Ceturtdien, 14. maijā, lācene ar savu atvasi, kas klaiņoja pa Tallinas Habersti rajonu, starp arēnu "Saku Suurhall" un Brīvdabas muzeju, paralizēja teju visu apkaimi. Plēsēju meklējumos piedalījās iesaistījās daudzi, arī veterinārārsts Aleksandrs Semenovs, kuram līdzi bija miegazāles - ar to palīdzību meža dzīvnieku bēgšanai plānoja pielikt punktu, ziņo portāls "Postimees".
Semenovs stāstīja, ka plēsēju meklēšanā iesaistītie cilvēkresursi bija ārprātīgi lieli, un policistu skaits vienā vietā, iespējams, bija lielāks nekā jebkurā citā operācijā pēdējos gados. Papildus likumsargiem glābšanā piedalījās arī glābšanas dienests un mednieki - viņi visi strādāja kopā, lai virzītu lāčus prom no ciemata un, nepieciešamības gadījumā, iedzītu stūrī.
Papildus lāču meklēšanai bija jāaizsargā meklēšanas zonas perimetrs, tāpēc meklēšanas darbos aicināja piedalīties visus interesentus. Tikmēr pa mežu staigāja nelielas 2-3 cilvēku grupas.
Veterinārārsts Semenovs bija vienīgais, kuram bija atļauja lietot miega zāles, kā arī vienīgais ar veterināro ieroci pie sāniem. Meklēšanas grupā bija vēl viens ieroča īpašnieks, taču viņš drīkstēja izšaut tikai pēc Semenova pavēles.
"Mūsu likumdošana paredz, ka tikai veterinārārstam ir tiesības lietot veterināro pistoli un zāles," skaidroja Semenovs.
Tēmēt uz dzīvniekiem ir jāprot. Kamēr parasta lode lidojuma laikā pārvietojas pa taisnu ceļu, šautriņa ar miega zālēm vispirms veido augstu loku un pēc tam nolaižas līdz mērķim. Atšķiras arī lidojuma ātrums - jo lielāks attālums starp šāvēju un dzīvnieku, jo vairāk laika nepieciešams šautriņas pārvietošanai. Tas ir tikai dažu sekunžu jautājums, bet dzīvniekam joprojām ir pietiekami daudz laika, lai notiekošo pamanītu un aizbēgtu. Attālums, kas nodrošina pietiekamu precizitāti, nepārsniedz 50 metrus, taču šajā gadījumā lāči tik tuvu nepienāca.