P 30.11.2020.

"Saskaņas" biedre Krivcova rosina Krasovicka ģimenes īpašumam piešķirt kultūrvēsturiskā mantojuma statusu

Viktors Krasovickis.

FOTO: Edijs Pālens/LETA

Jūrmalas domes deputāte Elizabete Krivcova ("Saskaņa") rosinājusi noteikt kultūrvēsturiskā mantojuma statusu īpašumam Jūrmalā, kas pieder kādreizējā "Parex bankas" baņķiera Viktora Krasovicka ģimenei, šovakar, 3. maijā, vēstīja TV3 raidījums "Nekā personīga".

Miljonāru Valērija Kargina un Viktora Krasovicka izveidotā "Parex banka" Latvijā ilgstoši bija viens no varas un naudas ietekmes simboliem. Ilgu laiku Latvijas bagātākie cilvēki ietekmēja politiskos procesus, sniedzot finansiālu atbalstu vairākām partijām.

Arī kāds Jūrmalas domes deputātes "saskaņietes" Elizabetes Krivcovas priekšlikums par Krasovicku ģimenei piederošu īpašumu liek domāt par iespējamu darbošanos eksbaņķiera interesēs. Krivcova ierosina Villai Marta piešķirt kultūrvēsturiskā mantojuma statusu.

Tajā Krasovicki dzīvo kopš 1995. gada. Pirms to iegādājas Krasovicku ģimene, ēkas stāvoklis bija slikts, to nojauca un faktiski uzcēla no jauna. 

Taču ar villu Krasovickiem nepietika. Tapa papildēkas peldbaseinam, tenisa kortiem, viesiem. Lai šīs visas ēkas apvienotu, Krasovicki aizslēdza ciet publisku ielu.

Ēku kompleksa projektēšanai Krasovicki pieaicināja Latvijā dzimušo, vācu arhitektu Meinhardu fon Gerkānu. Darbus veica "Vincents grupa", kas savā mājas lapā sniedz detalizētu jaunbūves aprakstu.

"Ēkas sienas divu stāvu augstumā ietver sevī četrus slēgtus apartamentus, bibliotēku, kinozāli, mākslas galerijas, ziemas dārzu, ēdamzāli, profesionālo virtuvi un japāņu akmensdārzu ar triju kaskāžu ūdenskritumu iekšējā pagalmā. Ēku fasādes apšūtas ar zeltaini dzelteniem Sibīrijas lapegles dēļiem. Viesu nama iekštelpu apdarē izmantots nelakots, matēts ķiršu koks, Šveices bumbieris, roku darinātas terakotas flīzes firziķu krāsā no Spānijas, Brazīlijas zilais granīts vannas istabā (..). Kā neiztrūkstošs elements un arhitekta Gerkāna vizītkarte visos viņa projektos, arī šajā namā uzmanību saista trīs elipsveida kāpnes."

1990. gados būvētais ēku komplekss tika celts ar lielu sabiedrības pretestību. Tika ne tikai aizslēgta iela, bet nojauktas vēsturiskās koka ēkas trijos kvartālos. Jūrmalas domes deputātu domas dalījās, taču pēc 120 000 latu lielā baņķiera it kā ziedojuma pilsētas labiekārtošanai, pašvaldība apbūvei deva zaļo gaismu.

Visus šos gadus 3. līnijas ielas posms starp Bulduru un Vidus prospektu slēpās aiz augsta žoga. Krasovicki šo šķērsielu nomāja no Jūrmalas pašvaldības. Jūrmalas aizsardzības biedrība uzskata, ka Gata Trukšņa vadītā dome ielas posmu centās slepus nodot privatizācijai. Par to liecinot tas, ka pirms 4 gadiem teritorijas plāna grozījumu izstrādes gaitā pēkšņi "izdzisa" sarkanās līnijas.  

Biedrība vērsās tiesā un pērn spēkā stājās spriedums, kas  noteica, ka ielai jābūt caurredzamai. Lai arī ir skaidrs, ka tā nebūs gājējiem lietojama, biedrība iznākumu tik un tā uzskata par principiālu uzvaru. 

