Piemēroti pirmie sodi par pārkāpumiem 9. maijā

Foto: 9.maija rīts Uzvaras parkā

FOTO: Jānis Škapars/TVNET

Valsts policija (VP) piemērojusi pirmos sodus par pārkāpumiem 9. maijā, taču kategoriski noliedz, ka īpaši izrādījusi labvēlību Uzvaras parkā sanākušajiem cilvēkiem, šodien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē norādīja VP priekšnieka pienākumu izpildītājs Andrejs Grišins.

VP un Iekšlietu ministrijas vadība jau kopš 9.maija spiesta uzklausīt kritiku un taisnoties par cilvēku sanākšanu ārkārtējās situācijas laikā pie Uzvaras pieminekļa Rīgā. Šodien iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV), Valsts policijas un Rīgas pašvaldības policijas vadība tiešsaistē skaidroja savu pozīciju Saeimas komisijā.

Grišins skaidroja, ka policijai lielākais izaicinājums bija samazināt cilvēku plūsmu pie Uzvaras pieminekļa. Policija jau daudzus gadus uzrauga sabiedrisko kārtību minētajā vietā, un iepriekšējos gados 9.maija pasākumi bija organizēti, kas savukārt deva tiesības policijai tos vieglāk kontrolēt. Katru gadu pie Uzvaras pieminekļa 9.maijā pulcējās aptuveni 200 000 cilvēki.

Šogad ārkārtējās situācijas noteikto ierobežojumu dēļ oficiāls pasākums netika organizēts, taču policija jau iepriekš veica preventīvu skaidrojošu darbu ar nevalstiskajām organizācijām un neformāliem līderiem, lai cilvēki pēc iespējas nedotos pieminēt kara beigas minētajā vietā.

9.maijā 15 stundu laikā no plkst.8.rītā līdz plkst.22.45 pēc policijas aprēķiniem Uzvaras pieminekli apmeklēja aptuveni 20 000 cilvēku. Lai samazinātu cilvēkiem iespējas atbraukt uz minēto vietu, policija bija radījusi zināmas neērtības, proti, liegusi automašīnu novietošanu un ielu tirdzniecību, skaidroja Grišins.

Viņš un Ģirģens komisijā minēja, ka plūsmas kontrolei žoga novietošana pieminekļa tuvumā nebūtu pareiza izvēle. Ministrs pat izteicās, ka tas būtu neētiski pret sabiedrību.

Abas amatpersonas nenoliedza, ka apsvērta barjeru izvietošana, taču norādīja, ka tas pagarinātu personu uzturēšanās laiku pie pieminekļa, kas radītu vēl lielākus epidemioloģiskos riskus, kā arī izveidotu garu rindu. Policija pieļāva, ka, izvietojot barjeras vai žogu, varētu notikt arī provokācijas. Savukārt, ja šo provokāciju rezultātā būtu nepieciešama cilvēku evakuācija, tad policija varētu saskarties ar "nepārvaramiem apstākļiem."

Grišins skaidroja, ka vidēja katru stundu pieminekli apmeklēja aptuveni 200 līdz 300 cilvēki, kuri uzturējās aptuveni desmit līdz 15 minūtes. Kritiskākā situācija izveidojās no plkst.14 līdz 16, kad vienlaicīgi pie tā uzturējās aptuveni 450 cilvēki, taču, ņemot vērā platību, bija iespējams ievērot atbilstošu distanci.

Grišins un Ģirģens arī norādīja, ka šogad atšķīrās apmeklētāju kontingenta raksturojums. Ja iepriekšējos gados uz koncertiem un uguņošanu ieradās milzīgas masas, kur daļa indivīdu pieļāva pārkāpumus, tad šogad tika ievērots "sociālais miers", un distanci neievērojošie cilvēki tika nošķirti un tika pie protokoliem.

Kopumā policija Uzvaras parkā noformēja 46 administratīvā pārkāpuma protokolus, bet sāka 70 administratīvās lietvedības. Ņemot vērā sāktās lietvedības, protokolu skaits noteikti pieaugs, jo policijai vēl nepieciešams laiks nodarījuma izvērtēšanai, skaidroja Grišins.

"Esmu dzirdējis replikas, ka policija izrādīja īpašu labvēlību. Kopš 12.marta, kad ierobežojumi stājas spēkā, policija hronoloģiski uzturējusi politiku, ka paļaujas uz katra cilvēka godaprātu un spējām modelēt savu uzvedību. Kopš 12.marta Valsts policija pēc savas iniciatīvas veikusi aptuveni 90 000 pārbaudes un noformējusi 3000 protokolus. Mēs sodām tikai tos, kuri klaji ignorē policijas norādījumus un principiāli neievēro distancēšanos. Nevar būt nekādas runas par īpaši izrādītu labvēlību, un šo es kategoriski noraidu," uzsvēra Grišins.

