"Reizēm ir vieglāk būt par riepu mainītāju." Mārtiņš Ruskis asi kritizē cilvēkus, kuri neciena mūziķus (17)

Mūziķis sašutumu pauda savā "Facebook" kontā: "Ik pa brīdim palasu komentārus "Facebook", pie dažādu preses lapu rakstiem, kas saistīti ar dīkstāves pabalsta atteikumu mūziķiem. Ļaudis, no kurienes jums tāds naids pret mūziķiem? Ja jūs tiešām uzskatāt, ka tas nav darbs, tad mirklī, kad mums atkal ļaus koncertēt, esmu gatavs uzņemt savā grupā skaļākos kliedzējus."

Tāpat Ruskis ieskicējis mūziķa ikdienu, kurā bez aptuveni 60 skaņdarbu reperturāra un daudzajām stundām mēģinājumu telpā jāspēlē arī kādās kāzās.

"Lai jūs saprastu darbības modeli un divreiz nebūtu jāstāsta - pieņemsim, ka piektdienas vakarā kāzas notiks Rēzeknē (no Rīgas aptuveni trīs stundas ceļā). Tātad izbrauksim no telpas plkst. 13.00, jo jaunais pāris ierodas plkst. 19.00, mums vajadzētu būt jau plkst. 16.00, lai varam sakārtot instrumentus, veikt skaņas pārbaudi, izspēlēt vēl pāris skaņdarbus, kas programmā ir sarežģītākie, un pēc tam sāktos brīvais laiks/nīkšanas periods," pirmo dienas cēlienu ieskicē mūziķis.

"Grūti spriest, cik ilgi jāpavada nīkšanā, jo situācijas mēdz būt dažādas. Labākajā gadījumā pirmais uznāciens būs ap plkst. 22.00. Tad mičošana un, ja paveicas, tad pēc pusnakts tikai divi taimi, bet, ja nepaveicas, tad trīs," turpināja Ruskis.

Tāpat mākslinieks uzsvēra, ka atbraukšana mājās vēl nenozīmē došanos pie miera: "Ap plkst. 5 noteikti dosimies prom no svinību vietas (šeit var būt dažādi scenāriji), tātad mājās plkst. 8. Visticamāk, ka, atbraucot mājās, tev nenāks miegs, jo galvā vēl būs jāiztin lenta, kas saucas - kā mums gāja un ko varējām labāk; tad, kad to būsi izdarījis, tad gan pāris stundas ļauts pagulēt, un aidā, mosties, vēlākais, plkst. 12, jo 13 jau jābūt pie mēģinājumu telpas, lai dotos uz Ventspili, tālāk rēķini pats.."

Mūziķis arī atklāja, ka svētkus teju nekad neizdodas svinēt tiem paredzētajās dienās: "Iegaumē - svētkus var svinēt nākamajā dienā pēc svētkiem, ja nav jāspēlē, ģimenes un draugu saietus nedēļas nogalēs vari aizmirst, un lieki piebilst, repertuārs nepārtraukti tiks atsvaidzināts, jo būs jāpielāgojas pasākumam, kurā uzstāties, būs jāturpina praktizēt savu instrumentu, lai grupā varētu spēlēt arvien plašāku repertuāru, iespējams, jūsu draugi nākotnē būs tikai mūziķi, jo visi pārējie ar jums vairs nerēķināsies."

"Iespējams, būs vieglākas dienas, iespējams, krietni smagākas, ar trīs, četriem koncertiem dienā plus pārbraucieniem. Būs arī kāda brīvdiena, ja nestrādāsi vēl kādu darbu. Samaksa, protams, būs, tikai grūti šobrīd spriest, cik un precīzi kad," turpināja mūziķis.

Ieraksta nobeigumā Ruskis aicina, lai mūziķu sašutumu par dīkstāves pabalstu neizmaksāšanu nekomentē tie, kas paši nav "kaut vienu akordu uz ģitāras" nospēlējuši. 

"Šķiet, ka reizēm ir vieglāk būt par riepu mainītāju, jo to visi nezina kā nomainīt, bet, kam ir jābūt uz skatuves un kādai jābūt mūzikai, zina visi," asi izteicās Ruskis.

Ierakstu komentējuši vairāki pašmāju mūziķi, kuri apstiprina, ka saskārušies ar līdzīgu attieksmi.