Kāda būs dzīve pēc Covid-19 krīzes? Komentē ārzemju un Latvijas eksperti (1)

Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls Foto: Pixabay

Kāda būs dzīve pēc Covid-19? Eksperti prognozē pieejamāku medicīnu, strauju robotizāciju un attālināta darba priekšrocības, taču var izrādīties, ka vienīgās paliekošās pārmaiņas būs ķīniešu atteikšanās no suņu un kaķu ēšanas, ziņo raidījums "Melu teorija".

Miljoniem inficēto, simtiem tūkstošu mirušo, slēgtas visu valstu robežas un pilnīga neziņa par nākotni. Koronavīruss līdz šim vēsturē ir nepieredzēta globāla katastrofa, kas ietekmējusi gandrīz ikvienu planētas iedzīvotāju.

Notikuma mērogs rada bailes no paliekošām pārmaiņām, kas samazinās mūsu dzīves komfortu. Tā kā cilvēcei nav pieredzes un zināšanu, kā pandēmija beigsies, uzmanības centrā nonāk futurologi, kas mēģina modelēt nākotni, vērtējot tendences tehnoloģijās, cilvēku ieradumos un valdību lēmumos. 

Pasaules ietekmīgākos futurologus ir uzrunājuši izdevumi mediji "Politico", BBC un "Deutche Welle". Eksperti pārsvarā koncentrējušies uz pozitīvajām izmaiņām.

Izmaiņas pēc Covid-19 krīzes

Attālināta strādāšana un mācīšanās pie datora ekrāna saglabāsies. Krīze ļauj novērtēt priekšrocības arī tiem, kuriem tehnoloģijas nebija stiprā puse. Darba apspriedes tiešsaistes platformās ir efektīvākas. Nav nepieciešamas telpas, sapulces var sasaukt jebkurā laikā, lai kur dalībnieki arī neatrastos. Jautājumu, vai ir iemesls to darīt tiešsaistē, nomainīs jautājums, vai ir pietiekams iemesls tikties klātienē? 

Gaidāmas viedokļu sadursmes par personas datu izmantošanu. Jau tagad daudzviet ievieš mobilo telefonu aplikācijas, kas ļauj ātri atrast ar Covid-19 inficētās kontaktpersonas.  Datu slepenības atcelšana pandēmijas ierobežošanai var izrādīties pirmais solis, lai izstrādātu ierīces, kas neļaus vairs cilvēkiem pasargāt privātu informāciju. 

"Mums jāsaka uzredzēšanos mūsu konceptiem par datu drošību. Paskatieties uz akustisko biomarķieru attīstību, kas pēc balss var noteikt noslieci uz Parkinsonu vai depresiju. Datu drošība ir kaut kas priekš veseliem cilvēkiem. Ja esi riska grupā,  noskaņojums ātri mainās. Jūs sākat atbalstīt datu publiskošanu," uzskata "HealthCare Futurists" valdes priekšsēdētājs Tobiass Ganters.

Epidēmija dos stimulu robotizācijai. Raidorganizācija BBC izpētījusi, ka jau šobrīd strauji aug pieprasījums pēc autonomām tīrīšanas un dezinficēšanas iekārtām. 

Dāņu kompānija "UVD Robots", kas ražo ultravioletās gaismas dezinfekcijas robotus, jau piegādājusi simtiem iekārtu slimnīcām Eiropā un Ķīnā. 

Pārtikas veikali un restorāni arī arvien vairāk organizēs klientu apkalpošanu bez pārdevēja vai apkalpotāja līdzdalības. Eksperti prognozē, ka tendence ies plašumā, jo patērētāji novērtēs to, ka iestādēs vai restorānos apgrozīsies mazāk personāla.

Loģistikas centru strādnieki sūdzas, ka darbā nevar ievērot sociālās distancēšanās noteikumus. Arī te talkā nāks roboti. "Amazon" un "Walmart" jau veiksmīgi izmēģina automatizētu šķirošanu, iepakošanu un piegādi. Strādniekiem gan tas daudz nepalīdzēs. Tieši pretēji – viņi paliks bez darba. Tas arī liek domāt, ka iemesls patiesībā ir ekonomika, nevis pandēmijas apkarošana. Tāpat robotiem nav iespējas saslimt.

