"Suns koronavīrusu var pārnēsāt kā "objekts"." Kas jāievēro pastaigās ar suni karantīnas laikā

Kur pastaigas ar suni ir visdrošākās?

Abi eksperti bija vienisprātis, ka karantīnas laikā ir jāievēro valdības ieviestie noteikumi. Izņēmums nav arī pastaigas ar suņiem. Kā izteicās speciāliste Jūlija Elsa, svarīgākais ir pastaigām izvēlēties vietas, kur ir iespējams ievērot divu metru distanci. "Tāpat var doties arī uz piejūras pludmalēm. Tiesa, arī šeit ir jāievēro norādes, kur to ir atļauts darīt un kur ne."

"Ja dzīvojam pilsētā un ejam parkos, tad nekādi dižie varianti jau nepaliek. Parkos mēs varam iet, bet suņiem speciāli veidotie pastaigu laukumi šobrīd nebūtu tā labākā vieta, kurp doties," turpināja kinoloģe Elsa.

Ekspertes kolēģim, kinologam Lielpēterim tika vaicāts, ko šajos apstākļos darīt cilvēkiem, kuri nevar izbraukt no pilsētas, piemēram, Rīgas. Eksperts piekrita kolēģei, ka var iet uz parkiem: "Tagad jau darba laiks cilvēkiem ir izplūdis. Kādreiz bija skaidrs, ka ap plkst. pieciem, sešiem vakarā parki ir pārpildīti. Tagad cilvēku koncentrācija parkos vairs nav tik liela. Ja tomēr kāds parks ir pilns, var iet citur. Stundas daudz kur var izstaigāt."

Speciālistiem arī tika vaicāts, cik droši šajos apstākļos būtu apmeklēt dažādas dabas takas, lai tur pastaigātos ar savu mīluli. Kinoloģe Jūlija aicināja cilvēkus apdomāt šādu lēmumu, jo brīvdienās ļoti daudzi cilvēki dodas uz populāriem pastaigu objektiem un dabas takām. "Jābūt nedaudz pacietīgākiem. Ja izvēlamies doties uz kādu pastaigu objektu dabā, tad tomēr ieteicams izvēlēties klusāku vietu."

Savukārt kinologs Lielpēteris norādīja, ka, ņemot vērā viņa bagāto pieredzi pastaigās dabā, vislabākās vietas pavisam noteikti neesot dabas takas: "Atrodiet mazu upīti, un tā būs brīnišķīga pastaiga. No savas pieredzes varu teikt, ka cilvēki tagad salīduši mežos un visas labi zināmās vietas ir pārpildītas. Tāpēc vien tur nevajag iet - ir suns vai nav."

Nav pierādīts, ka suns var inficēties ar koronavīrusu, bet tas nenozīmē, ka mīlulis to nevar pārnēsāt

Kinoloģe Elsa uzsver, ka zinātnisku pierādījumu, ka suns varētu pārnēsāt koronavīrusu, nav, bet tik un tā ir nepieciešams būt uzmanīgiem, ja ir radušās aizdomas par saslimšanu ģimenē, kurā ir arī suns. "Mēs taču suni aiztiekam un glaudām. Nav pierādīts, ka suns varētu saslimt ar koronavīrusu, bet viņš to var pārnēsāt kā "objekts", ja ir bijis saskarē ar kādu Covid-19 slimnieku."

Tāpat eksperte uzsver, ka, pastaigājoties dabas takā, mēs neizbēgami pieskaramies apkārtējiem objektiem, kā rezultātā suns arī var kļūt par slimības pārnēsātāju: "Mēs aizbraucam uz dabas parku, pieskaramies dažādām virsmām un pēc tam samīļojam suni. Atbraucot mājās, mēs nomazgājam rokas un it kā risku esam samazinājuši, bet suni, kuru pirms tam aiztikām, mājās paglaudīs arī citi ģimenes locekļi. Suni vienmēr nevarēs tā nomazgāt un dezinficēt, kā mēs to darām ar savām rokām, piemēram, pēc veikala apmeklējuma."

Ja suns ir bijis saskarē ar personu, kura inficējusies ar koronavīrusu, pēc kinoloģes Elsas domām, ir jāievēro tieši tie paši noteikumi, kas attiecas uz cilvēkiem.

"Nav neviena pētījuma, kas pierādītu, ka suns var saslimt ar šo slimību. Taču nav arī noliegts, ka vīruss nevarētu saglabāties uz suņa spalvas," piebalso kinologs Lielpēteris.

Tāpat eksperts atzīst, ka komunikācija ir pieļaujama tikai ar pazīstamu cilvēku suņiem. Tomēr, arī netiekoties ar citiem suņiem, mājdzīvnieks sevišķi necietīs, jo tā dzīvē galvenais tomēr ir kontakts, spēles un rotaļas tieši ar saimnieku.

