/nginx/o/2020/06/08/13140791t1h7709.jpg)
Ņujorkā un citās lielākajās ASV pilsētās svētdien, 7. jūnijā, notikuši protesti pret rasismu un policijas brutalitāti un vairumā gadījumā demonstrācijas noritējušas mierīgi. Solidarizējoties ar protestētājiem ASV, arī daudzviet Eiropā svētdien notikuši protesti pret rasismu.
Arī sestdien demonstrācijas noritēja visumā mierīgi, kas ir ass kontrasts iepriekšējo dienu protestiem.
Policijas aizturētā afroamerikāņa Džordža Floida nāve 25.maijā Mineapolē visā valstī izraisīja plašus protestus, bet paralēli tiem ASV lielpilsētas notika sen nepieredzēta vēriena grautiņi, ielu vardarbība, veikalu izlaupīšana un ēku dedzināšana.
Mineapolisas dome svētdien nobalsoja par policijas iecirkņa likvidēšanu, atzīstot, ka esošā policijas sistēma nespēj garantēt sabiedrības drošību. Un Minesotas štats sācis izmeklēšanu par pilsoņtiesību pārkāpumiem Mineapoles policijas departamentā.
Protestētāji visā valstī aicina reformēt policiju, apgalvojot, ka policija ir militarizēta un bieži izmanto pārmērīgu spēku.
Kopš protestu sākuma ASV aizturēti vairāk nekā 10 000 cilvēku, liecina ziņu aģentūra "Associated Press" apkopotā informācija. Sociālajos medijos publiskoti video, kuros redzams, kā policija pielieto asaru gāzi un fizisku spēku pat pret miermīlīgiem protestētajiem.
Cīņā ar vardarbību un laupīšanām daudzās pilsētas tika ieviesta komandantstunda.
Taču pēdējās dienās protesti kļuvuši mierīgāki un vairākās pilsētās komandantstunda atcelta, tostarp Ņujorkā un Čikāgā.
Arī policijas reakcija pēdējās dienās daudzviet kļuvusi mierīgāka.
"Pagājusī nakts bijusi līdz šim labākā. Mums bija visliekākais protestētāju skaits, vismazāk arestu, vismazāk problēmu, un tas mani pārliecināja, ka pienācis laiks atcelt komandantstundu," svētdien paziņoja Ņujorkas mērs Bils de Blāzio.
Viņš pavēstīja, ka sestdien policija aizturējusi tikai četrus cilvēkus.
Svētdien protestos Ņujorkā piedalījās tūkstošiem cilvēku un tūkstošiem protestēja arī Vašingtonā. Demonstrācijas notika arī daudzās citās ASV pilsētās.
Sietlā protestu laikā izcēlās arī vardarbīgi incidenti. Protestētāji apmētāja policistus ar pudelēm, akmeņiem un sprāgstvielām, uz ko policija atbildēja ar piparu gāzi un trokšņu granātām.
Madridē vairāki tūkstoši cilvēku sapulcējās pie ASV vēstniecības, skandējot "Es nevaru paelpot", kas bija afroamerikāņa Džordža Floida pēdējie vāri pirms nāves policijas aizturēšanas laikā 25.maijā Mineapolē.
Floida nāve ASV izraisījusi plašus protestus pret rasismu un policijas vardarbību, taču paralēli tiem ASV lielpilsētas notikuši sen nepieredzēta vēriena grautiņi, ielu vardarbība, veikalu izlaupīšana un ēku dedzināšana.
Taču pēdējās dienās protesti ASV lielākoties aizvadīti mierīgi.
Tūkstošiem cilvēku svētdien protestētāj arī Romā, kur tika ievērots klusuma brīdis Floida piemiņai.
Budapeštā vairāk nekā 10 000 cilvēku svētdien sapulcējās uz demonstrāciju netālu no ASV vēstniecības, un aptuveni 4000 cilvēku piedalījās divās demonstrācijās Nīderlandē.
Protesti notika arī Lielbritānijā, piedaloties tūkstošiem cilvēku. Londonā notika policijas un protestētāju sadursmes pie ASV vēstniecības un Dauningstrītas.
Jau vēstīts, ka svētdien Bristolē demonstranti no pjedestāla nogāza pazīstamā XVII gadsimta vergu tirgotāja Edvarda Kolstona pieminekli un iegāza to Eivonas upē.
Bristolē demonstrācijā "Melnādaino dzīvībām ir nozīme" piedalījās 10 000 cilvēku, ziņoja policija.
Gandrīz 10 000 cilvēku protestēja arī Briselē. Pēc demonstrācijas policija aizturēja aptuveni 150 cilvēkus par vandālismu.
Tikmēr demonstrācija ar 15 000 cilvēku piedalīšanos Kopenhāgenā tika aizvadīta mierīgi.
Savukārt Gēteborgā uz demonstrāciju, kas bija paredzēta 50 cilvēkiem, ieradās gandrīz 2000 cilvēku un protesta beigās izcēlās kautiņi.
