"Neiroloģes raudāja, dodoties uz "sarkano zonu"." Kā strādā ārsti Krievijas Covid-19 slimnīcās (17)

"Reanimācija piepildījās dienas laikā"

Vitālijs Gusarovs, Pirogova medicīnas centra galvenais ārsts, atklājis, ka slimnīcas zonu nodalīšanai uzceltas jaunas sienas - ierīkotas dezinfekcijas telpas un pārejas zonas, caur kurām medicīnas personāls nokļūst līdz Covid-19 slimniekiem un atpakaļ.

Šajās dienās īpaši svarīgi ir loģistikas jautājumi - ar kuriem liftiem pārvietosies Covid-19 slimnieki, ar kuriem no nodaļām atgriezīsies tie, kuriem ir izdevies izveseļoties. Kur pārvietosies medmāsas un kur droši glabāt medicīnas atkritumus. Pārmaiņas skar pat šķietami vienkāršas funkcijas, kā, piemēram, veļas mazgāšanu. To tagad pirms nodošanas tīrīšanai dezinficē.

Pirogova medicīnas centrā ir ieradušies strādāt neirologi, kardiologi, terapeiti, ķirurgi un traumatologi. "Mēs esam augsta kalibra speciālisti savās jomās.

Kaut kur sociālajos tīklos izskanēja salīdzinājums, ka mūsu pašreizējā darbība ir pielīdzināma naglas iesišanai sienā ar mikroskopu, taču, ieraugot lietu stāvokli, mums nebija šaubu, ka jāsteidz palīgā.

Neiroloģes, velkot aizsargtērpus, raudāja, un gāja uz "sarkano zonu"," atklāj anestezioloģijas un reanimācijas nodaļas vadītājs Boriss Tjoplihs.

Ne visi mediķi ir morāli gatavi strādāt ar Covid-19. Centrā trūkst medmāsu un sanitāru - daudzi darbinieki attiekušies no darba bailēs inficēt savus bērnus, tikmēr citiem nav iespējas atstāt krīzes laikā savas ģimenes. Jāņem vērā, ka liela daļa personāla paši atrodas inficēšanās riska grupā sava vecuma dēļ.

Mediķi, kuriem nav attiecīgās specializācijas, strādā ar ne tik smagi slimajiem pacientiem - slimnīca viņiem izstrādājusi detalizētas instrukcijas. Tās veido no veselības ministrijas vadlīnijām, reanimatologu ieteikumiem un citiem avotiem.

"Pirmajā "Covid-19" režīma dienā reanimācija bija pilna, sāka trūkt darba roku," atklāj slimnīcas galvenais ārsts, atklājot, ka situācija likusi arī viņam veikt lietas, kuras viņa darba pienākumos parasti neietilpst. Līdz šim viņš reanimācijā veicis tikai apgaitas un palīdzējis īpaši sarežģītu pacientu gadījumos.

"Daži maiņas beigās aizsargtērpos zaudē samaņu"

Pirms ieejas "sarkanajā zonā" katram mediķim ir jāuzvelk īpašs, vienreizlietojams aizsargtērps, zem kura ir parastais darba apģērbs.

"Iekšā neienesam ne atslēgas, ne pulksteņus, ne mobilos telefonus. Daži atstāj krustiņu, arī tas nav ieteicams," atklāj centra bijušais galvenais ķirurgs, kurš tur strādā jau 14 gadus.

61 gadu vecā mediķa karjeras laikā šī ir ceturtā karantīna - pirmās trīs viņš ir pārdzīvojis kā kara ārsts. Malārija, holēra un dizentērija. Slimnīcā viņš atbild par ātrās palīdzības atvesto pacientu "šķirošanu". Aizsargtērps viņam jāmaina ik pēc četrām stundām.

Pilsētas 15. infektoloģijas slimnīcā ir aptuveni 30 cilvēku komanda, kuras galvenais darba uzdevums ir palīdzēt ārstiem pārģērbties. Slimnīcas galvenais Ārsts Valērijs Verčerko atklājis, ka "pirms šī "viļņa" sākuma izvēlējāmies brīvprātīgo un viņu aptuveni 20 reizes tērpām kostīmā, lai iegaumētu, kā to darīt". Sarkanajā zonā nedrīkst novilkt ne respiratoru, ne brilles.

"Aizsargtērpā ir karsti, slāpst, kļūst slikti. Nedrīkst ne iet uz tualeti, ne ēst, ne dzert.

Katram gadījumam esam iegādājušies pieaugušo autiņbiksītes, kuras daudziem ir nācies izmantot.

