"Neesot šiem noteikumiem cilvēks, kuram, piemēram, ir nepiešķirta pielaide tādu problēmu dēļ, var vērsties tiesā un, nepastāvot skaidriem noteikumiem, kas parāda kāpēc, tiesa, visticamāk, 95% teiks, ka jums nebija iemesla viņam noņem pielaidi. Mūsu drošības dienesti ir gana atbildīgi, un viņi nepiešķirs, bet, ja tas cilvēks sūdzēsies, viņš uzvarēs tiesu. Un tādi precedenti arī bija bijuši, tieši tas bija iemesls, kāpēc precizēja jautājumu," teica bijušais ministru prezidents, Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Māris Kučinskis.
Administratīvā apgabaltiesa, Nekā personīga informēja, ka 2 gadu laikā ir izskatījusi 9 pārsūdzētas lietas par pielaides nedošanu. Astoņās no tām pieteikumi noraidīti, bet vienā lietā pieteikums apmierināts, ģenerālprokurora lēmumu atzīstot par prettiesisku. Vēl divas lietas šobrīd ir izskatīšanā. Kā skaidro drošības iestādes - radītais haoss likumdošanā traucē dienestiem veikt savus pienākumus.
"Personas, kurām ir kaut kāda veida atkarības, neatkarīgi, vai tās ir alkohola, narkotiku vai azartspēļu atkarība, šāda veida personas rada ārkārtīgi augstus riskus. Jo tā ir ļoti nopietna psiholoģiska problēma, un šie cilvēki ir ievainojami, viņi ir manipulējami. Faktiski tas nozīmē to, ka cilvēki, ņemot vērā savas kaislības un atkarības nav pilnībā spējīga sevi kontrolēt.
Šādiem cilvēkiem nodrošināt piekļuvi valsts noslēpumu, tas no valstisko interešu aspekta ir ļoti bīstami, un nav pieļaujams.
Vienlaicīgi, protams, ir jābūt noteiktai kārtībai un procedūrai, kādā veidā, nepārkāpjot cilvēktiesības, ir iespējams šāda veida personas, par kurām mums ir iegūta šāda veida informācija, nosūtīt uz pārbaudēm attiecīgajās ārstniecības iestādēs un lai šīs ārstniecības iestādes sniegtu mums atzinumus, kurus mēs pēc tam varētu izmantot, vērtējot šo personu iespējas piekļuvei valsts noslēpuma objektiem," sacīja Valsts drošības dienesta priekšnieks Normunds Mežviets.