Rinkēvičs: Ar jaunā koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19 būs jāsadzīvo ilgāku laiku, (1)

Kā aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā (ĀM), šodien ministrs Viļņā tikās ar Igaunijas, Lietuvas un Polijas ārlietu ministriem, lai pārrunātu Baltijas valstu un Polijas sadarbību, tostarp Covid-19 koordināciju Eiropas Savienības (ES) līmenī, ārējo robežu atvēršanas jautājumu un drošības politikas jautājumu. Tāpat tika runāts par Baltijas valstu un ASV sadarbību.

Tikšanās laikā ministrs pauda gandarījumu arī par Polijas lēmumu atvērt robežas ar ES valstīm un atsākt starptautiskos lidojumus.

Ministrs norādīja, ka šodien aprit tieši mēnesis kopš tika atvērtas Baltijas valstu iekšējās robežas. Regulāri tiekoties Rīgā, Tallinā un arī Viļņā, veiksmīgi ir koordinēta sadarbība. Ministraprāt, sadarbība un efektīva savstarpējā koordinācija starp Baltijas valstīm ir jāturpina.

"Ar jaunā koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19 būs jāsadzīvo ilgāku laiku, tādēļ mēs nevaram zaudēt modrību un mums joprojām ir jābūt piesardzīgiem. Tāpēc izšķiroša nozīme ir vienotībai un sadarbībai, kopīgam darbam un ciešai un regulārai informācijas apmaiņai," teica Rinkēvičs.

Ārlietu ministrs vērsa uzmanību, ka šobrīd ES ir divi svarīgi pamatuzdevumi - iespējami drīz atgriezties pie "normalitātes", kas ietver vienotā tirgus funkcionēšanu un brīvu personu kustību Šengenas zonā, vienlaikus veicinot ekonomikas atkopšanos.

"Ir jāturpina cieša ES sadarbība ierobežojumu atcelšanā. Mēs esam lepni par labo piemēru, ko varējām nodemonstrēt Baltijas valstu līmenī, kļūstot par pirmo reģionu, kas atjaunoja brīvu iedzīvotāju kustību. Taču ES ārējo robežu atvēršanai jābūt pakāpeniskai, ņemot vērā epidemioloģisko situāciju trešajās valstīs, kas balstīta uz uzticamiem un pārbaudītiem avotiem," pauda ministrs.

Tāpat Rinkēvičs vērsa uzmanību, ka šajās dienās Baltijas valstīs piemin komunistiskā genocīda upurus, ko staļiniskais režīms Otrā pasaules kara laikā deportēja, tūkstošiem nevainīgu cilvēku atņemot dzīvību. Ministrs uzsvēra, ka Krievijas revizionistiskā pieeja vēstures jautājumiem, īpaši Otrā pasaules kara notikumu kontekstā, nav pieņemama.

Rinkēvičs norādīja, ka, augsti novērtējot sabiedroto ieguldījumu un upurus nacisma sagrāvē, mums nav pieņemami attaisnot padomju totalitāro režīma noziegumus.

"Piemēram, Krievijas Valsts domes deputāta iesniegtais likumprojekts atzīt par spēkā neesošu PSRS Tautas deputātu kongresa 1989.gada 24.decembra rezolūciju, kurā nosodīts Molotova-Ribentropa pakts, ir kārtējais Krievijas mēģinājums atgriezties pie totalitārisma un attaisnot totalitārā Staļina režīma 20.gadsimtā pastrādātos noziegumus. Mums šāda retorika un vēstures revizionisms nav un nebūs pieņemams," akcentēja ārlietu ministrs.