Ģirģens iesniedzis Saeimā likumprojektus viltus ziņu apkarošanai

Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens

FOTO: Ieva Leiniša/LETA

Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens šodien iesniedzis paša pārstāvētās partijas "KPV LV" Saeimas frakcijai grozījumus divos likumos, lai veicinātu viltus ziņu apkarošanu Latvijā, informēja Iekšlietu ministrija.

Grozījumi sagatavoti likumā "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem" un Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā.

Grozījumi ir sagatavoti iekšlietu ministra pavasara sākumā sasauktās darba grupas viltus ziņu apkarošanai darba rezultātā, iesaistītajām iestādēm iesniedzot savus priekšlikumus.

"Latvijas informatīvās telpas viens no pamata apdraudējumiem ir dezinformācijas izplatīšana, kas ir arī valsts nacionālās drošības jautājums. Dezinformācija ne tikai tieši traucē sabiedrības psiholoģisko noturību dažādu izaicinājumu priekšā, ko saskatām arī Covid-19 laikā, bet arī iejaucas sabiedrības demokrātiskajos procesos, kompromitējot to leģitīmo iznākumu. Protams, jānodrošina arī tas, lai regulējums viltus ziņu apkarošanai vienlaikus neierobežotu cilvēku fundamentālās tiesības uz vārda brīvību," norādīja ministrs.

Dezinformācija vairumā valstu neesot precīzi definēta, tomēr Eiropas Komisija savā kopīgajā paziņojumā norāda, ka "ar dezinformāciju saprot pārbaudāmi nepatiesu vai maldinošu informāciju, kas tiek sagatavota, publiskota un izplatīta, lai gūtu ekonomisku labumu vai maldinātu sabiedrību, un var radīt kaitējumu sabiedrībai. Kaitējumu sabiedrībai cita starpā var radīt draudi demokrātiskajiem procesiem, kā arī sabiedriskajam labumam".

Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums paredz nodrošināt uzskatu paušanas brīvību, tomēr, Ģirģena skatījumā, likumā netika paredzēts pietiekami iedarbīgi rīki tam, lai dezinformācijas izplatība informatīvajā telpā neietekmētu šī mērķa sasniegšanu.

Līdz ar to likumā esot nepieciešams paplašināt nosacījumus, kādos Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei ir tiesības anulēt apraides atļauju vai retranslācijas atļauju ar gadījumiem, kad atļaujas saņēmējs izplata nepatiesu, maldinošu vai sagrozītu informāciju.

Ģirģena skatījumā, tāpat ar šādu nosacījumu ir paplašināms likumā paredzētais nosacījumu uzskaitījums, kādos ir aizliedzama citas Eiropas Savienības dalībvalsts elektroniskā plašsaziņas līdzekļa audiovizuālo pakalpojumu pēc pieprasījuma izplatīšana un Elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu un raidījumu satura veidošanas ierobežojumi.

Ņemot vērā, ka vārda brīvība neparedz sevī tiesības uz maldinošas informācijas publiskošanu un izplatīšanu, kā arī lai ierobežotu dezinformācijas izplatīšanas sabiedrībā iespējas un vairotu informācijas publicētāju atbildību par saturu, likumā "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem" ir attiecīgi jāpaplašina nosacījumu uzskaitījums, kādos ar tiesas nolēmumu pēc ģenerālprokurora ierosinājuma tiesa var pieņemt nolēmumu par masu informācijas līdzekļa darbības izbeigšanu, mudina ministrs.

Uz augšu