/nginx/o/2020/05/31/13128410t1hf1f5.jpg)
Izrādās, ka dažus ugunsgrēkus nemaz nevar nodzēst pilnībā - ziemas sezonā tie patveras pazemē un pavasarī ar siltām gaisa masām turpina plosīt vidi. Tādi skati ir dokumentēti Aļaska. Šādus ugunsgrēkus mēdz dēvēt par "zombiju" ugunsgrēkiem un tie ir novēroti Ziemeļu polārajā lokā jeb strauji sasilušajā reģionā, kas 2019. gadā piedzīvoja nepieredzētu liesmu plosīšanos.
"Zombiju" ugunsgrēks vairākus mēnešus karst pazemē, jo īpaši blīvos kūdrājos, un pēc tam uzliesmo, kad laika apstākļi kļūst siltāki un sausāki jeb "zombijiem" piemērotāki.
"Nosaukums patiešām apraksta to, ko šie ugunsgrēki nodara," norādīja Londonas ekonomikas universitātes vides ģeogrāfijas docents Tomass Smits. "Tos [ugusgrēkus] ir ļoti grūti nodzēst, jo tie ir teju "nemirstīgi"."
Aprīlī no jauna uzliesmoja mežs Aļaskā. Ugunsgrēks sākās 2019. gada augustā. Šī gruzdēšana var ātri vien saasināties līdz jaunai ugunsnelaimei.
""Zombiju" ugunsgrēki "atdzimst", tiklīdz sniegs ir izkusis,"
atklāja Džesika Makkartija, Arktikas ugunsgrēku pētniece un Maiami universitātes Ģeogrāfijas katedras docente.
Jāatzīmē, ka neviens nevar apgalvot, ka Kopernika atmosfēras uzraudzības dienesta uzņemtie ugunsgrēku attēli ir "zombiju" ugunsgrēki vai arī cilvēku radīti.
? Siberian #wildfire? within the #Arctic Circle at 68.6°N in the #SakhaRepublic, South of #Chersky, #Russia?? 26 May 2020 #Copernicus #Sentinel-2?️ Full-size➡️https://t.co/2FrMSRQTFH + https://t.co/4D5IGsgskf #RemoteSensing #scicomm #OpenData #Siberia Image is about 18 km wide pic.twitter.com/Muoxqn4Ofg
— Pierre Markuse (@Pierre_Markuse) May 26, 2020
Are these 'zombie' fires? As the snow melted in Arctic Siberia last week, a number of fires have been detected by satellites. Did these fires smoulder through the winter after widespread #wildfires last summer? [short thread 1/5] ?? pic.twitter.com/3jYoHm7a0c
— Dr Thomas Smith ?? (@DrTELS) May 6, 2020
Ja tie patiešām ir "zombiju" ugunsgrēki, tas nozīmē, ka pērnā gada meža ugunsgrēki var radīt spēcīgus ugunsgrēkus arī šovasar.
"Ja tas tā ir, tad noteiktos vides apstākļos mēs varam novērot pagājušā gada Arktikas uguns sezonas kumulatīvo efektu, kas tiks ņemts vērā gaidāmajā sezonā. Tas varētu izraisīt liela mēroga un ilgtermiņa ugunsgrēkus vienā un tajā pašā reģionā sezonāli," teikts Kopernika atmosfēras uzraudzības dienesta paziņojumā.
Kopumā ugunsgrēki Ziemeļu polārajā lokā - kas var būtiski ietekmēt atmosfēru visā pasaulē - šogad nav bijuši abnormāli, taču sagaidāms, ka tie apgriezienus uzņems jūnijā.
Turklāt tos, iespējams, ietekmēs gan Krievijā piedzīvotā karstākā ziema līdz šim, gan nesenie Sibīrijas karstuma viļņi, kur temperatūra sasniedza aptuveni +4 grādus pēc Celsija skalas.
