Ceturtdien, 14. maijā, lācene ar savu atvasi, kas klaiņoja pa Tallinas Habersti rajonu, starp arēnu "Saku Suurhall" un Brīvdabas muzeju, paralizēja teju visu apkaimi. Plēsēju meklējumos piedalījās iesaistījās daudzi, arī veterinārārsts Aleksandrs Semenovs, kuram līdzi bija miegazāles - ar to palīdzību meža dzīvnieku bēgšanai plānoja pielikt punktu, ziņo portāls "Postimees". 

Semenovs stāstīja, ka plēsēju meklēšanā iesaistītie cilvēkresursi bija ārprātīgi lieli, un policistu skaits vienā vietā, iespējams, bija lielāks nekā jebkurā citā operācijā pēdējos gados. Papildus likumsargiem glābšanā piedalījās arī glābšanas dienests un mednieki - viņi visi strādāja kopā, lai virzītu lāčus prom no ciemata un, nepieciešamības gadījumā, iedzītu stūrī.

Papildus lāču meklēšanai bija jāaizsargā meklēšanas zonas perimetrs, tāpēc meklēšanas darbos aicināja piedalīties visus interesentus. Tikmēr pa mežu staigāja nelielas 2-3 cilvēku grupas. 

Veterinārārsts Semenovs bija vienīgais, kuram bija atļauja lietot miega zāles, kā arī vienīgais ar veterināro ieroci pie sāniem. Meklēšanas grupā bija vēl viens ieroča īpašnieks, taču viņš drīkstēja izšaut tikai pēc Semenova pavēles. 

"Mūsu likumdošana paredz, ka tikai veterinārārstam ir tiesības lietot veterināro pistoli un zāles," skaidroja Semenovs.

Tēmēt uz dzīvniekiem ir jāprot. Kamēr parasta lode lidojuma laikā pārvietojas pa taisnu ceļu, šautriņa ar miega zālēm vispirms veido augstu loku un pēc tam nolaižas līdz mērķim. Atšķiras arī lidojuma ātrums - jo lielāks attālums starp šāvēju un dzīvnieku, jo vairāk laika nepieciešams šautriņas pārvietošanai. Tas ir tikai dažu sekunžu jautājums, bet dzīvniekam joprojām ir pietiekami daudz laika, lai notiekošo pamanītu un aizbēgtu. Attālums, kas nodrošina pietiekamu precizitāti, nepārsniedz 50 metrus, taču šajā gadījumā lāči tik tuvu nepienāca.

"Veterinārās pistoles šļirce pati par sevi nav drošs rīks - ja dzīvnieks pārvietojas un, piemēram, šautriņa trāpa ribās vai vēdera dobumā, tiek radīti nopietni ievainojumi, nevis izpildīts sākotnējais uzdevums - dzīvnieka iemidzināšana," Semenovs turpināja.

Viņš stāstīja, ka neveiksmīga šāviena gadījumā dzīvnieki var satrakoties, jo notiekošo uztvers par medīšanu. Tāpēc, ja vien netiek nodrošināti labi apstākļi šāvienam, Semenovs to neveiks. 

Tomēr labs trāpījums ne vienmēr nozīmējot vēlamo gala rezultātu. Labākajā gadījumā miegazāles sāk darboties tikai pēc septiņām līdz astoņām minūtēm, kas lācim ir gana daudz, lai paspētu aizbēgt. Lācis var šķist lēns un reizēm pat lempīgs dzīvnieks, taču tā nepavisam nav taisnība.

"Piemēram, pēc pirmā tālruņa zvana, ko saņēmām no kāda aculiecinieka, uzsākām meklēšanu vienā apgabalā. Pēc divām minūtēm saņēmām ziņu par lāča atrašanās vietu, taču tas bija jau citā apgabalā.

Acīmredzot, lācis pamanīja, ka tiek vajāts un aizskrēja. Lai līdz turienei nokļūtu, mums vajadzēja 10 minūtes. Iedomājieties, cik ātri viņš skrien," pārsteigts bija Semenovs.

