Visi esošie speciālie izdienas pensiju likumi par tiem atbildīgajiem resoriem būtu jāpārskata, nosakot samērīgu pārejas periodu un izvērtējot gan izdienas pensijas piešķiršanas, gan izmaksas nosacījumus, par Labklājības ministrijas (LM) nostāju aģentūrai LETA pavēstīja Sociālās apdrošināšanas departamenta vecākā eksperte Dace Trušinska.
LM atzīst, ka attiecībā uz izdienas pensiju piešķiršanas nosacījumiem būtu jāpārskata personu loks, kam tā tiek piešķirta, vienlaikus skatot nepieciešamību paaugstināt pensionēšanās vecumu un izdienas stāžu.
LM uzskata, ka katrai ministrijai un institūcijai, kuras darbiniekiem šobrīd jau ir noteiktas vai plānots noteikt izdienas pensijas, būtu nepieciešams pārvērtēt ātrākas pensionēšanās patieso nepieciešamību, izvērtējot savu līdzdalību darba tirgū.
Jau ziņots, ka Valsts kontroles vadītāja Elita Krūmiņa pirmdienas preses konferencē paziņoja, ka valstī būtu jāpārskata izdienas pensiju sistēma, jo valsts uzņemto saistību apmērs par izdienas pensiju sistēmas uzturēšanu aplēsts 4,5 miljardu eiro apmērā.
Revīzijas iestāde aplēsusi, ka izdienas pensiju sistēma valsts budžetam gadā izmaksā 74 miljonus eiro, bet uzņemto saistību apmērs jeb summa, kas būs nepieciešama izdienas pensiju izmaksai nākotnē, aplēsta 4,5 miljardu eiro apmērā.
Patlaban Aizsardzības ministrijas saistības izdienas pensijām aprēķinātas vairāk nekā 1,3 miljardu eiro apmērā, Ārlietu ministrijai - nepilnu 53 miljonu eiro, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam - 11,5 miljonu eiro apmērā, Kultūras ministrijai - 1,5 miljonu eiro apmērā, Labklājības ministrijai - 645 miljonu eiro apmērā, Prokuratūrai - 158,2 miljonu eiro apmērā. Lai gan Iekšlietu ministrijas pārskatā saistības izdienas pensijām nav aprēķinātas, tomēr pēc revidentu provizoriskām aplēsēm tās varētu sasniegt pat divus miljardus eiro.
