Epidemiologa piezīmes: Dīvains gadījums ar britu kori - "ideālu infekcijas vairošanās vietu" (5)

Epidemiologa pieraksti tulkoti pirmajā personā.

Viena no Covid-19 negaidītajām priekšrocībām ir tā, ka tagad visi zina, ko dara epidemiologs. Viņi mani vairs nejauc ar dermatologu, un nelūdz man apskatīt ādas čūlas.

Epidemiologs ir šāds medicīnas izmeklētājs, un, tāpat kā visi detektīvi, viņš vienmēr pievērš uzmanību trim svarīgiem pavedieniem - konkrētai personai, vietai un laikam.

Tāpēc, kad man kāda Bredfordas iedzīvotāja atsūtīja e-pastu, kurā stāsta, ka viņa un viņas draugi, iespējams, inficējušies ar Covid-19 jau janvārī, kas ir gandrīz divus mēnešus pirms pirmā reģistrētā gadījuma, nolēmu šai situācijai pievērsties padziļinātāk.

Vēstules autore Džeina Halle dzied divos koros - "Jorkšīras balsīs" un vietējā amatieru korī "Tagad visi kopā". Viņa pastāstīja, ka jau janvāra sākumā abu koru dalībniekiem parādījās jaunajam koronavīrusam līdzīgi simptomi.

Starp pirmajiem slimajiem dziedātājiem bija kāds vīrietis, kurš 17. vai 18. decembrī atgriezās no komandējuma Uhaņā un viņam parādījās spēcīgs klepus.

"Mans kora biedrs saslima janvāra vidū. Pēc tam saslima mana labākā draudzene Kristīna, bet februāra pirmajā nedēļas nogalē - es," rakstīja Džeina.

Viņa aprakstīja savus simptomus.

"Man bija sajūta it kā būtu norijusi sadrupinātu stiklu. Bija paaugstināta temperatūra, drudzis un galvassāpes. Es jutos briesmīgi nogurusi - gulēju divas pilnas dienas, kas man nav raksturīgi. Man bija drudzis un sauss klepus," viņa turpināja.

Laika gaitā parādījās jauni simptomi.

"Man bija grūti elpot, likās, ka manā ķermenī ir sakrājies daudz dūņu, caur kurām es centos elpot," rakstīja Džeina.

Vēl pēc kāda laika Džeinai pazuda oža. Tiesa, viņa jau jutās labāk, tāpēc apciemoja savu draugu Sīmani, kora "Tagad visi kopā" locekli, kurš arī bija saslimis. Viņa pagatavoja viņam siltu dzērienu.

"Kad tējai pievienoju pienu, tas sarecēja. Nospriedu, ka tas jau ir saskābis, taču Sīmanis man atbildēja, ka šorīt jau to pienu ir dzēris un neko sliktu nav jutis. Tad to padzēros es un pēc garšas arī nejutu, ka piens būtu saskābis. Bija grūti pieņemt, ka es neko nejūtu, jo piens noteikti bija skābs," viņa stāstīja.

Vairumā gadījumu, kad cilvēki vērsās pie manis, lai ziņotu, ka ir saslimuši ar kaut ko līdzīgu pagājušajā gadā, es viņiem skaidroju, ka, iespējams, viņiem vienkārši bija kāda cita vīrusu infekcija.

Tomēr Džeinas stāsts ar šo pavedienu, kas decembra vidū aizved līdz Uhaņai, šķiet ļoti interesants.

Kriss Kemps, kurš vada amatieru kori "Tagad visi kopā", bija viens no pirmajiem, kurš saslima - viņam bija klepus un pilnīga izsīkuma sajūta. Viņš pastāstīja, ka pirmo reizi slikti sajuties 27. decembrī un īsti nav varējis atgūties līdz pat februāra sākumam.

Kora dziedātāja Sūzena Smita pastāstīja, ka kolektīvā Ziemassvētku ballīte parasti notiek janvārī, un tieši tā, iespējams, bijusi vieta, kur dalībnieki cits no cita saķēra vīrusu. Viņa pati saslima janvāra beigās. Tajā brīdī par Covid-19 nebija zināms teju nekas.

