"Viņš tika sists, spārdīts un mētāts apkārt kā lelle." Vīrieša, kuru Krievijas cietumā līdz nāvei piekāva apsargi, stāsts (25)

Neviens nezina vietu, kur tika piekauts 32 gadus vecais Romāns Sarjčevs. Vīrietis tika piekauts tik smagi, ka no gūtajām traumām viņš nomira.

Cietums, kurā nonāca Romāns, ir zināms visiem Krievijas iedzīvotājiem. Vairāki bijušie ieslodzītie un esošie cietumnieki BBC žurnālistam Oļegam Boldirevam atklāja, kā patiesībā norit cietuma dzīve Jaroslavļā.

Patiesā cietumnieku dzīve

Cietumnieki Boldirevam atklāja, ka telpa, kurā tika piekauts Sarjčevs ir maza, bez logiem un ar gaiši dzeltenām sienām. Cietumniekus šajā telpā ieved pa ārkārtīgi šauru gaiteni. Viņiem ir jākustas ātri, ķermenim ir jābūt saliektam, bet rokas ir saslēgtas rokudzelžos aiz muguras. Kamēr ieslodzītie ir kustībā, apsargi viņus spārda un sit. Visbiežāk šādu rituālu izpilda jaunpienācējiem, lai viņus iebaidītu un pazemotu.

Līdzīgi bija arī ar Romānu, kurš tika spārdīts tik stipri, ka pamatīgi cieta viņa iekšējie orgāni. Tiesa, oficiāli vēl nekas nav apstiprināts, jo notiek izmeklēšana.

Cietuma dienests oficiāli paziņojis, ka 2019. gadā kopumā ieslodzījumā bojā gājuši 2700 cietumnieku. Lielākoties tiek sacīts, ka viņi miruši dabiskā nāvē, bet apsūdzības par spīdzināšanu ir ierasta lieta.

2015. gadā vairākiem jaunajiem Krasnodaras cietuma ieslodzītajiem tika pavēlēts urinēt vienam uz otra, vēlāk viņi tika piekauti. Viens no cietušajiem arī pēc tam mira. 2019. gadā Karēlijas cietumā, kas atrodas netālu no Somijas robežas, ieslodzītie sūdzējās par vardarbību, kā rezultātā viens no cietumniekiem mira.

Šie un daudzi citi stāsti parasti atklātībā nonāk pēc mēnešiem vai pat pēc gadiem ilgas cietumnieku klusēšanas.

Romāna atgadījums

Sarjčevs tika atzīts par vainīgu par vairāku nelegālo interneta kazino rīkošanu Brjanskā. Romāns cerēja, ka tiks cauri ar lielu naudas sodu, taču viņu notiesāja uz divarpus gadiem cietumā. 

Viņš apelēja pie tiesas lēmuma, sacīdams, ka viņam ir nopietnas veselības problēmas, taču lēmums tika noraidīts. 

Sarjčevs cietumā tika nogādāts 2019. gada 8. decembrī pulksten 19.40. Stundu vēlāk uz cietumu tika izsaukta neatliekamā medicīniskā palīdzība, bet pulksten 22.40 Romāns nomira uz operāciju galda.

Nākamajā dienā Romāna māte Jeļena piezvanīja uz cietumu un cerēja, ka saņems dēla asins analīžu rezultātus. Tā vietā cietuma darbinieks klausulē iekliedzies, ka Sarjčevs ir miris. Pēc notikušā uz cietumu zvanīja Romāna māsa, kurai pastāstīja, ka noticis incidents.

Drīz pēc Sarjčeva nāves tika apcietināts viens no cietuma darbiniekiem Sergejs Ševtsovs. Viņš joprojām atrodas ieslodzījumā, kamēr notiek izmeklēšana. Daudzi cilvēki uzskata, ka Švetsovs nav darbojies viens pats.

"Es aprunājos ar cita ieslodzītā māti, kurš cietumā ieradās vien īsu brīdi pirms Sarjčeva," atklāja Boldirevs.

"Sieviete atklāja, ka viņas dēlam arī bija jāskrien cauri šauram gaitenim, kamēr cietuma apsargi viņu spārdīja un sita ar dūrēm," sacīja Boldirevs.

Kāds bijušais Jaroslavļas cietuma ieslodzītais stāstīja, ka labi pazīstot Švetsovu.

"Viņam un vienam citam Sergeja kolēģim iesauka bija "Smetana" ("Krējums"). Viņiem ļoti patika apcelt ieslodzītos. Viņi to darīja nevis, lai mūs disciplinētu, bet tikai tāpēc, ka tas sagādāja baudu."

Otru kolēģi īstajā vārdā sauca Ivans Maršalko. Viņš 2018. gadā ar gultas palagu nožņaudza kādu ieslodzīto. Tagad Maršalko izcieš 12 gadu cietumsodu.

2014. gadā cits cietuma apsargs Andrejs Jakubovs kādam citam ieslodzītajam uz galvas uzmeta grāmatu kasti. Cietumnieks pēc nedēļas no gūtās galvas traumas nomira un arī Jakubovs pašlaik izcieš 10 gadu cietumsodu.

Šim cietumam ir gara un plaša vardarbības vēsture - divas reizes pēdējos gados ieslodzītie ir izraisījuši dumpi, protestējot pret cietuma apsargu vardarbīgo izturēšanos. Ieslodzītie, kuri savu sodu ir izcietuši sacīja, ka vairāki desmiti cietumnieku nāvju nemaz netiek izmeklētas.

Cietuma morga darbinieki ģimenei pastāstīja, ka Sarjčevs tika mētāts apkārt kā lelle. Radinieki nedrīkstēja viņu pagriezt un aplūkot Romāna seju, taču uz kājām bija acīmredzami vairāki zilumi. 

Bēru dienā uz Romāna mājām tika nosūtīta vēstule, kurā Sarjčevs bija dalījies emocijās pirms pārvešanas uz cietumu.

Romāna piecus gadus vecais dēls lasot vēstuli atbildēja: "Mēs arī tevi mīlam un mums pietrūkst mūsu gudrais un stiprais paps. Tu biji labs tētis."

Drūmā realitāte ir tāda, ka šāda vardarbība nenotiek tikai šajā cietumā, bet tas notiek visā Krievijā. Daudzi šādi notikumi tā arī nekad netiks atklāti.