Foto ⟩ Atrasti senākie pieradījumi par "Homo sapiens" klātbūtni Eiropā

FOTO: Reuters/ScanPix

Zinātnieki paziņojuši, ka Bulgārijas alā atrasti zobu un kaulu fragmenti ir senākais pierādījums par mūsdienu cilvēka "Homo sapiens" klātbūtni Eiropā.

Atradumus Bačo Kiro alā Bulgārijas ziemeļos analizēja starptautisku zinātnieku komanda un tie datējami ar "laiku, kad "Homo sapiens" pirmo reizi ieradās Eiropā no Tuvajiem Austrumiem un dzīvoja līdzās neandertāliešiem, kas ilga no 5000 līdz 10 000 gadu", pavēstīja Bulgārijas Zinātņu akadēmijas profesors Nikolajs Sirakovs.

FOTO: AP/ScanPix

"Agrāk zinātnieki lēsa, ka šie notikumi bija laikā pirms 38 000 līdz 42 000 gadu," sacīja Sirakovs. "Tagad mēs esam pierādījuši, ka tas notika agrāk."

Pētījums publicēts šonedēļ žurnālos "Nature" un "Nature Ecology & Evolution" un apliecina, ka "Homo sapiens" reģionā atradušies pirms 45 000 gadu.

Bačo Kiro atrastās atliekas ir "senākie zināmie paraugi Eiropā, kas apliecina "Homo sapiens" klātbūtni", paziņoja Parīzes pētniecības institūts "College de France", kura divi profesori piedalījās pētījumā.

FOTO: REUTERS/ScanPix

"Ierodoties Eiropā pirms aptuveni 45 000 gadu, mūsdienu cilvēki pakāpeniski sāka ieņemt vietu, kuru aizņēma neandertālieši," teikts paziņojumā. "Paralēli aizņemot vietu, kuru apdzīvoja neandertālieši, viņi ("Homo sapiens") ietekmēja viņu uzvedību, pirms aizvietoja viņus."

Periods, kurā mūsdienu cilvēki un neandertālieši dzīvoja viens otram līdzās, joprojām ir plašu pētījumu un debašu lauks un jaunie atklājumi sniegs jaunus datus šajā jomā.

Uz augšu