"Tad mēs par jauno koronavīrusu neko nezinājām. Es strādāju ģimenes ārsta reģistrācijā, bet tas viss bija pirms par Covid-19 vispār sāka runāt. Man šķiet, ka tas ir tieši tas, kas mums visiem bija. Ļoti dīvaini," viņa stāstīja.

Saimons Ročesters, kurš 8. februārī savā mājā dzēra to pašu skābpiena tēju, ko sagatavoja Džeina, stāstīja, ka koristi novēroja, ka liela daļa no viņiem saslimst ar vienādiem simptomiem, bet tolaik paralēles ar koronavīrusu nesavilka.

"Ja kaut ko par to dzirdējām, tas bija tikai ziņās par, piemēram, Ķīnu. Mēs toreiz nesapratām, ka pastāv iespēja, ka mums varētu būt kaut kas līdzīgs," viņš rakstīja.

Katrā ziņā kora dalībnieki ir ārkārtīgi sabiedriski cilvēki. Viņi satiekas un dodas viens pie otra ciemos arī ārpus kora nodarbībām. Saimons Ročesters to raksturo kā "ideālu infekcijas vairošanās vietu". Tāpat pastāv iespēja, ka viņi šo vīrusu iznesa arī ārpus sava kolektīva.

Džanita Kernsa vada bāru netālu no Bredfordas pilsētas centra. Katru nedēļu pēc mēģinājumiem "Tagad visi kopā" koristi pulcējas no bāra netālu esošajā baznīcā.

"Ārsts man jautāja, vai esmu devusies uz Ķīnu. Tad man neatliekamās palīdzības darbinieki prasīja, vai esmu bijusi Ķīnā, un tad to pašu man pārjautāja slimnīcā. Es teicu nē un atkal paskaidroju, ka es vadu krogu. Man pateica, ka man esot plaušu infekcija, un palaida mani mājās," viņa stāstīja.

"Es domāju, ka tagad vajadzētu pārbaudīt mūs visus. Tik daudz cilvēku šeit bija slimi! Viss koris vienmēr ir šeit, mēs visi esam draugi. Man ir tikai 53 gadi, man nav hronisku slimību, un es tiešām reti slimoju. Viss ir ļoti savādi, bet tagad esmu pārliecināts, ka mums visiem bija koronavīruss," man rakstīja.

Šie apraksti ir ļoti interesanti. Tomēr ir rūpīgi jāpadomā, vai tas tiešām bija Covid-19, jo sezonālo vīrusu infekciju ir tik daudz. Jāatzīst, ka šajā konkrētajā gadījumā ir novērojams interesants infekcijas pārnešanas mehānisms, infekcijas laiks un, galvenokārt, korista viesošanās Uhaņā.

Jebkuras epidēmijas laikā, izsekojot sākotnējo infekcijas punktu, atklājas, ka pirmie inficēšanas gadījumi bijuši vēl pirms cilvēki slimību apzinās. Epidēmiju būtība ir tāda, ka tās sākas ļoti, ļoti lēni - saslimst viens vai divi cilvēki, tad pakāpeniski to skaits pieaug -  līdz cilvēki sāk pievērst uzmanību.

Esmu pārliecināts, ka atklāsies vēl citi gadījumi, kad cilvēki ir bijuši Uhaņā un tur inficējušies ar vīrusu vēl pirms par to runāja Ķīnas varas iestādes.

Veicot Covid-19 testu, iespējams uzzināt tikai to, vai vispār esi inficējies, nevis laiku, kad tas noticis. Pagaidām mums, Nacionālajā veselības dienestā, nav tāda testa, kas ticami parādītu, vai cilvēkam tas ir bijis jau kādu laiku, taču mēs ceram to iegūt tuvāko nedēļu laikā.

Kad mēs to saņemsim, būs interesanti uzzināt, vai Džanitai, Džeinai un viņas kora draugiem bija parastā ziemas gripa vai arī viņi bija vieni no pirmajiem Lielbritānijā, kas piedzīvoja jaunu koronavīrusu, kas izraisīja pandēmiju.