Jaunais vijoles virtuozs Roberts Balanas no Latvijas nesen ieguva pasaules mēroga slavu, kad viņa aranžējumu dziesmai "I'm Still Standing" izcēla sers Eltons Džons. Portāls "Apollo" sazinājās ar muziķi, lai uzzinātu vairāk par pašu Robertu un to, kā viņa dzīve ir mainījusies pēc leģendārā mūziķa publiskās uzslavas.

Balanas ģimene ir ļoti muzikāla, viņš ar māsām - Latvijā iemīļoto vijolnieci Kristīni Balanas un čellisti Margaritu Balanas - jau no bērnu kājas uzstājušies, spēlējot rokenrolu. Vijolnieks ir dzimis un audzis Dobelē, taču drīz vien viņš sekoja vecākajai māsai Kristīnei un pārcēlās uz Rīgu, kur sāka mācīties Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā.

Pēc tam viņš turpināja savu muzikālo izaugsmi Pērsela mūzikas skolā "The Purcell School of Music" Anglijā, pēc kuras uzsāka studijas Londonas Karaliskajā mūzikas akadēmijā, kur Balanas 2019. gadā ieguva maģistra grādu.

Šogad, kā viņš pats skaidro, Roberts "ar vienu kāju vēl ir palicis akadēmijā" ar norunu, ka "nesīs prestižās akadēmijas vārdu pasaulē", ierakstot albumu, uzstājoties un piedaloties dažādos koncertos.

FOTO: Roberts Balanas/Publicitātes foto

Cik gados tu sāki spēlēt vijoli? Vai jau no paša sākuma apzinājies, ka ar šo instrumentu saistīsi visu savu dzīvi?

Mēs visi jau no bērna kājas sākām dziedāt rokenrolu. Tiklīdz mēs ar māsām varējām nostāvēt paši uz savām kājām, mēs sākām ļoti daudz kur uzstāties, sākot no "Olgas disenītēm", bērnu dziesmu konkursos "Cālis", beidzot ar "Dziesmu manai paaudzei".

Sešu, septiņu gadu vecumā es sāku mācīties spēlēt vijoli pie pasniedzēja Romāna Šnē.

Pašā sākumā man nemaz nedeva rokās vijoli, bet gan bija jātur zīmulis, lai pareizi iemācītos turēt lociņu.

Es atceros, ka pirmos mēnešus man ļoti gribējās spēlēt vijoli, bet to vēl nedrīkstēja darīt, jo sākumā bija jāiemācās pareizi turēt lociņu, lai to nenomestu.

Vai tu spēlē arī citus mūzikas instrumentus?

No septiņu gadu vecuma spēlēju arī klavieres. Mani mācīja pasniedzēja Zarema Ginsburga. Viņa mācīja spēlēt klavieres gan man, gan māsām. Ļoti pacietīgi, arī sestdienās.

Klavieres gan tik daudz vairs kā agrāk nespēlēju, bet tagad, kad es komponēju savu mūziku, klavierspēle ļoti noder, lai saprastu lielos akordus. Es apsēžos pie klavierēm un saprotu, ko es daru, jo sacerēt mūziku, izmantojot tikai vijoli, ir daudz izaicinošāk.

Kā dēvē tavu vijoļspēles tehniku?

Ļoti daudzas tehnikas, kas ir dzirdamas manos skaņdarbos un aranžējumos, ir atrodamas arī klasiskajā un romantiskajā mūzikā. Tikai es šīs un citas eksperimentālās tehnikas pielietoju popmūzikas dziesmās un modernajā mūzikā.

Jau 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta sākumā vijolnieki-komponisti eksperimentēja ar dažādiem tehniskiem paņēmieniem savos skaņdarbos, kas tā laika publikai bija kas nedzirdēts.

Ar saviem "funk", popa un džeza mūzikas aranžējumiem es gribu pārbaudīt vijoles limitus.

Kā tu izvēlies skaņdarbus, kuriem tu veido aranžējumus?

Tas ir ļoti labs jautājums, man nav gluži sistēma, kā es to daru. Parasti es atveru "Spotify" un eju cauri saviem dziesmu sarakstiem. Domāju, kā es katru dziesmu varētu atskaņot.

Tās tehnikas, ko es izmantoju aranžējot dziesmas, man palīdz atklāt skaņdarba raksturu.

Vai tev ir absolūtā dzirde vai brīnišķīga relatīvā dzirde?

Man ir absolūtā dzirde. Jau no bērna kājas es sāku nodarboties ar mūziku. Daudz deva tieši dziedāšana.

Es domāju, ka katram bērnam vajadzētu padziedāt korī vai vienkārši padziedāt, ko vien sirds kāro.

