Katram saimniekam viņa četrkājainais draugs ir kā ģimenes loceklis. Tomēr mēdz būt gadījumi, kad grūtos brīžos cilvēki par savu suni un kaķi ne vienmēr cīnās ar visiem iespējamiem līdzekļiem. Tie gan nav rakstā norādītie gadījumi - "PetCity" Candera klīnikas veterinārārste Solvita Buivide pastāstīja par diviem apbrīnas vērtiem un iedvesmojošiem stāstiem par ļoti neatlaidīgiem ķepaiņu saimniekiem, kuri nepadevās, un drosmīgiem mājdzīvniekiem, kuri cīnījās ar nāvi un uzvarēja!
Biedējošas kaites, īpaši apņēmīgs saimnieks un izglābts ūsainais draugs
Pirmais gadījums ir stāsts par 11 gadus vecu orientāla šķirnes kaķi, kurš nebija vakcinēts. Viņam sākās problēmas ar čurāšanu, kas daudziem kaķiem ir raksturīgi, jo vielmaiņas problēmu dēļ veidojas kristāli un akmeņi, kas nosprosto urīnizvadkanālu.
Saimnieks sākotnēji vērsās vienā klīnikā, kur kaķim tika veikta katetrizācija, kas nozīmē, ka tiek izvadīts urīns. Parasti katetrs tiek izņemts pēc divām, trim dienām un dzīvniekam pašam izdodas nokārtoties.
Tiesa, šim kaķim katetrizācija nav bijusi veiksmīga - lai gan sākumā viņam mazliet izdevās pačurāt pašam, ātri vien šī iespēja zuda. Pēc tam kaķi saimnieks atveda uz "PetCity" Candera klīniku, kur tika veikta sonogrāfija.
Tajā atklājās, ka viņam urīnpūslī ir sīki kristāli, kurus šķietami varētu arī izskalot. Tā nu tika veikta atkārtota katetrizācija, lai gan saimnieks tika brīdināts, ka, iespējams, būs jāveic citas operācijas.
Kad katetrs tika izņemts, kaķis joprojām nevarēja pačurāt, tādēļ tika nolemts veikt uretrostomiju, kā arī vērt vaļā urīnpūsli, lai izņemtu visus akmentiņus, kas tur sakrājušies. Taču, tā kā kaķis nebija vakcinēts, viņš uz šo problēmu fona saslima ar vīrusu, kas viņam pa visu ķermeni radīja čūlas.
Nevakcinētais dzīvnieks klīnikā tika turēts atsevišķi no citiem, un viņam tika veikta uretrostomija un urīnpūšļa operācija. Tomēr daudzo narkožu, vīrusa un pasliktinātas imunitātes dēļ mīlulim sākās mazasinība jeb anēmija.
Lai turpinātu ārstēšanu, dzīvniekam bija jāveic asins pārliešana, tomēr, pēc dažām dienām pārbaudot, tika konstatēts, ka viņam kļūst tikai sliktāk. Tika veikta atkārtota asins pārliešana, tomēr ilgu laiku viņa stāvoklis bija ļoti svārstīgs.
Pēc tam vīrusa dēļ kaķim čūlas sāka veidoties arī mutē un barības vadā, kas nozīmēja, ka viņš pats nevar paēst. Šā iemesla dēļ tika ievadīta barības vada zonde, lai viņu barotu mākslīgi. Mute kaķim bija apstrādāta ar medikamentiem, kas mazina iekaisumu un sāpes, turklāt četrkājainais draugs nepārtraukti atradās pie sistēmas.
Bija arī brīži, kad kaķis nevarēja paelpot, tādēļ viņš tika elpināts ar inhalatoru. Ārste piebilda, ka bija dienas, kad kaķim bija pavisam slikti, taču viņa saimnieks izlēma nepadoties un cīnīties par sava mīluļa dzīvību līdz galam, pat neapsverot iemidzināšanu.
Ar laiku kaķim kļuva labāk, un pēc divu mēnešu cīņas par dzīvību viņš tika izrakstīts no klīnikas. Dodoties mājās, kaķim analīzes jau bija apmierinošas, taču čūlu dēļ joprojām tika saglabāta barības vada zonde.
Saimnieks mājās kaķi pats baroja caur zondi līdz brīdim, kad mīlulis bija pietiekami spēcīgs, lai ēstu pats, un zondi varēja izņemt.
"Saimniekam cepuri nost, jo viņš cīnījās par savu kaķi līdz pēdējam, ieguldīja lielus līdzekļus, tomēr gan pats, gan viņa mīlulis izturēja grūto posmu. Patiešām veiksmīgs stāsts," bilda speciāliste, veltot atzinīgus vārdus kaķa saimniekam, kurš bijis ļoti pacietīgs, apzinājies situācijas nopietnību, kā arī speciālā tērpā un maskā apciemojis savu mīluli, kurš vairs nemaz nebija tik jauns.
