/nginx/o/2020/03/02/12983117t1ha8a7.jpg)
Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisija šonedēļ beidzot apstiprināja plānu, ka līdz nākamā gada pašvaldību vēlēšanām līdzšinējo 119 vietā izveidos 42 pašvaldības. Apvienos arī divas naudīgas pierīgas vietvaras Babīti un Mārupi. Kā mūs informēja vairāki Mārupes iedzīvotāji, reformas ēnā dome vēl grib pagūt grozīt pilsētas attīstības plānu. Viena no iecerēm - atļaut kādam uzņēmējam vairākām privātmājām priekšā aizbūvēt daudzdzīvokļu mājas, vēsta raidījums "Nekā personīga".
Vīziju kā pašvaldības un pilsētas raugās nākotnē, kur un ko grib būvēt, tās formulē katra savā attīstības plānā. Tāds ir arī Mārupei. Pieņemts un ir spēkā periodā no 2014 līdz 2026. gadam.
Nejaušas sakritības dēļ Mārupes nomalē esošu deviņu rindu māju īpašnieki šogad viens no otra uzzinājuši, ka dome plānu groza. Un izmaiņas skars arī viņus. Atklājuši, ka grozījumi sākti jau pagājušajā gadā.
Vasarā jūlijā, kad ir karstākais atvaļinājumu laiks, bijusi sabiedriskā apspriešana. To visi palaiduši garām. Viens no apspriestajiem priekšlikumiem bijis - priekšā viņu īpašumiem esošajam zemes gabalam ar nosaukumu "Stīpnieki" mainīt zonējumu un uz tā ļaut būvēt piecstāvu ēku.
Māju iedzīvotāji īpašumus pirkuši 2018. gada sākumā. Kārtojot kredītus bankās vērtējumos ierakstīts - šeit ir ekoloģiska vide, īpašumam labs novietojums, ainavisks skaits, zems trokšņu līmenis. Tagad viņi uzskata - ar pašvaldības gādību aizbūvējot viņu logiem priekšā betona sienu, īpašuma vērtība būtiski kritīsies.
"2018. gadā, tad, kad mēs konkrēti skatījāmies šo īpašumu un domājam par viņa iegādi, tas bija pavasaris. Mēs izpētījām teritorijas plānojumu, paskatījāmies, kas šeit ir, sapratām, ka tas ir nemainīgi līdz 2026. gadam," atklāj Mārupes iedzīvotājs Edgars Vadzītis.
"Banka tā kā mūs kreditēja, visu sarēķināja. Zemes vērtību, skatu, ceļš, apkārtne. Visu. Ja pēc plāniem, par kuriem mus neko neteica, būtu zināms, ka te pretī būs piecstāvene, viņa nemaksātu pusi no tā, ko es tagad līdz pēdējai dienai maksāšu," norāda Mārupes iemītniece Marina.
Viens no vietējiem Dailes teātra aktieris Dainis Grūbe apstaigājis apkārtnes kaimiņus - savākti paraksti un uzrakstīts protests domei un pašvaldību ministrijai.
"Mani uzmeklē fizikā viens kaimiņš, kurš man teica, vai mēs zinām to, ka ir notikušas jau divas publiskās apspriešanas. Attiecīgu šo Stīpnieku pļavu. Uz pļavu, kas ir Smiltnieku 17. Un tad vēl tālāk tā viena lielā pļava. Un es viņam saku, nē, es neko nezinu," norāda Grūbe.
"Un 20. aprīlī iesniedzu pirmo iesniegumu, 5. maijā, otru iesniegumu ar protestu. Ka es nevēlos, lai šajā pļavā tiktu būvētas piecstāvu dzīvojamās mājas," pauž cita iedzīvotāja.
Visa uzmanība pievērsta kā notiek Rīgas domes atlaišana. Tam fonā pašvaldību ministrija aptur Mārupes domes izplānotos grozījumus pašvaldības attīstības plānā. Iemesls - pēc sabiedriskajām apspriešanām pagājušā gada jūlijā, dome plānā ieviesusi vēl savas korekcijas, kam iedzīvotāju atļauja nav prasīta. Ministrija uzkatīja, ka tas ir rupjš pārkāpums. Pašvaldība - ka sīkas neprecizitātes.
"Pēc šīs sabiedriskās apspriešanas novada dome veica vēl ievērojamas izmaiņas teritoriālajā plānojumā, kas vispār nebija pieejamas sabiedriskās apspriešanas gaitā. Tādā veidā faktiski sabiedrisko apspriešanu padarot par bezjēdzīgu, ja reiz ir kaut kādas citas pārmaiņas, kas nemaz netiek apspriestas," atklāj VARAM Juris Pūce.
