Sākoties oficiālajai peldsezonai, ūdens temperatūra upēs un ezeros ir zemāka nekā maija vidū ierasts

Piektdienas rītā lielākajā daļā upju un ezeru ūdens temperatūra ir +7..+12 grādi. Jūras ūdens pēc siltās ziemas nav vēsāks kā citos gados šajā laikā - Latvijas piekrastē ūdens temperatūra jūrā ir +8..+11 grādi.

Gan pērn, gan 2017.gadā ūdens temperatūra maija vidū lielākajās upēs un ezeros bija +10..+15 grādi, jūrā - no +4 līdz +11 grādiem. 2018.gada maijā, kas bija siltākais novērojumu vēsturē, ūdens temperatūra daudzās upēs un ezeros šajā laikā sasniedza +15..+20 grādu, jūrā tā bija no +5 līdz +13 grādiem.

2016.gadā ūdens temperatūra upēs paaugstinājās no +8..+15 grādiem mēneša sākumā līdz +16..+22 grādiem maija beigās, 2015.gadā - attiecīgi no +6..+12 līdz +11..+18 grādiem, 2014.gadā - no +5..+11 līdz +18..+24 grādiem, 2013.gadā - no +4..+9 līdz +15..+25 grādiem, savukārt 2012.gadā upju ūdens iesila no +9..+14 grādiem maija sākumā līdz +12..+22 grādiem mēneša nogalē.

Jau ziņots, ka oficiālā peldsezona Latvijā ik gadu sākas 15. maijā un noslēdzas 15. septembrī. Šajā laikā Veselības inspekcija uzrauga peldvietu ūdens kvalitāti.

Dodoties peldēties, jāatceras par būtiskiem piesardzības pasākumiem. Sākot peldsezonu, peldēšanas laikam ūdenstilpē vajadzētu būt īsākam, bet vēlāk, organismam pierodot, peldēties var ilgāku laika periodu. Auksts ūdens var radīt aukstuma šoku, kas izraisa krampjus un nespēju peldēt. Lai izvairītos no muskuļu krampjiem, pēc sakaršanas saulē, ūdenī ir jāiet lēnām.

Veselības inspekcija uzsver, ka peldēšanās jāpārtrauc, parādoties pirmajām aukstuma sajūtām. Tāpat pirms peldēšanās jāizvērtē veselības stāvoklis un peldētprasme, jāizvairās no alkohola lietošanas un pārgalvīgas rīcības ūdenstilpēs.