/nginx/o/2019/10/05/12628504t1h3acb.jpg)
Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors nosūtījis Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai krimināllietu divu personu apsūdzībā pēc Krimināllikuma 319.panta trešās daļas par valsts amatpersonas aiz nolaidības neizdarītām darbībām, kuras tai pēc uzlikta uzdevuma jāizdara, lai novērstu kaitējumu valsts varai, ja ar to izraisītas smagas sekas, portālam "Apollo" ziņoja Latvijas Republikas Prokuratūras pārstāvji.
Lieta saistītā ar Saeimas Nacionālās drošības komisijas darbam nepiemērotu telpu radīšanu.
Prokuratūra paziņojumā presei apsūdzēto vārdus nemin, taču norāda, ka Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors nosūtījis Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai krimināllietu divu personu apsūdzībā par valsts amatpersonas aiz nolaidības neizdarītām darbībām, ja ar to izraisītas smagas sekas.
Saskaņā ar apsūdzību divas bijušās valsts amatpersonas nolaidīgi pildījušas savus amata pienākumus, kā rezultātā Saeimas telpu pārplānošanas būvdarbus, kuru mērķis bija ieviest specifiskas drošības prasības, veica komersanti, kuriem nebija izsniegts industriālās drošības sertifikāts.
Tā rezultātā tika ne vien ievērojami apdraudētas valsts varas intereses, bet arī iestājušās smagas sekas - nodarīts mantiskais zaudējums Latvijai Saeimas personā 251 847 eiro apmērā, norāda prokuratūra.
Tiesā aģentūra LETA noskaidroja, ka Steina un Ziemeļa lietā pirmā tiesas sēde nozīmēta 18.septembrī plkst.10.30. Tiesas process notiks slēgtā sēdē.
Jau ziņots, ka lieta pirms nodošanas prokuratūrā izmeklēja Valsts drošības dienests (VDD). Pērn jūlijā dienests lietu nodeva kriminālvajāšanai prokuratūrā.
Publiski par šo kriminālprocesu tapa zināms 2017.gada februārī pēc Saeimas Nacionālās drošības komisijas sēdes, kur deputātiem šādu faktu pavēstījis ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.
Kriminālprocess tika ierosināts saistībā ar faktu, ka Saeimas jaunajā ēkā, Jēkaba ielā 6/8, Nacionālās drošības komisijas telpas nevarēja akreditēt, jo tajās nav iespējams nodrošināt valsts noslēpuma aizsardzību, toreiz aģentūrai LETA skaidroja toreizējā komisijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa. Par šo situāciju Nacionālās drošības komisija bija vērsusies ar iesniegumu tiesībsargājošajās institūcijās.
Steins aģentūrai LETA iepriekš pauda viedokli, ka atbildība par Nacionālās drošības komisijas telpu būvniecībai nepieciešamo drošības prasību ievērošanu esot bijusi iestādes vadībai jeb Saeimas Prezidijam un toreizējam Saeimas iekšējās drošības vadītājam Jānim Gulītim.