Martā, kad Smiltnieku ielas rindu māju īpašnieki uzzina par plānotajām izmaiņām, dome izziņo jaunu sabiedrisko apspriešanu. Bet pašvaldība gribējusi apspriest tikai tās iebildes, kas nav patikusi ministrijai. Tas nozīmē - Smiltnieku ielas iedzīvotāju protestu varētu neņemt vērā. Mūsu rīcībā ir vairāku iedzīvotāju sarakstes ar domes pārstāvjiem, kuri pat mudina uz apspriešanām nenākt un priekšlikumus neiesniegt.
Iestājoties ārkārtējai situācijai dome izdomā, ka sabiedrisko apspriešanu rīkos attālināti - Facebook vietnē. Priekšlikumus iedzīvotāji var atstāt kartona kastē pie domes ieejas durvīm.
"Tad es zvanīju.. Iegāju VARAM mājas lapā un uz pirmo numuru, ko atradu zvanīju. Izstāstīju situāciju. Teica, protams, ka tas nenotiks. Un attiecīgi man atnāca īsziņa, pēc tam no Mārupes domes, ka viņi to visu ir atcēluši," pauž aktieris.
"Mēs nezinājām, kādā veidā šis ir jāvirza, jo tur ir laika limits, cik ilgā laikā ir publiskā apspriešana," norāda Mārupes novada domes priekšsēdētājs Mārtiņš Bojārs (ZZS).
Jautāts, vai kādam tika prasīta palīdzība, lai noskaidrotu kā rīkoties pareizi, priekšsēdētājs pauž, ka "vienkārši bija attiecīgi, informācija. VARAM ministrija deva informāciju".
Strīdīgā zemes gabala statuss nav saprotams. Mārupes izdotie divi būtiski plānošanas dokumenti ir pretrunā viens otram. Tālajā 2001.gadā - pirms 19 gadiem pieņemtajā pilsētas detalplānojumā šī zeme ir “jaukta darījumu un dzīvojamā teritorija”. Pēc likuma tur var būvē viesnīcas, tirdzniecības centrus, restorānus, konferenču un biroju ēkas, mazstāvu dzīvokļu mājas.
Bet kopš tā laika izdoti vairāki Mārupes attīstības plāni. Pēdējā, kas spēkā ir līdz 2026. gadam un apskatāms arī domes vestibilā, īpašums “Stīpnieki” kartē iekrāsots dzeltenā krāsā. Tas nozīmē - šī ir savrupmāju apbūves teritorija. Tieši tā pat kā apkārtējie zemes gabali. Kāpēc ir šāds haoss Mārupes mērs pateikt nevar.
Šis gabals, ko plānots apbūvēt, pieder SIA “Firma rītausma”. Tā zemi nopirka īsi pirms krīzes - 2006.gadā. Samaksāts vairāk kā miljons latu ( 1 154 138 Ls ) jeb 1,6 miljoni eiro (1 642 190 eiro). Firmas īpašnieks ir Adilbeks Žanabajevs. Kazahstānas izcelsmes biznesmenis, kurš Latvijā dzīvojot kopš 80-tajiem. Nodarbojas ar tranzītu. 2011.gadā viņa firma par 214 tūkstošiem latu nopirkusi kafejnīcu “Vērdiņš” Rīgas pievārtē.
Žanabajevs uz interviju ar Nekā Personīga atsūta savu pilnvaroto personu. Uzņēmēja ieceres te esot bijušas dažādas - būvēt lielveikalu, sporta kompleksu. Nu palikuši pie plāna celt daudzdzīvokļu mājas. Te būšot vairāk kā 100 dzīvokļu. Lielākie ar 4 istabam un jumta terasi. Uzņēmēji nepiekrīt kaimiņu iebildumiem, ka te piecstāvu ēkas celt nevar. Projektam šobrīd tiekot veikti aprēķini - vai tas ir finansiāli izdevīgs. Un gaidītas krīzes beigas, kad varētu pieņemt grozījumus attīstības plānā.
"Tad, lai arī atbrauc tie paši kungi un viņi uzkāpj uz terases. Lai vienkārši paskatās kā te būs. Ar piecstāvu mājām. Pluss te ir vecie Mārupes kapi un šī te vispār skaitās kāpu aizsargzonā. Nu, kaut kā te tas viss. Neiet tīru ceļu," pauž Grūbe.
"Pašvaldību ministrs Pūce mums teica, ka Mārupe lieki šķērdē naudu, turpinot darbu pie attīstības plāna grozījumiem. Pēc teritoriālās reformas noslēgšanas un Mārupes un Babītes apvienošanas tik un tā būs jāveido jauns dokuments."