Šis stāsts gan var kalpot kā lielisks pierādījums tam, ka obligātās potes ir jāveic visiem mājdzīvniekiem - arī tiem, kas dzīvo tikai iekštelpās. Lai gan šķiet, ka mājas kaķi varētu nekas neapdraudēt, šādas situācijas pierāda, ka neviens nekad nevar zināt, kādi pārbaudījumi četrkājainos draugus var sagaidīt, tādēļ labāk par savu ķepaini parūpēties jau laikus, vedot uz regulāram vizītēm un nodrošinot visas nepieciešamās potes.
Kucīte, kuru izdevās izraut no nāves ķetnām
Savukārt otrs stāsts ir par 11 mēnešus vecu labradora kucīti, kura pēkšņi sagura un pārstāja ēst. Saimnieki, kuri dzīvo Ventspilī, savā pilsētā veica asins analīzes, kurās tika konstatēts, ka sunītei ir viegla anēmija jeb mazasinība.
Ventspils ārsti saimniekus un suni nosūtīja uz "PetCity" Candera klīniku, kur atkārtotās asinsanalīzēs tika konstatēts, ka anēmija pastiprinās, taču ne tik ļoti, lai veiktu asins pārliešanu. Sunim sākotnēji tika doti medikamenti, kas samazina organisma spēju iznīcināt savas šūnas.
Kucītei labāk nekļuva, turklāt, lietojot medikamentus, anēmija tikai progresēja. Sunītei tika veikta asins pārliešana, konstatēta diagnoze autoimūnā anēmija, tomēr, lai nepalaistu garām citas saslimšanas, tika veikti dažādi papildu testi. Pēc tam asinis tika pārlietas vēlreiz, taisīts rentgens un sonogrāfija.
Pēc trešās asins pārliešanas četrkājainā mīlule tika palaista mājās, tomēr divu nedēļu laikā viņas stāvoklis tikai pasliktinājās. Sunītei kopumā tika veiktas četras asins pārliešanas, turklāt ārstēšanā tika izmantota gan tradicionālā ārstēšana ar medikamentiem, gan homeopātija, jo šis bija gadījums, kad vairs nebija ko zaudēt.
Sunim paralēli asins pārliešanām pa ķermeni sāka veidoties bumbuļi un vērties vaļā abscesi. Analīzes tika nosūtītas bakteriologiem, lai noskaidrotu, kādas baktērijas tajos ir. Sunītei tika dotas antibiotikas, taču tās nelīdzēja. Kad atnāca rezultāti no bakteriologiem, tika izrakstītas citas antibiotikas. Kopumā suņu meitenei palika labāk, viņa ēda, taču bija grūtības pārvietoties, jo cirksnī bija izveidojies bumbulis.
Arī limfmezglā bija izveidojies smags septisks iekaisums. Par spīti cerībām, stāvoklis īpaši neuzlabojās un saasinājās anēmija, atkal suns bija jāievieto stacionārā un jāveic asins pārliešana.
Sunītes stāvoklis bija tik smags, ka viņai sāka asiņot plaušas. Ārsti brīdināja saimniekus par situācijas nopietnību, taču saimnieki izlēma cīnīties par savas ģimenes mīlules dzīvību līdz galam.
Tad brīnumainā kārtā sunītes stāvoklis tiešām stabilizējās un viņa izturēja smagos veselības pārbaudījumus. Bumbuļi sāka pamazām pazust, un viņa tika izrakstīta ar diezgan stiprām antibiotikām. Pēc antibiotiku kursa un ārstēšanās mājās sunīte pilnībā atveseļojās, tagad jau ir divus gadus veca un vairs medikamentus nelieto.
"Lielākoties, kad sākas asiņošana plaušās, viss mēdz beigties letāli. Tomēr šī sunīte un saimnieki cīnījās līdz pēdējam. Jāpiebilst, ka suns slimoja sešus mēnešus," norāda Buivide.
Šie stāsti ir tikai daži no daudziem, kas pierāda, ka mūsu mīluļi ir pelnījuši patiesas rūpes un neizmērojamu mīlestību. Ikvienam būtu jāatceras, ka cilvēki ir atbildīgi par tiem, kurus pieradina. Tā kā dzīvnieki nesavtīgi dāvā mīlestību saviem cilvēkiem, ir tikai pašsaprotami, ka viņu saimnieki grūtībās nepadodas un nesavtīgi cīnās par savu ķepaiņu dzīvībām ar visiem iespējamiem līdzekļiem.
Raksts tapis sadarbībā ar "PetCity".
