Puntulis: Brīvība ir vislielākā vērība

Kultūras ministrs Nauris Puntulis

FOTO: Ieva Makare/LETA

Brīvība ir vislielākā vērtība, jo par to esam spējuši un bijuši gatavi maksāt visaugstāko cenu, preses notikumā par Latvijas neatkarības atjaunošanas gadadienai veltītajiem notikumiem sacīja kultūras ministrs Nauris Puntulis (VL-TB/LNNK).

Pēc ministra teiktā, patlaban, pēc 30 gadiem, kopš Latvija baudījusi brīvību, 4.maija svinēšanas iespējas atšķiras no citiem gadiem.

"Es joprojām aicinātu katru no jums savās mājās radīt šo īpašo svētku noskaņu - varbūt ielikt logā plakātu ar sveicienu 4. maijā, lai iepriecinātu kaimiņus, izmantot šo laiku, lai izzinātu Atmodas laika notikumus, atcerētos notikumus pirms 30 gadiem un apzinātos, svinētu milzīgo vērtību - brīvību, kas mums visiem pieder," teica Puntulis.

Kā aģentūru LETA Kultūras ministrijas (KM) Latvijas valsts simtgades biroja vadītāja Linda Pastare, Saeima 4. maijā plkst. 12 pulcēsies uz svinīgo sēdi, kurai ikviens interesents varēs sekot līdzi tiešraidē Saeimas mājaslapā, kā arī Latvijas Televīzijā un Latvijas Radio.

Latvijas neatkarības atjaunošanas 30. gadadienā svētku uzrunu teiks Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Ievērojot nepieciešamību ievērot fizisko distanci, Saeimas sēde notiks, deputātiem atrodoties nevis visiem vienkopus Sēžu zālē, bet vairākās atsevišķās parlamenta telpās. Tāpat šajā dienā plkst.9 attālināti notiks ekumeniskais dievkalpojums, tam tiešraidē no Rīgas Doma varēs sekot līdzi Latvijas Televīzijā.

Rīgu pie Brīvības pieminekļa rotās kompozīcija "Ziedu Latvija", vides mākslas objekts "Goda vārti" virtuāli vēstīs par Latvijas valsts karogu un himnu "Dievs, svētī Latviju!". Stāsta videoversiju būs iespējams redzēt ikvienam interesentam tīmekļa vietnē "kultura.riga.lv".

Svētku programmu virtuālā vidē sagatavojuši arī Rīgas pašvaldības kultūras centri, muzeji, orķestris "Rīga" un Rīgas Centrālā bibliotēka.

Iepazīstinot ar Latvijas neatkarības atjaunošanas gadadienai veltītajiem notikumiem, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Viduslaiku, jauno un jaunāko laiku vēstures nodaļas vadītājs Imants Cīrulis uzsvēra, ka universālās vērtības kā brīvība, pilsoniskās tiesības un politiskā brīvības ir tieši tas, ko arī muzejs vēlētos uzsvērt ne tikai 4. maija jubilejas kontekstā, bet arī 1. maijā gaidāmās Satversmes sapulces sasaukšanas simtgades kontekstā.

Šogad muzeja pieeja ir tāda, ka divas lietas apskatītas kā vienots kopums - demokrātijas dzimšana pirms 100 gadiem un demokrātijas atdzimšana pirms 30 gadiem.

Mērķis ir ne tikai svinēt jubilejas, bet ļaut izprast demokrātijas elementu pēctecību un pārmaiņas 100 gadu garumā, proti, no 1918. līdz 1934. gadam un no 1990. līdz 2020. gadam, vēsturiski salīdzinošā perspektīvā, sacīja Cīrulis.

Muzejs iespēju robežās ir izveidojis plašu aktivitāšu programmu demokrātijas vērtību stiprināšanai digitālajā vidē. Viens no tiem ir digitāls ekskursijas maršruts "1990. gada 4. maijam pa pēdām", kura aplikācija ir pieejama platformā "Google Maps".

Cilvēki aicināti virtuāli vai individuāli doties izzinošā pastaigas maršrutā Vecrīgā un Rīgas centrā, iepazīstot vietas, kur tika apspriesta, rakstīta un pieņemta neatkarības atjaunošanas deklarācija. Maršrutu sagatavojusi Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Tautas frontes muzeja nodaļa.

Tāpat ir izveidota izzinoša spēle, digitālā darba lapa gan skolēniem, gan ikvienam interesentam - "1990. gada 4. maijs". Spēlei ir trīs dažādas grūtības pakāpes.

Vēl viena no muzeja digitālajām aktivitātēm pavisam drīz noslēgsies, un tā ir vizuālo darbu un dzejas konkursa "Brīvība, mana un mūsu" virtuālās galerijas. Muzejs aicināja skolēnus iesūtīt savu versiju par brīvības tēmu, un kopumā tika saņemti 240 darbi no 24 skolām.

Tāpat interesentiem ir pieejamas muzeja ekspozīcijās un izstādē "Latvijas gadsimts" lietojamās digitālās aplikācijas brīvpieejas platformā "emuzejs.lnvm.lv", kā arī 68 muzeju izstādes "Latvijas gadsimts" un interaktīvā galerija "Gadsimta albums", kur cilvēki ir aicināti pievienot savas ģimenes fotogrāfijas par Trešās atmodas notikumiem.

Svinot 4. maiju, Latvijas Institūts īsteno jaunu multimediālu projektu "The Latvian ABC", kas angļu valodā būs pieejams dažādos formātos - kā e-kartītes, kā klausāmgrāmata un kā iespiesta brošūra.

