Covid-19 un spāņu gripa. Pagājuši 102 gadi, bet attīstītā medicīna un zinātne neglābj (2)

102 gadu laikā pasaule saskārusies ar divām ārkārtīgi bīstamām slimībām - spāņu gripu un jaunā koronavīrusa izraisītā slimību Covid-19. Laikā starp abām pandēmijām attīstījusies zinātne, medicīna, izstrādāta virkne vakcīnu pret dažādām citām slimībām.

Mēs atkal esam situācijā, kad daudzās valstīs obligāta prasība ir sejas masku nēsāšana. Arī šoreiz pasaule nav spējusi novērst infekcijas slimības izplatīšanos, pirms no tās mirst simtiem tūkstošu cilvēku.

Līdzība starp Covid-19 un spāņu gripu

Līdzīgi kā 1918. gadā, atrodamas ziņas par to, ka slimnīcas ir pārpildītas, morgos nav vietas mirušajiem, un to, ka pasaule piedzīvo ekonomisko krīzi. Gluži kā senāk atgriezusies ir arī karantīna.

1918. gadā cilvēkus ārstēja, berzējot svaigus sīpolus uz krūtīm, kamēr mūsdienās ASV prezidents Donalds Tramps izteicis ideju par dezinfekcijas līdzekļa injekciju.

1918. gadā nebija vakcīnas, ārstēšanas vai medikamenti pret spāņu gripu. Kopumā slimība prasīja vairāk nekā 50 miljonu pasaules iedzīvotāju dzīvības. Tiesa, arī pret Covid-19 nav nedz vakcīnas, nedz ārstēšanas, nedz medikamentu.

Mūsdienās zinātnieki ātri konstatēja koronavīrusu un atklāja tā ģenētisko kodu. Tāpat ātri tika izstrādāts Covid-19 tests, kas nosaka - ir vai nav cilvēks inficējies ar vīrusu. 1918. gadā šādu zināšanu nebija. Tas ir devis cilvēkiem lielākas iespējas cīnīties ar slimībām. Ir arī rekomendācijas par to, kā izvairīties no saslimšanas ar Covid-19.

Par bīstamiem gripas paveidiem tika ziņots jau 1917. gadā. Aizdomas par slimības izcelsmes vietu svārstās no ASV Kanzasas štata līdz pat Ķīnai. Tiesa, ASV amatpersonām 1918. gadā bija skaidrs, ka slimība nav radusies Spānijā.

Tā savu nosaukumu ieguva tādēļ, ka 1918. gada gripas uzliesmojuma pirmajā vilnī Spānijas prese atklāti ziņoja par bīstamo slimību. Tikmēr citu valstu amatpersonas uzspieda cenzūru.

Līdzīgi kā Covid-19, arī spāņu gripa bija saistīta ar elpceļu saslimšanu. Arī šajā gadījumā vīruss no dzīvnieka mutēja un kļuva infekciozs cilvēkam. Sociālā distancēšanās, roku mazgāšana un sejas masku nēsāšana arī 1918. gadā bija noteiktās rekomendācijas.

Čikāgas veselības komisārs Džons Dils Robertsons atklāja, ka arī spāņu gripas laikā medicīnas iestādes mudināja cilvēkus palikt mājās, atpūsties un nedoties sabiedrībā.

"Vislielākā bīstamība arī toreiz bija saslimšana ar plaušu karsoni vai vēl kādu citu gripai līdzīgu slimību," norādīja Robertsons.

Galvenā spāņu gripas un Covid-19 atšķirība ir, ka tā bija daudz bīstamāka cilvēkiem vecuma grupā no 20 līdz 40 gadiem, kas galvenokārt bija militārā paaudze.

"Imūnsistēma visādi centās pretoties gripai. Kaujas lauks bija plaušas un gripa tās iznīcināja," sacīja grāmatas "Lielā gripa" ("The Great Influenza") autors Džons Berijs.

Jaunie ASV karavīri ar pārbāztiem kuģiem devās cīnīties uz Eiropu. Atgriežoties dzimtenē, ļaužu pūļi viņus sagaidīja atplestām rokām. Rezultāts bija katastrofāls - bojā gāja neskaitāmi iedzīvotāji, ieskaitot pašus karavīrus. Spāņu gripai tikpat labi varēja arī dot nosaukumu "ASV gripa" vai "ASV flotes gripa".