Tāpat viņš savā komentārā pieskārās medijos un sociālajos tīklos izskanējušajai informācijai par 9.maija svētku atzīmētāju autokolonnām. Policijas rīcībā ir informācija par trīs autokolonnām - Rīgā, Daugavpilī un Zemgalē, kur pie kapiem bija izveidojusies "Mercedes Benz mafijas" autokolonna, izteicās Grišins.

Par visām autokolonnām, kurās tika izmantoti izkārti karogi, sāktas administratīvās lietvedības. Pēc viņa paustā, daudzas jau noslēgušās ar administratīviem sodiem par prettiesisku skaņas un gaismas signālu izmantošanu. Tāpat policija vērtē jautājumu par aizliegtas simbolikas izmantošanu vai slēptu gājienu, kurš gan, iespējams, ir juridiski sarežģīti pierādāms fakts, norādīja policijas pārstāvis.

Grišins arī noliedza sociālajos tīklos izteiktos apgalvojumus, kad VP automašīna pat pavadījusi vienu šādu autokolonnu Daugavpilī. Šis dienesta spēkrats vienkārši patrulējis un tam nav bijis sakara ar autokolonnu. Par autokolonnas dalībnieku rīcību policija sākusi administratīvās lietas.

Kritiku likumsargiem komisijā noraidīja arī Rīgas pašvaldības policijas priekšnieks Juris Lūkass. Arī viņš norādīja, ka masveida pulcēšanās pārkāpumi netika konstatēti, līdz ar to policija rīkojusies atbilstoši savai kompetencei.

No komisijas locekļu vidus plašas diskusijas izpalika un nekādi lēmumi netika pieņemti. Vienīgie plašākus komentārus par policijas darbu izteica tikai divu partiju pārstāvji  - Edvīns Šnore (VL-TB/LNNK) un komisijas vadītājs Juris Rancāns (JKP).

Rancāns vērsa uzmanību, ka cilvēki joprojām esot sašutuši par to, ka 4.maijā ziedus pie Brīvības pieminekļa nevarēja likt, bet 9.maijā pie Uzvaras pieminekļa varēja. Viņš aicināja iekšlietu resoru atzīt savas kļūdas un organizēt savu darbu tā, lai sabiedrībai būtu saprotamākas savas tiesības.

Ģirģens komisijā atgādināja jau pirmdien pausto, ka jebkurā gadījumā tiek analizētas publiski pieejamās fotogrāfijas un video, kā arī tiek rūpīgi vērtēta VP darba kvalitāte, lai pilnveidotu sabiedriskās kārtības nodrošināšanu.

Tāpat viņš aicināja koalīcijas deputātus būt aktīviem un iesniegt savus priekšlikumus  koalīcijas sanāksmēs par 9.maija atzīmēšanas organizēšanu. Ministrs arī piebilda, ka nav nekādu problēmu valdībai vai pašvaldībai pieņemt lēmumu par Uzvaras pieminekļa un tam tuvumā esošās teritorijas slēgšanu. Šādus lēmumus policija nav kompetenta pieņemt, jo tās uzdevums ir nodrošināt sabiedriskās kārtības ievērošanu, viņš atgādināja.

Foto: 9.maija rīts Uzvaras parkā

Jau ziņots, ka sociālo tīklu platformu lietotāji, vērojot notiekošo Uzvaras parkā, pārmet Valsts policijai bezdarbību un bezzobainību, nodrošinot parka apkaimē pulcēšanās ierobežojumu ievērošanu. Vairāki iedzīvotāji bija publicējuši no attāluma uzņemtus parka foto, kuros izskatās, ka pie Uzvaras pieminekļa pulcējas simtiem cilvēku. Iedzīvotāji pauduši neizpratni un sašutumu, kādēļ policija nekādi nereaģē, sanākušos neizklīdina un neizraksta pārkāpuma protokolus, jo citās situācijās, piemēram, kad parkā sporto četri jaunieši, kārtībsargi uzreiz esot klāt un aizrādot.

Arī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) iekšlietu ministram pieprasījis skaidrojumu par Valsts policijas darbu 9.maijā, ierobežojot pulcēšanos Uzvaras parkā.

Uz augšu