Bites, pesticīdi, lauku miglošana. Kuri no populārākajiem pieņēmumiem ir patiesi?

FOTO: Re:baltica

Ziedošie rapša lauki un cilvēku vēlme tajos fotografēties sabiedrībā atsākuši diskusiju par tajos lietoto pesticīdu kaitējumu videi. Sociālajos tīklos cilvēki dalās ar stāstiem par to, kā lauku miglošana nogalina bites. "Re:Check" analizēja, vai visi populārie pieņēmumi atbilst patiesībai.

Vai dienas laikā rapsi drīkst miglot?

Uzmanību pesticīdu problēmai pievērsa arī biškopis Ignats Zariņš. "Facebook" ievietotā video viņš stāsta, ka kaimiņu zemnieks dienas laikā miglojis savu rapša lauku, kā rezultātā gājusi bojā daļa viņa bišu.

Dienas laikā, kad bites ir rapsī, laukus nedrīkst miglot tikai ar insekticīdiem, "Re:Check" skaidroja Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) Augu aizsardzības departamenta direktors Vents Ezers. Tas ir pesticīdu veids, kas nogalina kaitēkļus. Bitēm insekticīdu “duša” būtu nāvējoša, tāpēc to atļauts darīt tikai laika posmā no pulksten 22 vakarā līdz 5 rītā, kad bites ir stropos. Savukārt citus ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus ļauts lietot arī dienā, jo tiek uzskatīts, ka tie bitēm kaitējumu nenodara.

Konkrētajā saimniecībā klātienes pārbaudē tajā pašā dienā bojā gājušas bites neesot atrastas. Tāpat noskaidrots, ka lauks tika miglots ar fungicīdiem, kuru lietošana dienas laikā ir atļauta. Fungicīdi ir pesticīdi, kas tiek lietoti pret sēnīšu slimībām. Par to, vai miglošanā ievēroti arī citi nosacījumi, pārbaude turpinoties.

Skaļākais gadījums saistībā ar insekticīdu neatļautu lietošanu bija pirms 10 gadiem, kad dienas laikā ar tiem tika nomiglots rapša lauks Auces novadā, un bites gāja bojā. Vēlāk LA.lv rakstīja, ka uzņēmums saņēma sodu gan par miglošanu neatļautā laikā, gan par Latvijā nereģistrētu līdzekļu lietošanu.

VAAD pārstāvis Ezers norāda, ka pašlaik zemnieku saimniecībām par augu aizsardzības līdzekļu izplatīšanas, glabāšanas vai lietošanas prasību pārkāpšanu uzliek naudas sodu no 15 līdz 700 eiro, kā arī var tikt pārtraukti platībmaksājumi. Sodu apmērs tuvākajā laikā būtiski augšot.

FOTO: VAAD

FOTO: VAAD

Pēdējos gados pārkāpumu, kas saistīti tieši ar bitēm un neatļautu miglošanu rapša ziedēšanas laikā, ir maz. Pērn viens gadījums, aizpērn – arī viens.

Vai fungicīdi un citi pesticīdi kaitē bitēm?

"Nesatraucies, bites ir drošībā," tā savā informatīvajā materiālā par rapša lauku miglošanu attiecībā uz fungicīdiem norāda Zemnieku Saeima.

To pašu saka Ezers no VAAD – ja pesticīdus lieto pareizi, tie bites neapdraud. Savukārt Latvijas Dabas fonds sociālajos tīklos jau trešo gadu izplata aicinājumu rapsī nebildēties un raksta: "Rapsis šobrīd tiek aktīvi miglots ar fungicīdiem, kas kaitē bitēm un var radīt alerģiskas reakcijas un kairinājumu cilvēkiem."

Zemnieku Saeima un Latvijas Dabas fonds, informējot sabiedrību, izplatījis kardināli pretēju informāciju par fungicīdiem

FOTO: Ekrānšāviņš no Facebook

VAAD pārstāvis norāda uz pētījumiem un pierādījumu bāzi, kas nepieciešama, lai augu aizsardzības līdzeklis nonāktu ES valstu tirgū. Proti, ES to lietošanu ir atzinusi par drošu. Savukārt Latvijas Dabas fonda padomes vadītājs Andrejs Briedis, kuram pašam ir bioloģiskā bišu saimniecība, sarunā ar "Re:Check" atsaucās uz vides inženierzinātņu doktores Janas Simanovskas Latvijā veikto Latvijā reģistrēto rapša fungicīdu ietekmes apkopojumu.

