Kopš ārkārtējās situācijas izsludināšanas Latvijā no ārzemēm atgriezušies tūkstošiem valstspiederīgo, tomēr vēl citi joprojām atrodas ārzemēs. Par to, kāda ir dzīve, karantīnu aizvadot Japānā, LTV raidījumam "Panorāma" atklāja Kristīne no Latvijas.
Covid-19 ⟩ "Dzīve ir laba, izbaudu laiku ar draugiem." Skolniece no Latvijas karantīnu aizvada Japānas skolā
Kristīne ir no Rēzeknes, taču tagad jau divus gadus viņa dzīvo pilsētā Japānas vidienē - Karuizavā, kur kopā ar jauniešiem no 82 citām valstīm mācās pirmsuniversitātes starptautiskajā internātskolā "UWC ISAK Japan". Pēc absolvēšanas viņa iegūs starptautiskā bakalaurāta diplomu.
Japānā Kristīne nonāca, piesakoties konkursam. Mācību mērķis ir pieredzes un kultūru apmaiņa.
"Latvijā jau biju pabeigusi 11. klasi, bet, tā kā skolu uzsāku, kad man bija seši gadi, es tomēr vēl varēju pieteikties 11. klasi atkārtot un pabeigt vidusskolu šeit," "Panorāmai" stāstīja Kristīne.
Meitenes skola atrodas salīdzinoši nomaļā vietā, lai audzēkņi pēc iespējas vairāk laika pavadītu kopā, nevis, piemēram, dotos uz pilsētu vai meklētu citas izklaides.
Kopš koronavīrusa uzliesmojuma daudzi devušies mājās. Skolā palikuši aptuveni 50 no 200 audzēkņiem ar nosacījumu, ka ievēros īpašus noteikumus.
"Tiem cilvēkiem, kam tā iespēja bija grūtāka vai problemātiskāka, viņiem deva iespēju palikt šeit, skolā. Ar tādu nosacījumu, ka neviens nedrīkst iziet ārā, un neviens arī nedrīkst no ārpuses ienākt iekšā," stāstīja Kristīne.
"Tātad mums ir pilnīga pašizolācija, jo skola saprot, ka būtu briesmas, ja tomēr kāds inficētos ar šo vīrusu šajā skolā, jo tad būtu lielas izmaksas un daudz problēmu."
Kad Kristīne sapratusi, ka var doties mājās, biļetes jau bijušas aptuveni desmit reizes dārgākas nekā ierasts.
"Pēkšņi biļetes bija ļoti dārgas - kādi seši tūkstoši eiro, kad parasti es pirku biļetes pa sešsimt eiro," raidījumam atklāja meitene. Tobrīd arī Latvijā jau bija izsludināta ārkārtas situācija, kas viņas iespējas nokļūt mājās vēl vairāk apgrūtināja.
"Tādēļ izvēlējos arī palikt šeit. Te arī ir droši, par mani te rūpējas, tāpēc vecākiem arī ir prieks, ka joprojām man te viss ir kārtībā, dzīve ir laba, izbaudu laiku ar draugiem," sacīja Kristīne.
Tā kā Japānā sākotnēji inficēto skaits strauji nepieauga, valdība nesteidzās izsludināt ārkārtas situāciju. Kristīne uzskata, ka japāņi ievēroja nepieciešamos drošības pasākumus un īpašu higiēnu, tomēr, viņasprāt, netika veikts pietiekami daudz testu, kā tas, piemēram, bija Dienvidkorejā.
"Japānā bija paredzētas olimpiskās spēles. Daudzi cilvēki domā, ka tādēļ netika testēti cilvēki, lai tie skaitļi paliktu zemāki, bet ar laiku saprata, ka tas tomēr neizdosies, jo pandēmija ir pandēmija. Tu to nevari apstādināt olimpisko spēļu dēļ," raidījumam pauda Kristīne.
Viņa atklāja, ka atrasties izolācijā nav pārāk grūti, "jo mēs dzīvojam ļoti skaistā vietā. Mums burtiski blakus skolai ir mežs, ir sporta zāle, ir vairākas ēkas, pa kurām varam droši pārvietoties. Varam doties pastaigāties, skriet, sportot. Tātad mūsu ikdiena nav nemaz tik ļoti manījusies, bet, protams, mēs nedrīkstam iziet ārpus skolas teritorijas."
Studentu attiecības bijušas tuvas jau iepriekš, taču krīzes laiks skolā palikušos īpaši satuvinājis, "Panorāmai" stāstīja meitene. Katru dienu jaunieši dzīvo un ietur maltītes kopā, kā arī sporto un citādi pavada laiku.
"Mēs kā skola, kā otrā ģimene esam ļoti saliedēti, vienmēr cenšamies atbalstīt viens otru. Arī caur šo krīzi mēs atbalstām viens otru un atrodam tajā prieku un kopības sajūtu," viņa sacīja.
Ja skolēni vēlas ko specifisku no pārtikas vai citiem veikaliem, viņiem ir iespēja palūgt to iegādāties kādam no skolotājiem, kuri dodas uz blakus esošo pilsētu Komoro. Karuizavas tirdzniecības vietas gandrīz neviens neapmeklē, jo pilsētu iecienījuši tūristi no lielākām Japānas pilsētām. Līdz ar to pieaug risks inficēties ar koronavīrusu.
Tā kā mācības norit attālināti, jaunieši ar skolotājiem klātienē arī gandrīz nemaz vairs netiekas. Tas saistīts arī ar to, ka vairums skolēnu šobrīd neatrodas skolas teritorijā.
"Cilvēki un studenti, kas vēl joprojām ir šeit, skolā, viņiem skolotāji ir pieejami un var palīdzēt joprojām, taču notiek tās virtuālās mācības. Tomēr vairāk resursu ir tiem, kas ir šeit, jo skolotāji joprojām ir pieejami," raidījumam sacīja Kristīne.
Vidusskolas diploms viņai jau ir kabatā, turklāt Kristīne ir uzņemta vienā no ASV koledžām, kur plāno turpināt studijas humanitāro zinātņu laukā. Meitene gan nezina, kad būs iespējams tās uzsākt, jo situācija mainās ik dienu.