Iedzīvotāju iesaiste "Rail Baltica" projekta realizācijā kļūst formāla, uzskata Pārdaugavas apkaimju biedrības

Vilciens "Rail Baltica Express train", kurš kursēs maršrutā Viļņa-Rīga-Valka/Valga-Tallina, Rīgas centrālajā dzelzceļa stacijā.

FOTO: Edijs Pālens/LETA

Iedzīvotāju iesaiste dzelzceļa projekta "Rail Baltica" realizācijā kļūst formāla, projekta īstenotājiem nosūtītajā vēstulē pauž vairākas Pārdaugavas apkaimju biedrības.

Vēstulē norādīts, ka iedzīvotājiem trūkst savlaicīgas un argumentētas informācijas par dzelzceļa projekta trases risinājumiem Pārdaugavā, tādēļ ir nopietns risks, ka veiksmīgi iesāktā sabiedrības iesaiste šī projekta realizācijā kļūst formāla un iespējas pilnvērtīgi diskutēt un ietekmēt projekta risinājumus iedzīvotājiem tiek faktiski atņemtas.

Vēstuli parakstījušas Āgenskalna apkaimes biedrība, Anniņmuižas apkaimes un radošās iniciatīvas biedrība "Riga Annenhof" (Imanta un Zolitūde), biedrība "Zasulaukam un Šampēterim", kā arī biedrība "Good Mood Art" (Torņakalns).

Pirmdien, 15. jūnijā, AS "RB Rail", kas izveidota dzelzceļa projekta "Rail Baltica" īstenošanai, sadarbībā ar Satiksmes ministriju un Rīgas domi organizēs diskusiju par "Rail Baltica" risinājumiem - "Inženierizpētes rezultāti Daugavas kreisajā krastā posmam Jelgavas iela - Liepājas iela".

Diskusijā aicinātas piedalīties nevalstiskās organizācijas, apkaimju biedrības un citas ieinteresētās puses, kuras 2019. gadā ir parakstījušas sadarbības memorandu ar projekta ieviesējiem.

Vēstules autori atzinīgi vērtē diskusiju atsākšanos, tomēr uzsver, ka parakstītais memorands paredz aktīvu komunikāciju un vispārēju sabiedrības iesaisti.

Tā kā pēdējā pušu tikšanās notikusi pirms pieciem mēnešiem, nevalstiskajām organizācijām un līdz ar to arī iedzīvotājiem trūkst pilnvērtīgas un argumentētas informācijas par izstrādātajiem risinājumiem.

Vēstules autori norāda, ka spilgts piemērs tam ir Liepājas ielas 40 vēsturiskās ēkas iedzīvotāju pārsteigums, uzzinot, ka projekta risinājumi paredz autotransporta plūsmas novirzīšanu caur viņu īpašumu.

1

Līdz šim neviens projekta pārstāvis iedzīvotājus par šādu risinājumu nav informējis un iedzīvotāju viedoklis nav uzklausīts. Šī ēka ir viena no vietējas nozīmes arhitektūras pieminekļa "Bloķētas dzīvojamās ēkas" daļām.

Vēstules autori uzsver, ka 15. jūnija diskusijai piedāvātais informatīvais materiāls par "Rail Baltica" posmu "Jelgavas iela-Liepājas iela" nesniedz pilnvērtīgu priekšstatu par piedāvātajiem risinājumiem, turklāt tas organizācijām nosūtīts vien nedēļu pirms diskusijas, atstājot maz laika nopietnai izpētei.

Vēstules autori arī norāda, ka informatīvajā materiālā ietvertais tehnisko risinājumu izvērtējums ir vienpusējs.

Vērtējot piedāvātos risinājumus, organizācijas vēstulē pauž uzskatu, ka Liepājas ielas šķērsojuma priekšlikums ir sasteigts, neņemot vērā iedzīvotājus, kas šobrīd tur dzīvo, viņu īpašumus, dzīvojamās vides kvalitāti un kultūras mantojumu.

Savukārt Torņakalna apkaimes transporta un gājēju savienojumus nav iespējams izvērtēt bez Torņakalna stacijas risinājuma.

Tāpat vēstulē minēts, ka dzelzceļa tuneļa risinājumiem netiek dota argumentēta analīze, pasniedzot tikai pretargumentus garajam tunelim, kas liek apšaubīt autoru vēlēšanos piedāvāt argumentētus secinājumus, un līdz ar to iedzīvotājiem izslēdz konstruktīvas diskusijas iespējas. 

Vēstules autori norāda, ka 2016. gadā izstrādātajā "Rail Baltica" būvniecības ietekmes uz vidi novērtējumā vērtēta tikai garā tuneļa redakcija. Tādēļ ir jautājums, vai tiks izstrādāts jauns ietekmes uz vidi novērtējums, ja tiek izvēlēts īsā tuneļa risinājums.

Vēstules autori atgādina, ka 2019. gada 3. jūlijā Rīgas kreisā krasta apkaimju biedrības pauda nostāju, ka to vērtības ir mobilitāte, kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana un vides kvalitāte.

Tāpēc biedrības aicināja atteikties no ieceres saīsināt sākotnēji noteikto tuneļa garumu, jo saīsinātā tuneļa izbūve radīs būtiskas problēmas Liepājas ielas šķērsojumā, kā arī apdraudēs Āgenskalna kultūrvēsturiskās vērtības - Liepājas ielas vēsturisko bruģi un liepu aleju, negatīvi ietekmēs valsts nozīmes arhitektūras pieminekli Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca un vietējas nozīmes arhitektūras pieminekli "Bloķētas dzīvojamās ēkas" Liepājas ielā 40. 

Biedrības arī aicināja saglabāt vietējas nozīmes arhitektūras pieminekli "Dzelzceļa viadukti", izpētīt, cik bieži nepieciešams veidot trases šķērsojumus kājāmgājējiem un riteņbraucējiem, vietās, kur jāveido zemes līmenī esošas dzelzceļa trases šķērsojums gājējiem un velobraucējiem, izbūvēt pazemes šķērsojumus, turpināt uz dzelzceļa tilta plānoto gājēju un veloceļu līdz pat esošajam Jūrmalas veloceļam, saglabāt zaļās nogāzes gar dzelzceļa sliedēm posmā starp Torņakalna dzelzceļa staciju un Ojāra Vācieša ielu, pievērst uzmanību prettrokšņu ekrānu vizuālajam risinājumam.

Patlaban piedāvātais risinājums ignorē Pārdaugavas iedzīvotāju vajadzības un rada riskus degradēt teritoriju un neizmantot potenciālu pilnveidot kreisā krasta infrastruktūru, norāda vēstules autori.

1

Tāpat vēstules autori uzsver, ka atbalsta "Rail Baltica" projektu un uzskata, ka Baltijas valstis ar Eiropu savienojošās ātrgaitas dzelzceļa līnijas izbūve ir ārkārtīgi nepieciešama un īstenojama iespējami ātrāk.

"Būtu nepieļaujami, ja šī projekta īstenošana tiktu apdraudēta Rīgas atzara dēļ. Tāpēc aicinām projekta iniciatorus un ieviesējus izvērtēt esošo situāciju, pieejamo finansējumu un potenciālo risinājumu ilgtspēju. Mēs aicinām nebaidīties atkāpties no iecerēm, un izvērtēt iespējas par ātrgaitas tramvaju uz starptautisko lidostu "Rīga" izbūvi, kas ietverta Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā," teikts vēstulē.

"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

Paredzēts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Plānots, ka "Rail Baltica" dzelzceļa līnija būs gatava satiksmei 2026.gadā.

Aktuālākās ziņas