Tāpat Latvijas Institūts sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmiju Pils ielā realizējis pilsētvides projektu "Svini savu brīvību. Radi un dari", kas rāda Latvijas jaunās paaudzes talantu skatījumu uz Latvijas brīvības un neatkarības ceļu, pavēstīja Latvijas Institūta direktore Vita Timermane-Moora pavēstīja 

Pastare pavēstīja, ka Rēzeknes grupa "Kingi" plkst. 18 sniegs svētku koncertu tiešsaistē, bet Talsu Tautas nams organizēs neierastu pasākumu - 4. maijā plkst. 13 norisināsies tiešsaistes sarunas un mūzika "Pie balti klāta galda". Galdā tiks celta Talsu pilsētas un novada uzņēmēju un mājražotāju produkcija, savukārt kā viesi gaidāmi dažādu profesiju pārstāvji no Talsiem.

Savukārt Cēsu un Ogres pašvaldības aicina iedzīvotājus dalīties ar atmiņu stāstiem par 1990. gada 4. maiju. Savukārt Liepājā, lai radītu kopīgu svētku sajūtu, īpaši liepājniekiem tiks atklāta elektroniskā vietne, kurā aicinās rakstīt kopīgus novēlējumus Latvijai.

Latvijas Nacionālā Kino centra (NKC) pārstāve Kristīne Matīsa pastāstīja, ka tradicionālais NKC 4. maija Latvijas filmu maratons šogad notiks tiešsaistē portālā "filmas.lv". Programmā iekļautās kinolentes būs skatāmas ne tikai Latvijā, bet arī visā pasaulē. Jāņem vērā, ka laika zonu dēļ vietām filmu demonstrēšanas laiki atšķirsies.

Kultūras centra "Siguldas devons" direktore Jolanta Borīte aicināja iedzīvotājus iesaistīties akcijā "ie[log]ojies". Tās laikā 4. maijā pēc iepriekš izziņota grafika daudzdzīvokļu namu iekšpagalmos un privātmāju rajonos ielidos bezpilota lidaparāts, veicot novadnieku sveicienu iemūžināšanu fotomirkļos pie atvērtiem logiem.

Borīte pavēstīja, ka akcijas "ie[log]ojies" fotogrāfs Alvis Rozenbergs sociālajā tīklā "Instagram" jau aizsācis fotogrāfiju kolāžu veidošanu no sveicieniem logos. Kultūras centra "Siguldas devons" direktore aicināja novadniekus, sekojot šim piemēram, pienākt pie loga un sveikt Latviju neatkarības atjaunošanas 30. gadadienā, sapošoties svētkiem, izcepot kūku sarkanbaltsarkanā krāsā, uzklājot baltu galdautu uz mazā galdiņa balkona stūrī vai uzspēlējot mūzikas instrumentu.

Fotogrāfiju kolāža ar sveicieniem tiks apkopta 5. maijā un publicēta visos pašvaldības un kultūras jomas informatīvajos kanālos, parādot novadnieku radošumu un aizrautību Latvijas neatkarības atjaunošanas 30. gadadienā, sacīja Borīte.

KM valsts sekretāres vietniece Latvijas valsts simtgades jautājumos Selga Laizāne pastāstīja, ka sadarbībā ar Latvijas Nacionālo arhīvu un "Latvijas Pasta" pakalpojumu "pastabalodis.lv" iedzīvotāji var Latvijas neatkarības atjaunošanas svētkos iepriecināt tuviniekus, draugus un paziņas, nosūtot īpašu Atmodas laika pastkarti.

Godinot deklarācijas "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu" pieņemšanu 1990. gada 4. maijā un vienlaikus esot klātesoši šī gada svētkos, kad aprit 30 gadi, kopš deklarācijas pieņemšanas, Latvijas Nacionālais arhīvs piedāvā skaistākās fotogrāfijas no vēsturiskās dienas notikumiem.

Nosūtīšanai pieejamas četras dažādas fotogrāfijas, kas tapušas pie Augstākās Padomes ēkas un 11. novembra krastmalā 1990. gada 4. maijā. Pieejama arī piektā kartīte, kurā apkopotas visas četras fotogrāfiju kopijas.

Arī ierastais tautastērpu gājiens šogad notiks citādāk nekā iepriekš - 4. maijā to varēs svinēt, nopublicējot uz "Facebook" sienas savu vai grupas fotogrāfiju ar tēmturi "#tautastērpugājiens".

Kā vēstīts, 1990.gada 4.maijā 138 no 201 Augstākās Padomes deputāta pieņēma deklarāciju "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu". Augstākā Padome noteica valsts varas "de facto" atjaunošanai pārejas periodu, kas beidzās ar Latvijas Republikas 5.Saeimas sasaukšanu.

1990.gada 4.maijā visu dienu pie parlamenta ēkas stāvēja cilvēku tūkstoši, kas sekoja līdzi balsojumam. Deputāti, kuri pēc balsojuma par Latvijas neatkarības atjaunošanu devās uz mītiņu Daugavmalā, tika sveikti ar ziediem un skaļām gavilēm. Komunisti un interfrontieši, kas atteicās piedalīties balsošanā, parlamenta namu atstāja pa sētas durvīm.

1990.gada 4.maijā Augstākās Padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs nosūtīja vēstījumu PSRS prezidentam Mihailam Gorbačovam, kurā teikts, ka Latvijas Republika sāk pārejas periodu. Šāds vēstījums tika nosūtīts arī pasaules valstu valdībām un PSRS tautām un demokrātiskajām kustībām

Uz augšu