Dīkstāves pabalstu atteikumu skaits azartspēļu rīkotājiem ir zem 5%

LETA
Dīkstāves pabalstu atteikumu skaits azartspēļu rīkotājiem ir zem 5%
Facebook Telegram Draugiem Twitter Whatsapp
Comments 10
Spēļu automāts. Ilustratīvs attēls.
Spēļu automāts. Ilustratīvs attēls. Foto: Inga Kundziņa/LETA

Dīkstāves pabalstu atteikumu skaits azartspēļu rīkotājiem patlaban ir zem 5% no kopējā pieteikto darbinieku skaita, aģentūrai LETA pastāstīja Latvijas Spēļu biznesa asociācijas prezidents Arnis Vērzemnieks.

Pēc viņa teiktā, martā asociācija biedru vidū vidēji dīkstāvei pieteikti 38% darbinieku.

Vērzemnieks skaidroja, ka pieeja darbinieku pieteikšanai dīkstāvē biedru vidū atšķiras - tā kā Saeimas lēmums par spēļu zāļu slēgšanu stājās spēkā 22.martā, bija uzņēmumi, kuri martā dīkstāvei pieteica salīdzinoši nelielu, aptuveni desmito daļu nodarbināto un meklēja veidus, kā darbiniekiem nodrošināt pilna mēneša algu un daudzi darbinieki izlēma doties atvaļinājumā.

Savukārt citi dīkstāvei pieteica aptuveni 60% lielu darbinieku skaitu. Vairāki biedri norādīja, ka aprīlī dīkstāvē esošo darbinieku skaits var būt lielāks. Tāpat ir uzņēmumi, kuriem nācies atlaist lielu daļu nodarbināto. Kopumā Spēļu biznesa asociācijas biedru lokā vidēji nācies atlaist 20% nodarbināto - ir uzņēmumi, kas nav atlaiduši nevienu darbinieku, taču ir uzņēmumi, kuriem nācies atlaist lielāko daļu nodarbināto.

Asociācijas prezidents stāstīja, ka dīkstāves pabalsta atteikumu iemesli galvenokārt ir bijuši saistīti ar to, ka nodarbinātajiem ir papildu ienākumi no cita darba devēja, tie veikuši saimniecisko darbību vai saņem pensiju.

"Tomēr papildus šiem iemesliem, ir iemesli, kas šķiet negodīgi attiecībā pret nodarbinātajiem, piemēram, situācijas, kad darbinieks tikko atgriezies no bērna kopšanas atvaļinājuma un nevar uzrādīt ienākumus. Vai, piemēram, situācijā, kad darbiniekam atteikts pabalsts, jo viņš no pašvaldības saņem pabalstu par invalīda aprūpi 80 eiro apmērā," uzsvēra Vērzemnieks.

Viņš atklāja, ka azartspēļu uzņēmumiem ārkārtējas situācijas laikā valda liela neziņa par nākotni, jo nav skaidrs, kā notiks uzņēmējdarbības atjaunošana pēc likumdevēja noteiktā azartspēļu organizēšanas aizlieguma atcelšanas. Pēc viņa sacītā, šajā laikā uzņēmumu vadītājiem ir jāpieņem daudzi smagi lēmumi un būtiska jāpārskata resursi, lai pēc iespējas samazinātu zaudējumus.

Pēc Vērzemnieka teiktā, sarūgtinājumu rada apstāklis, ka azartspēļu nozare, būdama legāla, licencēta, stingri regulēta, nodokļus pilnā apmērā maksājoša, ir vienīgā nozare, kurai noteikts darbības aizliegums, kas nav epidemiologu un citu ekspertu ierosināts un tam nav tieša sakara ar Covid-19 izplatības ierobežošanu.

Viņš klāstīja, ka izskanējušie politisko partiju izteikumi liek domāt, ka šīs nozares darbības pārtraukšana ir populistisks gājiens attiecībā pret vēlētājiem un partiju politiskās spēles. "Aizliegumam ir maza saistība ar vīrusa izplatības ierobežošanu vai iedzīvotāju pasargāšanu no nelietderīgiem tēriņiem. To pierāda fakts, ka vienlaikus ar azartspēļu organizēšanas aizliegumu dota "zaļā gaisma" alkohola tirdzniecībai internetā, lai gan tieši alkohola lietošanu sabiedrība uzskata par problēmu, kas nodara visbūtiskāko kaitējumu, kā liecina Veselības ministrijas pētījums par azartspēļu spēlēšanas, datorspēļu un pārmērīgas interneta lietošanas paradumiem Latvijā," norādīja asociācijas prezidents.

