdod uzņēmumam piederošā ūdenskrātuve vairāku simtu hektāru platībā, kas sākotnēji bijis pašvaldības ieguldījums uzņēmuma aktīvos. Tagad to nopircis uzņēmuma privātais partneris - "SKF un partneri" - par aptuveni 240 000 eiro.

"Cirīšu HES" tiesājas ar valsti par valsts atbalsta maksājumu samazināšanu.

Video: "Nekā personīga" sižets