"Tam būs liela loma reģiona ekonomikas atveseļošanā." Kariņš par "Rail Baltica"

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš

FOTO: Zane Bitere/LETA

Dzelzceļa projektam "Rail Baltica" būs liela loma ekonomikas atveseļošanā, trešdien, 6. maijā, videokonferences laikā ar Igaunijas premjerministru Jiri Ratasu un Lietuvas premjerministru Sauļu Skverneli uzsvēris Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Premjera birojā aģentūru LETA informēja, ka Baltijas valstu Ministru prezidentu sarunā Kariņš pauda pārliecību, ka reģionālajiem transporta un enerģētikas infrastruktūras projektiem būs nozīmīga loma cīņā ar Covid-19 pandēmijas radītās krīzes sekām un reģiona ekonomikas atveseļošanā.

"Neraugoties uz pašreizējiem apstākļiem, "Rail Baltica" projekta ieviešanā vērojams progress, un tam būs liela loma reģiona ekonomikas atveseļošanā. Vienlaikus mums ir jāpilda savs mājasdarbs un jāvienojas par integrētu projekta ieviešanas modeli, kas ir īpaši būtiski celtniecības fāzē," uzsvēra Kariņš.

Baltijas valstu vadītāji vienojās lūgt Eiropas Komisiju sagatavot papildus analīzi par šī modeļa priekšrocībām un detaļām.

Jau ziņots, ka Igaunijas Konservatīvās tautas partijas (EKRE) priekšsēdētājs, Igaunijas iekšlietu ministrs Marts Helme iepriekš paziņoja, ka "Rail Baltica" projekts faktiski esot apturēts un to panākusi viņa partija, bet viņa dēls, EKRE priekšsēdētāja vietnieks un finanšu ministrs Martins Helme atzina, ka "Rail Baltica" nauda Igaunijai labi noder gan viaduktu būvei, gan tramvaja līnijai uz Tallinas lidostu.

Tomēr Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass paziņoja, ka visiem Igaunijas valdības ministriem ir jāstrādā, lai dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" projekts tiktu pabeigts, nevis jāsēj šaubas par valdības koalīcijā saskaņotajām kopīgajām saistībām

Ratass uzsvēra, ka "Rail Baltica" projekts ir svarīgs gan Igaunijai, gan Baltijas valstīm kopumā un visai Eiropas Savienībai (ES), un viņa valdība strādā, lai tas tiktu pabeigts.

"Rail Baltica" projekts paredz uzbūvēt Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

Paredzēts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Plānots, ka "Rail Baltica" dzelzceļa līnija būs gatava satiksmei 2026.gadā.