"Šaubos, ka ar seksu var nodarboties citādi." Kad "nemīl ar acīm". Neredzīga pāra stāsts (1)

Vienlaicīgi neliela, bet ievērības cienīga fetišistu populācija, kuru fetišu pētnieks Anīls Agravalds 2009. gadā nodēvēja par amaurofiliem, kuriem ir seksuālas tieksmes tieši pret vājredzīgiem cilvēkiem.

Tā kā šis fetišs nav pietiekami pētīts, neviens nezina, cik daudz amaurofilu pasaulē ir. Tāpat neviens nezina, vai visi amaurofili ir ieinteresēti veidot romantiskas attiecības ar neredzīgajiem vienu un to pašu iemeslu vadīti.

Daudziem no viņiem šķiet pievilcīga ideja, ka viņi var rūpēties vai dominēt pār saviem partneriem, līdz ar to viņi partneri uzskata par vāju un bezpalīdzīgu, kas īsti neatšķiras no valdošās stigmas, ar ko šie cilvēki saskaras ikdienā.

Protams, neredzīgiem cilvēkiem nākas mācīties dažādas prasmes no jauna, kas redzīgiem var šķist pašsaprotamas, bet viņi nav mazāk seksuāli kā pārējie.

Vienīgi viņi "nemīl ar acīm", bet ar tausti, ožu un dzirdi.

Aizspriedumi par seksu un redzes traucējumiem, iespējams, saglabājušies no paaudzes paaudzē lielā mērā tāpēc, ka plašsaziņas līdzekļos reti tiek attēloti cilvēki ar īpašām vajadzībām, kas arī bieži vien ietekmē cilvēku apziņu par to, kas viņiem šķiet pievilcīgs un kas nē.

Tāpat daudz mazāk tiek pētīta neredzīgu cilvēku seksuālā dzīve. Lai to palīdzētu novērst, medijs "Vice" nesen intervēja divas neredzīgas personas Džeimsu un Sāru, kas jau pēdējos astoņus gadus dzīvo kopā.

"Es nekad neesmu uzskatījis, ka aklums var radīt problēmas attiecībās," norāda Džeimss.

Džeimss vienmēr esot uztraucies par to, vai viņam izdosies izveidot attiecības savu redzes traucējumu dēļ.

"Bijušas reizes, kad es iepazīstos ar sievietēm un saruna norit labi, līdz viņas saprot, ka man ir problēmas ar redzi. Viņām kļūst neērti un bieži viņas sāk domāt, ka es meklēju sev aprūpētāju nevis otru pusi."

Sāra norāda, ka ļoti daudzi cilvēki negrib būt kopā ar kādu, kurš nevar vadīt auto.

"Mana pirmā draudzene bija pilnīgi akla. Viņai nebija intereses par intimitāti. Viņa pat negribēja runāt par tādām lietām kā sekss. Tātad es nekad īsti nebiju bijis intīms ar kādu cilvēku, pirms es satiku Sāru," pauž Džeimss.

Džeimsa partnere atklāj, ka viņa nekad iepriekš nebija meklējusi attiecības, jo viņa ir cietusi no mobinga sava izskata dēļ.

"Viena no manām acīm izskatoties citādāk, tāpēc cilvēki vienmēr mani ir saukuši par ciklopu vai jautājuši, kāpēc es nenēsāju acs aizsēju. Tāpēc man likās, ka es nekad nevienam nešķitīšu pievilcīga. Man nekad nebija bijis draugs, bet tad es satiku Džeimsu,  15 gadu vecumā."

Džeimss ar Sāru satikās jauniešu vasaras nometnē. Tur viņi laiku pavadīja sarunājoties, bet pēc tam saglabāja kontaktu viens ar otru.

Pēc vidusskolas beigšanas viņi nolēma, ka viņi grib būt kopā, tāpēc Sāras mamma pieņēma savā ģimenē arī Džeimsu. Pāris norāda, ka tad viņiem vēl nebija erotisku nodomu, bet ar laiku viņi saprata, ka mīl viens otru un viņu kopdzīve kļuva arvien intīmāka.

"Es nemāku to izskaidrot. Viņš saprata, kam es eju cauri, jo arī Džeimss ir neredzīgs. Es nekad iepriekš neko līdzīgu nebiju jutusi ne pret vienu cilvēku. Viss bija tik vienkārši ar viņu, man nevajadzēja izlikties," atklāj Sāra.

"Es domāju, ka mēs sapratām, ka varam uzticēties viens otram," pauž Džeimss. Džeimss ar Sāru ir kopā kopš 2012. gada aprīļa.

"Nedomāju, ka tas, kā mēs sākām nodarboties ar gultas priekiem stipri atšķiras no citiem cilvēkiem. Protams, ne jau visi nodarbojas ar seksu vienādi... Bet es šaubos, ka šīs izpriecas var izveikt kā citādāk," atklāj Džeimss.

Pāris norāda, ka viņiem ļoti daudz cilvēku ir jautājuši, kā viņi var mīlēties, ja neredz viens otru.

"Mums, manuprāt, par redzi daudz svarīgāki ir pieskārieni, ja mēs runājam par mīlas dzīvi," pauž Džeimss.

Vīrietis norāda, ka viņam brīžiem ir grūtības savaldīt dusmas vai pietiekami izjust Sāras vēlmes un nodomus, jo viņš bērnība cietis no vardarbības gan skolā, gan mājās.

"Kad es biju bērns, es biju vardarbības upuris. Un man nebija pati jaukākā ģimene. Mani skolā terorizēja, un mājās tas turpinājās. Tāpēc es izaugu ar problēmām savaldīt dusmas. Tas mani padarīja aukstasinīgu. Man nebija empātijas pret kādu citu, jo mani nepārtraukti mocīja," pauž Džeimss.

Vīrietis atklāj, ka bērnības pāridarījumi spēlējuši lielu lomu viņa dzīvē kā pieaugušajam. "Es neizjūtu empātiju pret Sāru tik ļoti, kā es to varētu izjust, bet es ar to cenšos strādāt."

Sāra norāda, ka viņas pašapziņa tā arī nav cēlusies kopš bērnības. Viņai vēl aizvien dažbrīd ir problēmas uzticēties Džeimsam un tas viņu nomāc. Sievietes nomāktība bieži vien pārvēršoties dusmās un panikas lēkmēs.

Bieži vien Sāra izdzīvo skolas gadus atkal un atkal, kad Džeimss ar viņu nevēlas komunicēt vai nodarboties ar seksu.

"Pirmā doma man uzreiz ir, ka tā ir mana vaina, ka es esmu neglīta un "ciklops", bet, kad viņš man pasaka, ka tā nav mana vaina, man kļūst daudz labāk."

"Es mācos sevi apturēt. Tas nozīmē kontrolēt savas domas. Kas ir grūti," atklāj Džeimss.

"Labākais veids, kā nomierināties un sakopot domas, ir gulēt blakus Sārai un apskaut viņu. Nerunāt. Vienkārši gulēt līdzās. Tā mēs palīdzam viens otram nomierināties un atbalstīt vienam otru."

"Jā, šis palīdz arī man. Vienkārši būt kopā," piebalso Sāra.