Mediju aptaujātie futorologi arī cer, ka atgriezīsies ticība zinātnei, pieaugs patriotisms, augs valstu izdevumi medicīnas aprūpei un tā kļūs pieejamāka, pieaugs prasības pret sabiedrības līderiem, zudīs nepamatotā uzticība mutīgiem pamuļķiem un viltus praviešiem. 

Tomēr pozitīvās izmaiņas var arī neatnākt. Ticams ir iznākums, ka krīze paies, ierobežojumus atcels un dzīve atgriezīsies vecajās sliedēs. Līdz šim tā vienmēr ir noticis.

Vietējo ekspertu viedoklis 

"Vēsture rāda, ka cilvēku atmiņa ir ļoti īsa. Un pamatā to traģisko bildi, traģiskos notikumus atceras un es domāju ka tagad diemžēl atcerēsies tie cilvēki, kurus tā būs tieši skārusi. Pārējā sabiedrība laikam māk tikt šīm problēmām ātri pāri un ātri to aizmirst, jo kā mēs skatāmies kaut kādi vēstures avoti gan par tiem mēriem, kas nāca 17. gadsimtā pēc lielajiem poļu zviedru kariem, gan 18. gadsimtā pēc lielā ziemeļu kara, tie rāda, ka cilvēki ļoti ātri aizmirst to kas ir noticis, ja mēs skatāmies kaut kādus papīrus, jau ļoti drīz pēc par to neviens nerunā," uzskata Latvijas Universitātes (LU) Vēstures un filozofijas fakultātes profesors Gvido Straube.

Tolaik sabiedrības attieksme pret nāvi bija daudz skarbāka. Pēdējos 100 gados Rietumu pasaulē dzīvībai un cilvēkam ir arvien lielāka vērtība. Tomēr spāņu gripu, kas arī Latvijā cilvēkus pļāva 1918. gada rudenī, mēs nepieminam, bet no tā gada atceramies tikai Latvijas Republikas proklamēšanu 18. novembrī. 

"1918. gada novembrī bija tas augstākais pīķis un, ja mēs paskatāmies atpakaļ, kā cilvēki apraksta 1918. gada novembri, tad vēl pirms gada droši vien neviens par neteiktu, ka cita starpā bija tāda milzīga epidēmija," Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) vadošais pētnieks un sociālantropologs Klāvs Sedlenieks.

Viņaprāt pacēlums medicīnā būs, bet īslaicīgs, kamēr sabiedrība jutīs apdraudējumu. Arī spekulācijas par attālināta darba, sapulču un mācību "iesakņošanos" ir pārspīlētas. 

"Piemēram, konferences. Principā varētu noturēt attālināti, bet konferencēs nebūt tā oficiālā programma nav pati svarīgākā. Bieži vien daudz svarīgāk ir tas, ka tu vari neformālā vidē satikties pasēdēt, iedzert kafiju," uzskata Sedlenieks.

"Tas pats attiecas uz darbu. Interesanti, ka pavisam nesen runājām, par atklāto biroju, kā kaut ko tādu kas ir ļoti nepieciešams, tieši šī te iespēja redzēt, ko citi dara, sajust ko viņi dara, un tā bija cenšanās aiziet prom no situācijas, kad katrs sēž savā kabinetā. Bet tagad mēs mēģinām no tā aiziet prom un teikt, ka nē īstenībā baigi forši, ka mēs sēžam katrs savā pasaules malā," norādīja Sedlenieks.

Tuvajos Autsrumos jau pāris tūkstošus gadu  iesakņojies aizliegums ēst cūkgaļu. Reliģija to nepieļauj, jo cūka esot netīrs dzīvnieks. Versijas, kāpēc cūkgaļa tur nav cieņā, ir vairākas. Viena no tām – cūkgaļa ātri bojājas, turklāt cūkas parazīti un slimības, ja gaļa netiek pareizi apstrādāta, viegli pāriet cilvēkā. Reliģisks tabu pasargā sabiedrības veselību.  

Marta sākumā Ķīna aizliedza ēst savvaļas dzīvniekus,  aprīļa sākuma vairākās valsts provincēs aizliedza suņu un kaķu ēšanu. Var cerēt, ka tas  būs paliekošs krīzes rezultāts.  

Komentāri (1)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu