"Ja vienam no viņiem pasliktinās veselība, visa sistēma sabrūk." Mediķa stāsts par darbu Covid-19 krīzes laikā (1)

Es bieži esmu gribējis, lai cilvēki mani varētu "ēnot" vienu maiņu, lai redzētu dažādos cilvēkus, kas nonāk neatliekamās medicīniskās palīdzības uzņemšanas nodaļā - pieaudzis vīrietis, kurš mēnesi cieš no sāpēm celī, veca, trausla dāma ar urīnceļu infekciju, narkotiku meklētāji un psihiatrijas pacienti, kuri nelieto zāles.

Tagad es izmisīgi vēlos, lai visi, kas tic kaut kādām pusizceptām sazvērestības teorijām vai sūdzas par to, ka slēgti veikali un pludmales, vienu dienu varētu iejusties manā ādā.

Es visu laiku to dzirdu brīvdienās: ka šīs pandēmijas apmēri ir pārspīlēti, ka apstiprināto gadījumu skaits ir neliels, ņemot vērā, cik pasaulē ir iedzīvotāju, ka mums visiem vajadzētu atgriezties skolā un darbos un ka jābeidz uzvesties tā, it kā šis būtu sliktāks par sezonālo gripu.

Bet mans darbs nekad nav šķitis tāds, kāds tas ir šobrīd. Nekad.

Parastā maiņā es viegli viens pats tieku galā ar vairāku pacientu aprūpi. Un kad darbu ir daudz, kāda uzdevuma deleģēšana citai medmāsai, piemēram, katetra ievietošana, ir viss, kas man nepieciešams, lai mutē nesāktu smelties ūdens.

Tagad bieži ir vajadzīgi vairāki cilvēki, lai uzturētu pie dzīvības vienu Covid-19 pacientu.

Šodien es kā galvenā Covid-19 pacientu medmāsa esmu ieslodzīts telpā vairākas stundas, paliekot iekšā, lai ierobežotu reizes, kad eju ārā.

Es palieku saģērbies, jo personīgo aizsarglīdzekļu daudzums ir ierobežots, un ir nepieciešama cita medmāsa, lai man padot zāles un rīkus. Tad manam pacientam sākās kritisks stāvoklis.

Divas vai trīs medmāsas pievienojas un mēs dedzīgi strādājam, lai pacients nenomirtu.

Tikmēr citam Covid-19 pacientam blakus palātā pasliktinās stāvoklis, un vēl vienam gaiteņa galā.

Drīz mūsu komanda strādā, lai izglābtu trīs pacientus.

Apskate nepieciešama vēl ducim Covid-19 pacientu, un, ja vienam no viņiem pasliktinās veselība, visa sistēma sabrūk.

Spiediens, ko Covid-19 izdara uz veselības aprūpes sistēmu, ir milzīgs. Ar katru nākamo dienu mēs intubējam par dažiem pacientiem vairāk, un viņi intensīvajā terapijā paliks vairākas nedēļas.

Intensīvās terapijas nodaļa ir gandrīz pilna, un mēs ne tuvu neesam sasnieguši hospitalizāciju augstāko punktu.

Drīz mums būs intubēti pacienti neatliekamās palīdzības nodaļā, un nebūs kur viņus sūtīt.

Šāda pati aina redzama visur valstī, vietām daudz sliktāk nekā mūsu slimnīcā.

Ārsti un medmāsas ir satraukušies, norūpējušies, slimi un pārguruši. Netiek melots, sakot, ka draudi ir īsti.

Tagad nav tas brīdis, kad vieglprātīgi ticēt visam, kam vēlies. Dari to, kad šis beigsies.

Tagad ir brīdis, kad ticēt datoriem jūsu kabatās, kas pārraida ziņas no visas pasaules un video stāstus, kuros veselības aprūpes speciālisti no visas pasaules parāda, kāda ir realitāte slimnīcās.

Ticiet, ka šis neredzamais vīruss var jūs nogalināt, ka tas nogalina cilvēkus visā pasaulē, ka tas mūsu veselības aprūpes sistēmu var novest pie sabrukuma robežas.

Un ticiet, ka savu pienākumu pildīšana, kam līdzi nāk visi ar to saistītie trūkumi, ir cēls mērķis - tā tiek glābtas dzīvības.