Tas balstīts uz Kalifornijas Lauksaimniecības un dabas resursu universitātes analīzi, kurā noteikti fungicīdi novērtēti kā vidēji bīstami bitēm un tos ieteikts neizsmidzināt pa dienu rapša ziedēšanas laikā. Atsevišķas šo fungicīdu darbīgās vielas atzītas par ļoti toksiskām ūdens organismiem, tādām, kas kairina ādu vai atstāj cita veida ietekmi. Briedis arī norāda uz Igaunijā veiktu pētījumu, kurā atsevišķos gadījumos pesticīdu atliekas medū ir pārsniegušas normu.

Zinātniskajā literatūrā atrodami arī citi raksti ar līdzīgiem secinājumiem, turklāt pesticīdu atliekas tiek atklātas ne tikai ar tiem apstrādātajās kultūrās, bet arī savvaļas augos, no kuriem arī bites ievāc nektāru.

Tas nozīmē, ka runa nav par bišu tūlītēju nogalināšanu lauka miglošanas brīdī, bet gan par to, kā pesticīdu atliekas augos ietekmē bites un to spēju ilgtermiņā pretoties citiem stresa faktoriem – kaitēkļiem un barības vielu trūkumam. "Pēdējo desmit gadu laikā ir pieaugusi bišu ziemas mirstība, un šobrīd nevaram pateikt, kas ir galvenais iemesls. Bet nevaram arī pateikt, ka pesticīdi ir pilnīgi nevainīgi," saka Briedis.

Simanovska sarunā ar "Re:Check" arī norāda uz ievērojamo lidojošo kukaiņu masas samazināšanos Eiropā pēdējās desmitgadēs. Arī tam kā viens no iemesliem tiek minēta intensīvā lauksaimniecība, tostarp pesticīdu lietošana.

Vai rapsis ir visvairāk miglotā kultūra?

Rapsis ir viena no visvairāk ar augu aizsardzības līdzekļiem apstrādātajām kultūrām. Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka nedaudz vairāk par ziemas rapšiem tiek migloti ziemas kvieši. Tie Latvijā tiek audzēti aptuveni trīsreiz lielākā platībā nekā ziemas rapsis. Rapša audzēšanā vairāk kā citām kultūrām tiek izmantoti insekticīdi.

FOTO: CSB

Vai pesticīdus lieto arvien vairāk?

Vidējais pesticīdu apjoms uz vienu hektāru aramzemes

FOTO: ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija

Pēdējos gados, lai arī nevienmērīgi, Latvijas teritorijā pārdoto un izmantoto pesticīdu apjoms kopumā ir palielinājies – gan pēc kopējā apjoma, gan pēc apjoma uz vienu hektāru, apliecina VAAD. 2012.gadā uz vienu lauksaimniecībā izmantojamās zemes hektāru pārdoti 0,7 kilogrami, savukārt 2017.gadā – 0,77 kilogrami.

Pakāpenisku pieaugumu rāda arī ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas apkopotie dati, kas rēķina vidēji izmantoto apjomu uz vienu hektāru aramzemes.

Klimata dēļ Latvijā pesticīdus lieto nepilnas trīs reizes mazāk nekā vidēji Eiropas Savienības valstīs un sešreiz mazāk nekā Beļģijā vai Nīderlandē. Taču vismaz 2018.gadā Latvijā pārdots vairāk pesticīdu nekā Lietuvā un Igaunijā.

FOTO: eurostat

Jāpiebilst, ka Eiropas Komisija ir izstrādājusi piedāvājumu līdz 2030.gadam pesticīdu lietošanu samazināt par 50%. Dalībvalstu valdībām par šo priekšlikumu vēl jāvienojas un jāiestrādā normatīvos.

Pirms diviem gadiem dalībvalstis nolēma uz lauka pilnībā aizliegt izmantot bitēm kaitīgos neonikotinoīda preparātus, atzīstot, ka šie augu aizsardzības līdzekļi iznīcina bites un citus apputeksnētājus. Ziņu arhīvs vēsta, ka Latvijas Zemkopības ministrija sākotnēji sagatavotajā Latvijas pozīcija paredzēja neatbalstīt ierobežojumus pretēji Latvijas Dabas fonda un Latvijas Biškopības biedrības nostājai.

Uz augšu