1

Protams, savvaļas dzīvnieku uzvedība ir neparedzama, tāpēc tika noteikti ierobežojumi iedzīvotāju un transportlīdzekļu kustībai caur meklēšanas zonu. Lāča domas izlasīt nevar, un, ja viņš neskrien uz mežu, bet gan apdzīvojamu vietu, iespējams, viņam pa ceļam trāpīsies kāds garāmgājējs. Panikā dzīvnieks var veikt jebkādu pēkšņu kustību, un, lai arī Igaunijā dzīvojošie lāči esot ārkārtīgi kautrīgi, viņi arī jūt nepieciešamību sevi aizsargāt un cilvēkam var uzbrukt.

Lai ārstam būtu iespēja lāčus iemidzināt, tika apsvērta ideja mēģināt tos iedzīt stūrī ar suņiem, tomēr šī ideja tika atmesta. Pēc saulrieta meklēšana tika apturēta, taču piektdien, 15. maijā, meklēšanas darbi atsākās. 

Galīgais plāns bija lāčus aizvest līdz Brīvdabas muzejam.

"Muzejs par šo plānu bija informēts, un apkārt esošajiem cilvēkiem no teritorijas palūgts aiziet. Lāču nosūtīšana uz muzeja teritoriju mūsu darbu ļoti atvieglotu, jo to ierobežo žogs, kas nozīmē, ka briesmas būtu novērstas," stāstīja Semenovs.

Meklēšanā palīdzēja ar termovizuālo kameru aprīkotais drons - ar tā palīdzību bija iespējams noteikt viena dzīvnieka atrašanās vietu. Neskatoties uz to, attēls no kameras bijis neskaidrs, un pārliecība, ka kamerā redzētais tik tiešām ir lācis, radās tikai pēc dzīvnieka uzvedības un kustību izanalizēšanas. To, vai drons atradis lielu dzīvnieku vai mazu lācēnu, noteikt nevarēja.

Semenovs atzīmēja, ka tieši tāpat neviens nevar būt drošs par to, cik lāču patiesībā tika meklēts. Saskaņā ar Glābšanas departamenta datiem dzīvnieki bija trīs, taču kopā tie netika manīti ne reizi.

Piektdien, ap pulksten četriem rītā atsākās dzīvnieku meklēšana. Iesaistītajiem īsti nebija konkrētas informācijas, pēc kā vadīties. Teritorija tika izstaigāta pa centimetram, taču lāča pēdas manīt neizdevās. Pēc divām stundām tika nolemts, ka meklēšanu laiks apturēt, jo, visticamāk, meklētie jau sen ir gabalā.

Semenovs pieļauj, ka lāči ir 14 - 15 mēnešus veci un to svars varētu būt apmēram 120 kilogrami. Tas nozīmē, ka viņi jau ir patstāvīgi. Protams, teorētiski viņiem vajadzētu būt kopā ar māti, taču par lāčiem uztraukties nevajagot.

Ja tomēr kādu no lāčiem būtu izdevies notvert, viņam tiktu veikta apskate, pēc kuras plēsēju nogādātu mežā. 

To, ka lāčus varētu vēl izdoties notvert, veterinārārsts apšauba.

"Tas ir ļoti maz ticams. Šķiet, ka viņi ar Tallinu jau ir iepazinušies un atpakaļ vairs nenāks," sacīja Semenovs.

1

Portāls "Apollo" jau ziņoja, ka ceturtdien, 14. maijā pa Tallinas ielām klaiņoja vairāki lāči, kas daļēji paralizējis cilvēku un transportu pārvietošanos. 

No sākuma glābēji, sadarbojoties ar policiju, domājuši lāčus noķert būros, taču tad viņi sapratuši, ka nāksies pielietot šautriņas ar miega zālēm, lai savaldītu zvērus.