Policija par Bunkus slepkavības izmeklēšanu: Mēs jau zinām ļoti daudz

Divus gadus pēc advokāta un maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavības Valsts policijas izmeklēšanā aizvien nav neviena aizdomās turamā, taču policijas vadība apgalvo, ka lieta virzās uz priekšu un vairs neprasīs gadus, ziņo LTV raidījums "de facto".

Jau pirms gada Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins neredzēja iemeslus, kādēļ, lai lietu neatklātu. Grišins toreiz sacīja, ka izmeklēšana ir noslēguma stadijā, policijai ir vīzija, kā uzbrukums ticis plānots un izpildīts un kādas organizētās grupas tika iesaistītas.

Ir apritējis vēl viens gads, un policijai nav nekā jauna ko pateikt. Taču Grišins, tagad būdams policijas priekšnieka pienākumu izpildītājs, runā optimistiski.

"Mēs virzāmies [uz priekšu], mums viss ir skaidrs.

Lai mēs pasludinātu, ka noziegums ir atklāts, jāiegūst neapšaubāmi un taustāmi pierādījumi. Tad varam pieņemt procesuālus lēmumus par konkrētiem cilvēkiem," saka Grišins.

Noprotams, ka vēl vairāk nostiprinājusies policijas pārliecība, ka Bunkus slepkavības motīvi ir saistāmi ar profesionālo darbību.

Pirms vairākiem mēnešiem Rīgu pārlidoja ziņa, ka iespējams kāda persona ir aizturēta Polijā. Grišins tam apstiprināju nedod, bet pieļauj, ka iemesls runām varētu būt policijas regulārā interese par dažādām ārvalstīs aizturētām personām, jo arī Bunkus slepkavības lietā - vismaz izpildītāju pusē - runa esot par starptautisko organizēto noziedzību.

"Cilvēki, kas izdara profesionālus noziegumus, viņi vai nu vēsturiski agrāk kaut ko tamlīdzīgu ir darījuši, vai arī, attīstoties laikam, izdara kaut ko līdzīgu citās valstīs, vai tiek aizturēti par citu noziegumu izdarīšanu. Mēs rūpīgi strādājam un analizējam ļoti lielu cilvēku klāstu, kas varētu būt saistīts ar mūsu jautājumu un ar to organizēto noziedzību, ar kuru varētu būt saites," skaidro Grišins.

Policija par šādām personām ievākusi informāciju no vairākām valstīm.

Nogalinātā advokāta ģimene, kas vēl pirms gada visai asi kritizēja policijas spēju atšķetināt noziegumu, tagad vārdus izvēlas rūpīgāk. Viņu rīcībā gan neesot ziņu, ka policija būtu pavirzījusies tuvāk patiesības noskaidrošanai.

"Jāuzsver, ka konkrētu versiju attīstīšana ir galvenokārt policijas kompetencē, bet varu piekrist, ka mūsu ieskatā slepkavība ir saistīta ar Mārtiņa profesionālo darbību.

Mums kā ģimenei ir ierobežota informācija. Policijai tā ir plašāka. Ceram, ka viņi to mērķtiecīgi un profesionāli izmanto," par policijas darbu brāļa slepkavības atklāšanā saka Kristaps Bunkus.

Ģimene arī vairs tik aktīvi nemudina slepkavības iemeslus meklēt "ABLV" bankā, par kuras likvidatoru īsi pirms nāves Bunkus gribēja kļūt. Kā noskaidroja TV3 raidījums "Nekā personīga", Bunkus uzturēja kontaktus ar ASV diplomātiem un lobistu, lai nepieļautu slēgtās "ABLV" bankas pašlikvidāciju.

Bankas īpašnieks Bernis pēc Bunkus slepkavības gan pauda, ka Bunkus nemaz nedrīkstētu likvidēt banku, jo bija tās klients - Bunkum bankā bija seifs.

Pēc zemesgrāmatas ierakstiem redzams, ka, piemēram, Bunkus mātei aizvien vēl ir kredītsaistības pret "ABLV". Tādeļ Bunkus iespēja kļūt par likvidatoru interešu konflikta dēļ būtu vismaz diskutabla. Neraugoties uz to, nogalinātā advokāta ģimene uzskata, ka Bunkus drīkstēja likvidēt banku un pie tā arī strādāja.

"Mārtiņš bija likvidatoru sarakstā. Viņš nebija bankas kreditors, viņam nebija nekādu šķēršļu ķļūt par bankas likvidatoru," uzskata Kristaps Bunkus.

Valsts policija, runājot par Bunkus slepkavības motīviem, atsakās apspriest konkrētas versijas. Vienīgi policijas teiktas, ka slepkavības plānošana prasījusi daudzus mēnešus, liek apšaubīt, vai lielu nozīmi policija maz piešķir "ABLV" versijai, jo banku slēdza tikai trīs mēnešus pirms slepkavības.

Bankas akcionārs Bernis šajā lietā gan ir iztaujāto sarakstā. "Varam apstiprināt, ka 2019. gadā "ABLV" bankas bijušās amatpersonas sniedza Valsts policijai tām zināmo informāciju par bankas bijušo klientu Mārtiņu Bunku. Diemžēl vairāk informācijas sniegt nevaram, jo turpinās izmeklēšana," rakstiski "de facto" atbildēja bankas advokāts Jānis Kārkliņš.

Bunkus divus gadus pirms slepkavības vērsās tiesībsargājošās iestādēs par viņam izteiktiem draudiem. Braucot pa to pašu maršrutu, kā liktenīgajā dienā, viņam pretī brauca motocikls, uz kura sēdēja divi. Tuvojoties viņa automašīnai, aizmugurē sēdošais viņa virzienā pavērsa automātu, bet šāvienus neizdarīja. Bunkus iesniegumā kā pasūtītāju šiem draudiem minēja uzņēmēju Mihailu Uļmanu. Policija toreiz ierosināja izmeklēšanu par draudēšanu.

Grišins skaidro, ka lietā par draudiem iestājās noilgums, tādēļ kriminālprocesu izbeidza, bet notikumi tagad tiekot skatīti kopsakarībā ar slepkavību un ir viena no versiju sastāvdaļām.

Bunkus centās no Uļmana piedzīt vairāk nekā 700 tūkstošus par kompānijai "Rego trade" it kā nodarītiem zaudējumiem. Taču jau pēc Bunkus nāves Uļmans tiesu vinnēja. Nav skaidri zināms, vai Uļmans maz ir nopratināts Bunkus slepkavības lietā.

Uļmana advokāts Sergejs Lukašins raidījumam minēja, ka pārstāv kādu liecinieku šajā lietā, kuram policija jautājumus uzdeva, bet neprecizēja, kurš tas ir.

Vēl viens izmeklēšanas virziens saistīts ar Bunkus konfliktu ar būvuzņēmēju Andri Bojāru, kurš pazuda pirms Bunkus slepkavības. Bojāra lieta, ko izmeklē kā slepkavību, atrodas pie tiem pašiem izmeklētājiem, kas strādā ar Bunkus lietu.

Tāpat policijas redzeslokā ir Bunkus darbība Trasta komercbankas likvidācijas procesā, kurā varēja būt neapmierināti kreditori.

"Es nedomāju, ka šī izmeklēšana ilgs gadiem. Mēs jau zinām ļoti daudz, mums ir ko vērtēt," saka Grišins. Taču konkrētākus termiņus viņš atsakās minēt, lai neradītu spiedienu uz izmeklētājiem.

Uz augšu