Taču, runājot par spēļu zālēm, visas Spēļu biznesa asociācijas biedru spēļu zāles patlaban ir slēgtas uz ārkārtējas situācijas periodu, taču pēc ārkārtējās situācijas beigām varētu tikt neatvērta aptuveni desmitā daļa zāļu. Vienlaikus biedru vidū ir uzņēmumi, kuri patlaban neapsver nevienu spēļu zāles slēgšanu. "Lielākā daļa biedru jau šobrīd ir lēmuši par neliela spēļu zāļu lokāciju slēgšanu un ir uzņēmumi, kuriem nākas apsvērt pat trešo daļu spēļu zāļu slēgšanu," atzina Vērzemnieks.

"Tā kā joprojām nav skaidras atbildes par azartspēļu nozares darbības atjaunošanu pēc ārkārtējās situācijas beigām, daudziem uzņēmumiem ir grūti plānot tālāko likteni vairākām spēļu zāļu lokācijām. Skaidrs, ka apturētā azartspēļu darbība gan internetā, gan klātienē ir radījusi būtiskus zaudējumus, taču, nezinot, kad nozares darbība tiks atjaunota, ir neiespējami izvēlēties pareizo taktiku, kā optimizēt resursus," norādīja Spēļu biznesa asociācijas prezidents.

Tāpat viņš norādīja, ka ir pāragri izteikt jebkādus secinājumus, jo nav zināms, kad tiks atcelta ārkārtējā situācija un azartspēļu nozare varēs atjaunot savu darbību.

Vērzemnieks pastāstīja, ka Spēļu biznesa asociācija sākusi darbu pie rīcības plāna izstrādes - vadlīnijām azartspēļu organizētājiem, atsākot darbību. Viņš atzīmēja, ka pirms azartspēļu organizēšanas aizlieguma tika veikti papildu preventīvi pasākumi, lai veicinātu atbildīgu azartspēļu spēlēšanu un lai ārkārtējās situācijas laikā tiktu aizsargāta Latvijas iedzīvotāju labklājība.

Pēc viņa sacītā, azartspēļu nozare arī pirms krīzes ir līdzdarbojies gan efektīvas spēlētāju tiesību aizsardzības sistēmas izveidē, gan ēnu apkarošanas pasākumu izpildē.

"Aizliegums, diemžēl, demonstrē, cik maz patiesībā atsevišķām politiskajām partijām interesē, piemēram, pašatteikušos personu reģistrā iekļauto personu aizsardzība. Aizliedzot visa veida azartspēles, riskam pakļauti vairāk nekā 6700 cilvēku, jo nelegālajās tiešsaistes azartspēļu vietnēs spēlēt ir ļauts ikvienam un atbildīgas spēles principi ievēroti netiek. Savukārt Saeimas pieņemtais lēmums par licenču apturēšanu azartspēļu organizēšanai interaktīvajā vidē ir ne vien neatbilstošs Latvijas un Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem, bet arī pretējs vispārējām azartspēļu nozares tendencēm pasaulē un ieguldītajiem resursiem (gan valsts, gan nozares) cīņā ar ēnu ekonomiku Latvijā," pauda Vērzemnieks.

LETA jau ziņoja, ka Saeimas vairākums 20. martā akceptēja gan azartspēļu zāļu slēgšanu, gan azartspēļu apturēšanu interaktīvajā vidē Covid-19 izplatības laikā.

Tāpat ziņots, ka līdz ar Saeimas lēmumu par azartspēļu organizēšanas darbības apturēšanu ārkārtējās situācijas laikā, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija apturējusi 326 spēļu zāļu darbības licences.

Vienlaikus apturētas 12 interaktīvo azartspēļu organizēšanas licences, tostarp trīs organizētāji pēc licences saņemšanas vēl nav sākuši darbību. Tāpat apturētas licences divām bingo zālēm, pieciem kazino, kā arī 75 totalizatora un derību likmju pieņemšanas vietām.

Tēmas
Aktuālākās ziņas
Jaunākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu