Brūkošās Rīgas ielas "aprij" vienu auto pēc otra. Vai pamats baidīties par ēku drošību? (8)

Asfalta iegruvumu oficiālie iemesli

Pirmdien, 15. jūnijā, Torņakalnā, Rīgā, uz ietves iebrūkot asfaltam izveidojusies dziļa bedre. AS "Rīgas ūdens" pārstāvis Sandris Vanzovičs portālam "Apollo" apstiprināja faktu par nogruvumu.

"Adresē Vienības gatve 30 tika konstatēti kanalizācijas caurules bojājumi, kā rezultātā uz gājēju ietves pretim adresei izveidojās asfalta iegruvums," atklāja Vanzovičs.

Negadījuma vieta ir norobežota. Negadījums tika likvidēts, taču pakalpojumi "Rīgas ūdens" klientiem netika pārtraukti.

Ziepniekkalnā ielūzt auto

12. jūnijā notikušais asfalta iegruvums Ziepniekkalnā radies spēcīga lietus un bojātas notekūdeņu caurules rezultātā, portālam "Apollo" apstiprināja Rīgas Pārdaugavas izpilddirekcijas sabiedrisko attiecību vadītāja Inese Meiere.

"Veicot 12. jūnijā notikušā asfalta seguma iebrukuma vietas pašvaldības īpašumā esošā zemes gabalā Līvciema ielā 46 pazemes komunikāciju inspekciju, tika apstiprināta sākotnējā informācija, ka lietus ūdens spiediena rezultātā ir plīsis lietus ūdens kanalizācijas cauruļvads un rezultātā izveidojās zemes iegruvums," norāda Meiere.

Viņa pastāsta, ka, lai sakārtotu pazemes komunikācijas, ir jānomaina seši metri cauruļvada. "Iebrukuma vieta Līvciema ielas 46 pagalmā ir norobežota, transporta piekļuve tuvumā esošajām mājām nav traucēta."

Noslēpumainā bedre Pleskodāles apkaimē

Savukārt iegruvums Rīgā, Pleskodāles apkaimē, kas arī notika aizvadītajā piektdienā, 12. jūnijā, ir noticis uz privātas zemes, tāpēc šīs zemes īpašniekam pašam jānodrošina iegruvuma izpēte un labošana, portālam "Apollo" norādīja Rīgas domes komunikācijas daļā.

Portāls "Apollo" sazinājās ar zemē ierautā auto īpašnieci Tatjanu Parfenovu, lai noskaidrotu, vai viņai ir izdevies noskaidrot, kas segs zaudējumus par auto un vai jau ir veikta negadījuma vietas izpēte.

Sieviete pastāstīja, ka vēl nekas nav zināms. Nogruvums notika teritorijā, kur atrodas astoņas garāžas, tostarp viņas vīra, taču Tatjanai esot zināms, ka asfalts iebrucis uz sarkanās līnijas virs kanalizācijas vadiem.

Visskaļākais negadījums - Ģertrūdes iela zemē "ierauj" divus auto

Toties Ģertrūdes ielas iegruvums bija izveidojies hidraulisko pārbaužu laikā, kuras notika visā Daugavas labajā krastā.

"Pārbaužu laikā siltumtīkli tiek testēti ar paaugstinātu spiedienu un šoreiz siltumtīkls ir plīsis, kā rezultātā izveidojies izskalojums. Konkrētie tīkli gan ir izbūvēti 1963. gadā un savu laiku nokalpojuši," portālam pastāstīja AS "Rīgas siltums" pārstāve Linda Rence.

Vai tuvumā esošo ēku iedzīvotājiem ir pamats uztraukties nokļūt pazemē?

Portāls "Apollo" sazinājās ar Rīgas pilsētas būvvaldes pārstāvi Edgaru Butānu, lai noskaidrotu, vai iegruvumiem tuvumā esošajām ēkām ir veiktas tehniskās ekspertīzes -būvvaldē neviens no ēku īpašniekiem neesot vērsies ar sūdzībām.

Rīgas pilsētas būvvalde arī norādīja, ka viņi atbild par regulāru ēku vizuālo apsekošanu.

"Attiecīgi šīs apsekošanas laikā, ja rodas bažas par pašas ēkas stāvokli, tad būvvalde ēkas īpašniekus vai apsaimniekotājus aicina veikt padziļinātākas ekspertīzes."

Butāns norāda, ka paši īpašnieki un apsaimniekotāji ir atbildīgi par ēku tehnisko stāvokli, un viņi ir aicināti vērsties būvvaldē pēc palīdzības, ja pēc šiem nogruvumiem ir novērotas plaisas ēkā vai ir radušās bažas par iedzīvotāju drošību.

Neatkarīgā būvniecības eksperte un arhitekte Līga Āboltiņa portālam "Apollo" norādīja, ka, ja siltumtīkla caurules vai ūdensvadi ir zem mājas pamatiem un ir jau novecojuši, tad var būt pamats uztraukumam un būtu jāveic padziļināta ēkas ekspertīze.

"Rīgas siltums" un "Rīgas ūdens" sarunā ar portālu "Apollo" skaidro, ka bažām par to, vai Rīgas ēkas līdzīgi kā auto varētu tikt ierautas pazemē, neesot pamata. Prakse būvēt namus virs komunikācijām un ūdens vadiem bijis padomju laikos, tagad tā vairs nenotiek un tas ir ar likumu aizliegts.

"Rīgas siltums" pārstāve Linda Rence skaidro, ka "Rīgas siltums" komunikācijas atrodas vien zem brauktuvēm, un, ja kāds siltumvada plīsuma izraisīts nogruvums ir iespējams, tad tas var notikt vienīgi uz ielas.

"Zem ēkām siltumtīkls nekad netiek būvēts," norāda Rence.

"Tas tiek darīts vairāku apsvērumu dēļ un to nosaka likumdošana. Tie var būt ievilkti vienīgi tranzītā cauri ēkām, bet tieši tādēļ ir arī aizliegts ēku pagrabstāvos izbūvēt jebkādas dzīvojamās platības vai sabiedriskās telpas."

Rence atklāj, ka siltumtīkli jau no pašiem pirmsākumiem tiek izbūvēti zem ielām. Tur ir ne tikai siltumtīkli, bet vispār cauruļvadi, savukārt zem ietvēm ir dažādi kabeļi.

"Aizsargjoslu likumā ir noteikts, ka pazemes siltumtīkliem un to iekārtām no visām būvēm jāatrodas divu metru attālumā, bet uz virszemes tas ir viens metrs, kas nozīmē, ka tur nevar neko celt vai stādīt. Tas ir būtiski gan iedzīvotāju, gan siltumtīklu drošībai."

"Rīgas ūdens" pārstāvis Sandris Vanzovičs norāda, ka ēkas, kas varētu būt uzbūvētas uz pazemes maģistrālēm varētu būt ļoti rets gadījums, jo tikai sen atpakaļ ēkas tika būvētas uz kādas no komunikācijām.

"Situācija ir diezgan sadrumstalota, pazemē ir siltumrases, Rīgas satiksmes departamenta uzraudzībā esošā lietus ūdens kanalizācijas sistēma, tāpat arī "Rīgas ūdens" komunikācijas," norāda Vanzovičs.

"Satraukumam nav pamata, ka kāda ēka varētu pazust kā Gaismas pils dzelmē.

Tas, kas šobrīd ir noticis, ir vairāku neveiksmju kopums, jo nedz siltumtrases, nedz ūdensvadi tik bieži un pamatīgi nemaz neplīst," norāda Vanzovičs.

Kamēr tapa šis raksts...

Trešdienas, 17. jūnija, pēcpusdienā kāds "Apollo" lasītājs dalījās ar bildēm un video no Ģertrūdes ielas, kur atkal ir iegruvis bruģis.