Tiek lēsts, ka spāņu gripas pandēmijas laikā mira 675 tūkstoši ASV iedzīvotāju. Tiek uzskatīts, ka šie cilvēki inficēja vienu trešdaļu pasaules iedzīvotāju. Džona Hopkinsa universitātes dati liecina, ka ar Covid-19 miruši gandrīz 350 tūkstoši cilvēku visā pasaulē, bet tieši ASV miruši ir vairāk nekā 95 tūkstoši iedzīvotāji.

Robeža starp patiesību un neapstiprinātām teorijām

1918. gadā mediķi apgalvoja, ka cilvēks, kurš ar spāņu gripu slimo viegli, var inficēt citus, kas slimību padara daudz bīstamāku. Tas pats novēroti arī Covid-19 pandēmijas laikā.

Tajā laikā ārsti nezināja, ko īsti darīt. Medicīnas žurnāli aprakstīja vairākas pilnīgi absurdas idejas par dezinfekcijas līdzekļiem un nepārbaudītām narkotikām, kurām ir gan ieguvumi, gan riski. 

Kāds ārsts sacījis, ka, lai atvieglotu elpošanu caur degunu, cilvēkiem vajag iešņaukt borskābes un cepamās sodas maisījumu. Citi ārsti izrakstīja hinīnu, kas bija domāts, lai novērstu inficēšanos ar malāriju, strihnīnu, kas ir spēcīgs centrālās nervu sistēmas stimulators, kā arī indīgu dārza augu - uzpirkstītes.

Populāras teorijas vēstīja, ka pēdu sasilšana novērstu inficēšanos ar spāņu gripu. Tāpat it kā esot nepieciešams ēst brūno cukuru vai arī ierīvēties ar sīpoliem.

Mūsdienās sazvērestību teoriju piekritēji par Covid-19 pandēmiju vainojuši 5G sakaru tīklu. 1918. gadā izplatījās runas, ka spāņu gripu izraisījuši radio viļņi.

Mācība no spāņu gripas pandēmijas

1918. gada septembrī ASV piedzīvoja spāņu gripas otro vilni, kas izrādījās visnāvējošākais. Uzliesmojuma epicentrs bija militārā parāde Filadelfijā. Kamēr amatpersonas sacīja, ka uztraukumam neesot pamata, iedzīvotāji nolūkojās, kā mirušo skaits strauji pieaug.

Novembrī Sanfrancisko pilsētā sirēnās tika ziņots, ka cilvēki var novilkt sejas maskas. Sanfrancisko bija pilsēta, kura smagi cieta no pirmā gripas viļņa, bet bija sagatavojusies otrajam. Sākotnējā taktika bija veiksmīga, taču pilsēta atslāba pārāk ātri.

Decembrī notika straujš uzliesmojums, kura laikā inficējās vairāki tūkstoši, bet bojā gāja aptuveni 1000 Sanfrancisko iedzīvotāju. 

Slimības trešais vilnis bija 1919. gadā. Tas bija vieglāks nekā otrais, bet smagāks par pirmo.

1918. gadā spāņu gripa sasniedza arī Latviju. Tāpat kā citviet Latvijā, arī šeit slimība sāka noplakt 1920. gadā. Tomēr tā prasīja vairāku ievērojamu cilvēku dzīvības - no gripas vai tās komplikācijām nomira, piemēram, dzejnieks Fricis Bārda un mākslinieks Jāzeps Grosvalds.

Spāņu gripa pasaulē plosījās vairāk nekā divus gadus - no 1918. gada sākuma līdz 1920. gada beigām, vēsta ASV Slimību profilakses un kontroles centrs. Kopumā no spāņu gripas esot miruši aptuveni 50 miljoni pasaules iedzīvotāju, taču inficējās vairāk nekā 500 miljoni. Tajā laikā tika lēsts, ka ar spāņu gripu inficējās aptuveni trešdaļa pasaules iedzīvotāju.

Šobrīd mēs dzīvojam Covid-19 pandēmijas piektajā mēnesī. Par jaunā koronavīrusa izraisīto saslimšanu pirmo reizi ziņots pērnā gada decembrī, taču pēc tam atklājies, ka tas visā pasaulē varētu būt izplatījies jau ātrāk.

Džona Hopkinsa universitātes apkopotie dati liecina, ka ar Covid-19 līdz 23. maijam inficējušies vairāk nekā pieci miljoni pasaules iedzīvotāju. No jaunā koronavīrusa miruši vairāk nekā 340 tūkstoši cilvēku.