Karstumā daudziem parādās problēmas ar ādu," stāstījis Pirogova medicīnas centra galvenais ārsts.

Mediķi strādā ar diviem cimdu pāriem un pacienta apskatei izmanto trešo pāri, ko pārvelk pāri iepriekšējiem diviem. Slimnīcas ķirurgs stāstījis, ka ir grūti, jo zūd taustes sajūta, kas viņa profesijā ir tik svarīga, taču, salīdzinot ar citām viņa pieredzēm, ir arī uzlabojumi - astoņdesmitajos gados izmantotajos "ūdenslīdēja kostīmos" nav bijis iespējams īsti dzirdēt.

Aizsargtērpā nav iespējams ieklausīties pacienta plaušu trokšņos - nākas paļauties uz elpošanas dziļuma mērījumiem, drudzi un plaušu tilpuma rādītājiem. Galvenais ārsts atzinis, ka pacientu apsekošana šādos apstākļos ir vismaz trīs reizes sarežģītāka.

Reanimācijas "šķirošanas" daļā maiņas ilgst četras stundas, savukārt pie slimajiem pacientiem - sešas. Daudzi krītot ģībonī, taču pieceļas un turpina strādāt.

"Tā notika ar mūsu vecāko māsu, kurai ir vairāk enerģijas un spēka, nekā vidusmēra vīrietis," sacījis galvenais ārsts. Citai medmāsai kļuvis slikti un viņa pievēmusi respiratoru, taču palikusi strādāt līdz maiņas beigām.

"Šo cilvēku priekšā man gribas stāvēt uz ceļiem," piebildis mediķis.

Ir grūti ievērot visus aizsardzības pasākumus. Daudzi ārsti tam pastiprinātu uzmanību pievērš vien pāris nedēļas, taču tad pieļauj potenciāli dzīvībai bīstamas kļūdas. Mediķus testē reizi nedēļā. gandrīz visi strādājošie mediķi ir izolējušies no savām ģimenēm - liela daļa dzīvo pāri ielai esošajā viesnīcā. Par istabiņām maksā slimnīca.

"Sūdzas, ka nepilinam zālītes"

Ja cilvēks ir ne pārāk smagā stāvoklī, viņam ir nepieciešama tikai uzraudzība, pretdrudža medikamenti un parasta pārtika. Daudziem pacientiem tas nešķiet pietiekami.

"Viņi sūdzas, ka neliekam pie sistēmas, nepilinam zālītes. Tiesa, mūsu galvenais uzdevums stacionārā ir nepieļaut, ka pasliktinās viņu veselības stāvoklis," atklāj ķirurgs, stāstot, ka dažreiz kritiskais stāvoklis iestājas pat divu vai trīs stundu laikā.

Smagi slimajiem pacientiem tiek piemērota pretvīrusu medikamentu terapija, kas vērsta uz iekšējo orgānu bojājumu minimizēšanu. Nodevīga var izrādīties arī imunsistēma, tādēļ vēlējumi par tās stiprināšanu var izrādīties nevietā.

"Ir aizdomas, ka imūnsistēmas atbilde lielā mērā nosaka to, cik smagā formā norisinās slimība. Terapijā izmantojam arī imūnsistēmas reakciju slāpējošus medikamentus, taču, tā kā pašlaik vēl nekādas pierādījumu bāzes nevar būt, mazliet "kustamies tumsā"," atklājis Gusarovs.

Viss slimnīcas personāls profilakses nolūkos lieto imūnsistēmu slāpējošas zāles, kuras paredzētas malārijas slimniekiem.

15. infektoloģijas slimnīcas galvenais ārsts pēc mācību beigšanas strādājis Černobiļā AES katastrofas zonā. Viņš apgalvojis, ka pat toreiz ārstiem bijusi lielāka saprašana par to, ar ko viņi cīnās.

"Tur bija viens bīstams faktors, pret kuru bija smalki izstrādāta atbildes stratēģija. Šajā gadījumā, savukārt, krīze uzkrita kā sniegs. Mēs redzējām, kas notiek Ķīnā, Itālijā un Spānijā, taču tas tāpat nepalīdz cīņā ar vīrusu, kas mutē," stāstījis mediķis. Viņam pievienojas arī slimnīcas ķirurgs: "Tas nav tas pats koronavīruss, ar kuru saskārāmies 2005. gadā vai 2015. gadā. Šī slimība ir ar asu gaitu, izraisa plaušu bojājumus un daudziem patiešām var maksāt dzīvību".