"Savukārt, ja saimnieks dabūs šo vīrusu, tad gan suns būs cietējs, jo tad būs jāmeklē veidi, kā dzīvnieku izvest pastaigā," uzsvēra speciālists, piebilstot, ka šādās situācijās lieti noder suņu viesnīcas, kurām šajos apstākļos nebūt neesot pārslodze. Tomēr arī šāda pieredze sunim esot psiholoģiski traumējoša.

"Vajag uzmanīties, bet tajā pašā laikā nevajag iet absurdā. Tā robeža tomēr ir diezgan plaša," piebilst speciālists.

Cik ilgām un biežām jābūt pastaigām?

Kinoloģe Elsa uzsver, ka minimālais pastaigu ilgums dienas laikā ir vismaz 30 minūtes, kas arī esot noteikts pēc likuma. Tiesa, nebūtu vēlams atkāpties no ierastā pastaigu ilguma, ja tas ir iespējams: "Nevajadzētu samazināt mīluļa pastaigu ilgumu. Ir jāizvērtē vietas, kur mēs to darām. Kopumā uzskatām, ka diennaktī pusstundu līdz trīs stundu garš kopējais pastaigu ilgums ir vērtējams kā labs. Kas attiecas uz pastaigu biežumu, sunim būtu nepieciešams iziet ārā vismaz trīs reizes."

Tāpat eksperte uzsver, ka savus suņus viņa reizi dienā izved garākā pastaigā, bet vēl divas reizes pastaigas ir īsākas - tikai dabisko vajadzību nokārtošanai. Savukārt aptuveni divas reizes nedēļā notiekot pastaigas, pēc kurām suņi mājās atgriežoties noguruši. Šāda veida pastaigas sunim, neatkarīgi no tā izmēra, esot vajadzīgas psiholoģiski.

"Sunim kā sugai ir nepieciešama gan mentāla, gan fiziska slodze. Ne tikai pastaiga, bet arī iespēja ošņāt un kontakts ar citiem suņiem. Bet, protams, šajā laikā, tāpat kā sev, to kontaktu ar citiem ierobežojam arī suņiem," skaidroja eksperte.

Protams, grafiks atšķiras arī dažāda vecuma suņiem. Kucēniem fiziskā slodze ir nepieciešama biežāk, savukārt gados vecākiem suņiem slodzi vajag kontrolēt.

Savukārt kinologs Lielpēteris piebilst, ka vienu pastaigu pēc iespējām tomēr nevajadzētu organizēt īsāku par pusstundu. It sevišķi gados jaunākiem mīluļiem, kuri īsākā laikā paspēj tikai "uzvilkties" un neizliek enerģiju: "Protams, cik daudz tev ir brīva laika, tik tu arī staigā."

Papildu norādījumi suņu uzturēšanai karantīnas laikā

Kinologs Lielpēteris skaidroja, ka šajos apstākļos ir būtiski uzturēt psiholoģisko veselību: "Suns pierod, ka saimnieks visu laiku ir mājās. Kad viss atgriezīsies vecajos apstākļos un cilvēki sāks braukt uz darbu, sunim būs problēmas pie tā atkal pierast. Līdz ar to ne vienmēr suni vajag ņemt līdzi, ejot, piemēram, uz veikalu, lai tas atceras, kā ir palikt mājās vienam."

Kā risinājumu šādas potenciālās problēmas laicīgai novēršanai eksperts piedāvā šādu metodi: "Pirmkārt jau mums pašiem jāpiedomā pie tā, lai pietiekami daudz izkustamies. Biežāk vajag iet staigāt, bet katrā pastaigā  nevajadzētu ņemt līdzi suni. Otrkārt, suni var atstāt citā telpā. Protams, ne uz visām astoņām, bet, piemēram, trīs līdz četrām stundām atstāt suni citā istabā."

Lai gan suns tāpat apzināsies, ka saimnieks atrodas mājās, tas, pēc speciālista domām, tomēr neesot tik būtiski, jo galvenais ir novērst to, ka mājdzīvniekam izveidojas jauni ieradumi. Piemēram, visu dienu atrodoties kontaktā ar saimnieku, suns var sākt viņam sekot. Problēma meklējama tajā, ka, atsākoties ikdienas darbam ārpus mājām, šos ieradumus nāksies lauzt.

Savukārt kinoloģe Elsa uzsver, ka, aizbraucot pie dabas, ir nepieciešams apzināties, cik kontrolējams ir konkrētais mīlulis: "Palaist suni no pavadas var tikai tad, kad tu to pilnībā kontrolē. Daudziem ir paradums aizbraukt kaut kur un atlaist suni no pavadas, lai tad viņš kaut kur skrien. Tā gluži nevajadzētu darīt. Ja nav iespējams garantēt suņa atsaucību, tad ir nepieciešama ļoti gara pavada, garāka par pusotru metru. Tad arī var sunim ļaut brīvi izskraidīties, kas viņam ir ļoti nepieciešams."

Raksts tapis sadarbībā ar "PetCity".