Pēc kāda laika es arī attālināti mācīšu vienu Zviedrijas jauniešu orķestri. Mani uzrunāja orķestra vadītājs un palūdza, lai parunājos ar jauniešiem un iemācu kādu aranžējumu.

Man ļoti patīk strādāt ar jauniešiem, jo viņi vienmēr ir atvērti jaunām idejām un konceptiem. Es vēlos viņus iedvesmot un uzklausīt viņu jautājumus par dažādu žanru skaņdarbu izpildīšanu.  

Lai arī kādu mūzikas žanru es spēlēju, es vienmēr tam atdodu visus 100 procentus. Tas ir mans pienākums un cieņas izrādīšana klausītājiem, un pašai mūzikai.

Kāpēc, tavuprāt, valda stigma, ka klasiskā mūzika ir labāka par, piemēram, popmūziku?

Manuprāt, stigma nav ap klasisko mūziku, bet gan par klasiskās mūzikas koncertiem, kas bieži tiek uzskatīti pārāk "stīvi". Latvijā tas gan bieži ir citādāk, klasiskajos koncertos ir ļoti pārdomāti koncepti un tēmas, kas piesaista plašu publiku.

Pasniedzēji no akadēmijas mani atbalstīja visā, ko es spēlēju, jo mani aranžējumi ir tas, kas var piesaistīt jaunu publiku. Ja viņi atnāks uz koncertu, kur puse būs tikai populāru dziesmu aranžējumi, varbūt nākamreiz viņi aizies uz operu un atklās, cik tur patiesībā ir brīnišķīgs repertuārs.

Šobrīd tas darbojas kā tilts, kas var iedrošināt jaunus klausītājus spert to mazo solīti klasiskās mūzikas virzienā. Varbūt nākamreiz, nokļūstot, piemēram, operā, viņi nejutīsies tur kā svešinieki.

Kā tev šķiet, kas ir tas, ar ko vijolnieki izceļas starp citiem mūziķiem?

Viss ir atkarīgs no katra paša, lai vai kādu mūzikas instrumentu spēlētu. Instruments ir tikai rīks, ar ko izpaust sevi un radīt mūziku. Ar jebkādu instrumentu var panākt lielisku rezultātu.

Ievērojamu popularitāti tu ieguvi nesen, kad Eltons Džons dalījās ar tavu mūzikas video. Kādas bija sajūtas, ieraugot, ka pats sers Eltons Džons saka atzinīgus vārdus?

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

I was recently sent this video by @rbalanas and I thought it was so fantastic, I just had to share it with you all. Roberts is a student at @royalacademyofmusic and put together this arrangement of ‘I’m Still Standing’ for their Regents’ event that was due to happen back in May. It’s far too good to go to waste, so I’m very glad that you recorded it and sent it to me! I hope to one day get the opportunity to meet you and see you perform in person. 🚀 #RAMplaysON

A post shared by Elton John (@eltonjohn) on

Es video biju nofilmējis jau ap maija vidu, kad arī aizsūtīju to Eltona Džona komandai. Viņi jau nākamajā rītā bija man atbildējuši. Tas man bija milzīgs pārsteigums un šoks.

Viņi man teica, ka tā ir labākā kaverversija, ko viņi ir dzirdējuši, un tas bija liels pagodinājums. Viņi palūdza manu telefona numuru. Vakarā man piezvanīja pats Eltons Džons no Losandželosas.

Viņš man zvanīja diezgan vēlu. Protams, es tajā mirklī paliku mazliet uz pauzes, ka es runāju ar pašu Eltonu Džonu... Es visu to laiku nervozi staigāju apkārt no viena istabas stūra uz otru.

Eltons bija ļoti patīkams, viņš uzslavēja manu aranžējumu un teica, ka ļoti cer, ka kādu dienu es viņam šo varēšu nospēlēt arī klātienē. Tas bija ļoti liels pārsteigums un pozitīvu emociju lādiņš.

Jā, kā jau teicu, tas video bija pie viņa komandas un pēc pāris nedēļām tas tika publicēts viņa sociālajos tīklos. Bija ļoti grūti par to klusēt un nevienam neko neteikt līdz tam, bet es esmu reālists - es nezināju, vai tiešām tas video tiks publicēts.

Pēc publicitātes tagad piedzīvotas dažas trakas dienas - telefons nekad vairs nav mierīgs, saņemu visādas ziņas no cilvēkiem visā pasaulē un arī Latvijā, par ko man ir liels prieks, jo es ļoti gribu atgriezties un vairāk koncertēt tieši Latvijā.

Pastāsti mazliet vairāk, kāpēc tu izvēlējies nospēlēt tieši "I'm Still Standing"?