Nomas līgumu pašvaldība ar Krasovickiem slēdz katrus piecus gadus. Pēc tiesas sprieduma, vienošanās bija jāslēdz no jauna, iekļaujot arī spriedumā prasīto ielas skata atsegšanu.

Tomēr vides un attīstības komitejā ar negaidītu priekšlikumu klajā nāca deputāte Elizabete Krivcova no "Saskaņas". Jūrmalas pašvaldībai esot jāvēršas Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldē, ar lūgumu Villai Marta izvērtēt kultūrvēsturiskā mantojuma statusu. 

Opozīcijas deputāts Andris Čuda (NA) uzskata, ka šāda statusa noteikšanai ir tikai viens mērķis. Ja ēku kompleksu iekļautu kultūras pieminekļu sarakstā, nākotnē tas būtu neaizskaram, ja, piemēram, mainoties īpašniekiem atgrieztos pie jautājuma par Krasovicku privatīpašumā esošās ielas atvēršanu publiskai lietošanai.

Taču opozīcijas deputāts komitejas sēdē palika mazākumā. Krivcovas priekšlikumu atbalstīja arī divi koalīcijas deputāti Jānis Lediņš un Anita Adijāne no ZZS.

Pašvaldības drīkst aicināt iekļaut vietējās nozīmes kultūras pieminekļu sarakstā jebkurus objektus, kuriem ir kultūrvēsturiska vērtība. Jura Dambja vadītajai Kultūras mantojuma pārvaldei tad būtu jāvērtē gan "Villa Marta" arhitektūra, gan kultūrvides raksturs. Un savs paraksts uz tā jāliek kultūras ministram. 

Jūrmalas dome kategoriski atteicās atsaukties Jūrmalas aizsardzības biedrības aicinājumam sarakstā iekļaut "Pēperkoku namiņu", ārēji necilo ēku pie jūras, kur aizsākās Aspazijas un Raiņa mīlestība un radošā kopdzīve. Gluži otrādi - pašvaldība namiņu pārdeva izsolē.

Pēc "Nekā personīga" intereses par Jūrmalas pašvaldības mēģinājumu panākt Krasovicka īpašumam kultūrvēsturiskā mantojuma statusu, ZZS pārstāve Anita Adijāne šonedēļ atsauca savu balsojumu komitejā un tālāk šo nevirzīs. 

"Patiesībā es nepiekrītu kultūras mantojuma statusa piešķiršanai - ne vērtēšanai, ne noteikšanai," raidījumam sacīja Adijāne. "Un statuss netiks piešķirts, jo tā ir 20 gadus, kā saka, jauna ēka un mums nav pilsētā tāda politika, lai mēs piešķirtu šādām jaunām ēkām šādu kultūrvēsturiskā mantojuma statusu."

Elizabete Krivcova vada Tūrisma komiteju, kam jārūpējas par tūristu pieplūdumu kūrortpilsētā. Lai gan kāpu zonā pēdējos gados uzbūvēti vairāk nekā 20 viesu vai atpūtas nami, tie pašlaik nav publiski pieejami. Pēc uzcelšanas, tie sadalīti domājamās daļās un izpārdoti kā dzīvokļi. 

Opozīcijas deputāts Uldis Kronblūms, kurš vienlaikus arī Jūrmalas aizsardzības biedrības pārstāvis, Krivcovas komitejai pieprasījis stingri kontrolēt ēku izmantošanu atbilstoši izsniegtajām  atļaujām, taču nekādas regulāras pārbaudes tā sauktajos viesu namos netiek veiktas.

Deputāts ir drošs, ka arī topošais viesu nams līdzās "Parex" eksbaņķiera Kargina ģimenes villai "Adlera", ko Krivcova un pārējie koalīcijas  deputāti ļāva celt kāpās uz Karginu ģimenes zemes, būs tāda pati viltus viesnīca.

Dārgās villas Jūrmalā nepieder Karginam un Krasovickim, bet viņu bērniem. Tāpēc valsts tiesvedība ar "Parex" baņķieriem, prasot no viņiem piedzīt 230 miljonus, pat pie pozitīva sprieduma nebūs atgūstami, jo oficiāli abiem nekas daudz vairs nepieder.

Video: "Nekā personīga" sižets

Aktuālākās ziņas