"30 gadus nāve man "elso" pakausī." AIDS paciente stāsta, kā Covid-19 atsauc atmiņā slikto pagātni

Ilustratīvs attēls

FOTO: Pixabay

ASV iedzīvotāja Andžela Peidža sevi uzskata par pierādījumu tam, ka var būt dzīve arī pēc inficēšanās ar nāvējošo HIV vīrusu, tomēr pašreizējā pandēmija atsauc prātā slimības smagākos brīžus, vēsta portāls "HuffPost".

Šobrīd pasauli pārņēmusi ir jaunā koronavīrusa izraisītā slimība Covid-19. Peidžai šis ir īpaši smags laiks, jo sievietei pašreizējā situācija atsauc atpakaļ sliktās atmiņas no cīņas ar AIDS.

Sieviete uzsver, ka starp Covid-19 un AIDS ir saskatāma līdzība, jo abos gadījumos cilvēkiem nākas dzīvot ar neziņu un bailēs par sevi un saviem tuviniekiem.

"Esmu runājusi ar vairākiem cilvēkiem, kuri joprojām ir dzīvi pēc saslimšanas ar AIDS. Daudzi no viņiem tagad piedzīvo posttraumtiskā stresa sindromu. Viņi dzīvo tādu dzīvi kā tolaik, kad arī AIDS laikā nebija efektīvas ārstēšanas," stāsta Peidža.

"Tiesa, tādi cilvēki, kuriem ir hroniskas slimības vai novājināta imunitāte, viņiem ir citas spējas - drosme un noturība. Viņi ir noturīgi pret pašreizējo pandēmiju," teica Peidža.

"Jā, es esmu Covid-19 riska grupā un pašreizējo situāciju uztveru nopietni.

Jau 30 gadus no prāta neesmu spējusi izmest domas par to, ka nāve man "elso" pakausī," stāstīja sieviete.

AIDS laupīja ģimenes locekļu dzīvības

Peidžas vīrs ar AIDS saslima 1992. gadā un tolaik neesot bijis nedz zāles, nedz vakcīnas, nedz iespējama izārstēšanās. "Viņš atteicās apspriest to, ka ir saslimis ar AIDS. Mana teorija bija tāda, ka viņš ir biseksuāls un ar to nespēja tikt galā. Viņš stāvoklis kļuva tiks slikts, ka prioritāte bija palīdzēt nevis noskaidrot patiesību."

"Ārsti pateica, ka vispirms nomirs viņš, tad es un tad mūsu divus gadus vecais dēls.

To dzirdot, sajūta bija it kā es atmuguriski kristu iekšā melnā, dziļā caurumā," stāstīja Peidža.

Pēc gadu ilgām mocībām Peidžas vīrs 41 gada vecumā nomira no saslimšanas ar AIDS. Vēlāk traģiski mira arī sievietes 40 gadus vecais tēvocis, kurš arī bija saslimis ar AIDS.

Pagājuši daudzi gadi, bet atmiņas nekur nav pazudušas

"Kā izrādījās patiesībā, es nenomiru un arī mans dēls nē. Tagad viņam ir 29 gadi un pašlaik kopā mēs ievērojam karantīnu," stāstīja Peidža.

Pašreizējie ziņojumi par plaušu ventilatoriem, intubāciju un plaušu caurulēm sievietei atsauc atpakaļ visu piedzīvoto pirms teju 20 gadiem.

"Es ļoti labi zinu visus šos aparātus. 1994. gadā man bija negatīvs AIDS tests. Vēlāk ārsti teica, ka tas, iespējams, ir kļūdains.

Par AIDS nedomāju nākamos 12 gadus, kad man sākās pastiprināta klepošana. Arī ārstiem neienāca prātā, ka tas varētu būt saistīts ar AIDS," sacīja Peidža.

Sieviete pēc tam zaudējusi samaņu un tika nogādāta slimnīcā. "Tā kā nesen biju atgriezusies no Āzijas, domāju, ka esmu saslimusi ar SARS vīrusu.

Izrādījās, ka manas elpošanas sistēmas problēmas bija izraisījusi saslimšana ar AIDS," stāstīja Peidža.

Sievietei kaklā tika ievietota caurule, lai viņa varētu elpot. Tāpat viņa tika pieslēgta pie plaušu ventilēšanas aparāta.

"Vienā brīdī manas plaušas atteicās pilnvērtīgi darboties un man tika veikta intubācija. Ārsti ievietoja četras plaušu caurules. Vēlāk man ārsti teica, ka iespējas izdzīvot 50/50."

Pēc mēneša sievietei tika izņemta elpošanai paredzētā caurule. "Mana realitāte un sapņi saplūda kopā. Brīžiem šķita, ka manas gultas galā staigā lamas, medmāsas staigā greznās kleitās, bet mirušie radinieki ir atnākuši ciemos un dzēra šampanieti."

"Man paveicās, ka jau tolaik bija izstrādāts iedarbīgs zāļu kokteilis, kas kontrolēja AIDS. Tomēr, lai izstrādātu efektīvu AIDS kokteili bija nepieciešami vairāk nekā 10 gadi. Man ir veicies, ka man ir maz komplikāciju un esmu palikusi tikpat kā vesela," sacīja sieviete.

Peidža stāsta, ka saslimšana ar AIDS viņai ieviesusi bailes, jo viņai šķitis, ka viņai tiks liegta apdrošināšana un darbavietas. "Pat tad, kad tas vairs netika uzskatīts par nāves spriedumu, es turpināju būt piesardzīga, atklājot, ko esmu pārcietusi."

"Tagad sabiedrībai un valdībai pēdējā laikā attieksme pret AIDS slimniekiem," norādīja Peidža.

Veselības aprūpes darbiniekiem bijušas grūtības aprūpēt AIDS pacientus, jo pirms tam neviens nezināja, ka vīruss pārvietojas caur ķermeņa šķidrumiem.

"Mediķi ir mūsu īstenie varoņi. Pazīstu pat ārstu, kurš jau ilgu laiku nestrādā, bet tagad ir atgriezies darbā un palīdz ārstēt Covid-19 pacientus. Viņš tagad glābj citu dzīvības - gluži kā to izdarīja ar manējo."

"Vēl viena mācība no saslimšanas ar AIDS - nedrīkst paļauties tikai uz vakcīnu. Cerams, ka panākumi medicīnas nozarē ļaus ātri tikt galā ar Covid-19," izteicās Peidža.

"Stāsti par nomiršanu vienatnē atgādina laiku, kad pasaulē plosījās AIDS. Kad nomira mans vīrs, redzēju, kā slimnīcā vientulībā nomira daudzi citi slimnieki," atminējās sieviete.

Peidža atklāj, ka lūdzās, lai vīram un tēvocim viss būtu kārtībā, un viņa līdz pēdējam brīdim ticēja, ka tiks izstrādāti medikamenti pret AIDS. 15 mēnešu laikā viņa zaudēja abus slimos tuviniekus.

"Tā kā pati esmu bijusi tuvu nāvei un redzējusi kā mirst man tuvi cilvēki, uzskatu, ka Covid-19 ir vēl viena liela barjera," norādīja amerikāniete.

"AIDS krīzes laikā nenotika finanšu sabrukums. Tas prasīja daudzu cilvēku dzīvības un ieviesa bailes pirms vēl tika izstrādātas zāles," stāstīja Peidža.

Uz augšu