Mani kritēriji dziesmai bija, ka tai jābūt jautrai un uzmundrinošai. Man, protams, ļoti patīk Eltona Džona balādes, tās ir ļoti skaistas. Šo dziesmu "I'm Still Standing" iepriekš nemaz nebiju dzirdējis, bet, kad es to noklausījos, man tā šķita ļoti piemērota.

Eltona dziesmām ir ļoti pilnīga skaņa, tāpēc man bija nedaudz jāpalauž galva, kā, lai viņa dziesmu izpilda uz vijoles. Beigās bija ar mazo pirkstiņu jātrinkšķina ritms. Gabals sanāca ļoti sarežģīts, bet bija ļoti jautri to aranžēt un atskaņot.

Cik ilgā laikā tu iemācījies konkrēto skaņdarbu?

Grūti tā pateikt, es mācījos izretināti vairākas nedēļas, jo tajā laikā bija daudz citu darbu, tāpat aprīlī bija plānots ierakstīt albumu, bet to diemžēl izjauca Covid-19 pandēmija.

Tas nebija pārāk ilgs laiks, bet pietiekami ilgs, lai atšifrētu dziesmas noslēpumu un atklātu visas harmonijas.

Kā mainījusies tava dzīve pēc Eltona Džona atzinīgajiem vārdiem? Vai tu nākamajā rītā pamodies slavens?

(Smejas.) Man šobrīd - karantīnas laikā - ir izveidojies noteikts dienas ritms - pamostos ap pulksten 8, aizeju pavingrot, pabrokastot...

Tajā mirklī es biju tieši uztaisījis sev "smūtiju", mierīgi apsēdies un pēkšņi telefons sāk ne no kā lēkāt un es ieraugu, ka Eltons ir publicējis manu video... Un man sirds nedaudz apstājās...

Principā visa diena man pagāja, mēģinot atbildēt uz visām vēstulēm un ziņām. Viss, kas man tajā dienā bija ieplānots, tika atcelts.

Bet, vai kas mainījās? Savā ziņā tas man ir pavēris daudz jaunu iespēju un tas mani iedrošina turpināt strādāt pie maniem nākotnes projektiem.

Kā ar sociālajiem tīkliem? Vai sekotāju pulks ir audzis?

Man jau iepriekš bija diezgan liels skaits sekotāju, kas mani atbalsta un seko maniem "Youtube" video, bet, protams, šī Eltona Džona palīdzība bija ievērojama, jo man dienas laikā "Instagram" pienāca klāt aptuveni 2500 sekotāju. Un fanu pulks tikai turpina paplašināties.

Protams, es esmu ļoti pateicīgs seram Eltonam Džonam par atzinību. Tas mani tikai turpina iedvesmot veidot aranžējumus, jo tā ir liela daļa no manas mākslinieciskās izpausmes.

Šobrīd es arī strādāju pie sava jaunā albuma, kurš būs mikslis ar aranžējumiem un klasiskiem skaņdarbiem, bet es vēl nezinu, kad tas ieraudzīs dienas gaismu. Pavisam noteikti, tas tiks ierakstīts, kad pandēmija būs beigusies, jo to jau bija paredzēts ierakstīt aprīlī.

Kuri mūziķi no Latvijas tev šķiet uzmanības vērti?

Jāpadomā, jo Latvijā ir ļoti daudz talantīgu mūziķu. Es to esmu novērojis arī ceļojot pa pasauli, kad es satieku kādu jaunu cilvēku, kurš uzzina, ka esmu no Latvijas. Pretreakcija vienmēr ir - Latvijā tiešām ir ļoti daudz izcilu mūziķu.

No populārās mūzikas man vienmēr ir liels prieks klausīties "Instrumentus" un es esmu bijis ļoti liels "Prāta vētras" fans. Neaizmirsīsim, par Raimonda Paula un "Labvēlīgā tipa" dziesmām, kuras klausījos un dziedāju uzaugot.

Man patīk klausīties visāda veida mūziku, jo vienmēr var atklāt, ko jaunu, no kā iedvesmoties.

Tavs ideālais sapņu koncerts - ar ko un kur tu gribētu uzstāties?

(Smejas.) Protams, tas būtu liels gods kopā ar Eltonu Džonu uzstāties. Tad arī varētu viņu uz Latviju uzaicināt.

Kāds ir tavs novēlējums jebkuram jaunajam mūziķim?

Es gribu novēlēt jaunajiem mūziķiem, lai viņi seko savai sirdij un spēlē mūziku, ko viņi mīl! 

Tas ir ļoti svarīgi, jo nākotnē, kad viņi būs lieli mākslinieki, viņiem jau būs pašiem sava identitāte, sava īpašā odziņa.

Nozīmīgi, lai jaunie mūziķi neslēpjas un nekautrējas izpaust sevi.