/nginx/o/2019/04/17/11956223t1h4a69.jpg)
Latvija ir atzīta par 41. konkurētspējīgāko valsti pasaulē salīdzinājumā ar 40. pozīciju pērn, un tas joprojām ir sliktākais rādītājs Baltijas valstu vidū, liecina ietekmīgā Šveicē bāzētā Starptautiskā menedžmenta attīstības institūta (IMD) Pasaules konkurētspējas centra gadskārtējais pētījums, kas aptver 63 pasaules valstis.
Lietuva šogad IMD konkurētspējas indeksā ierindojusies 31. vietā, valstij zaudējot divas pozīcijas salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Savukārt Igaunija ir pakāpusies par septiņām pozīcijām un atzīta par 28. konkurētspējīgāko valsti pasaulē.
IMD vērtējumā viskonkurētspējīgākās valsts pasaulē titulu saglabājusi Singapūra. No astotās uz otro vietu šogad pakāpusies Dānija, bet Šveice ierindojas trešajā pozīcijā, salīdzinot ar ceturto vietu pērn. Tālāk pirmajā konkurētspējīgāko valstu desmitniekā ir Nīderlande, Honkonga, Zviedrija, Norvēģija, Kanāda, Apvienotie Arābu Emirāti un ASV.
Eiropas lielākā ekonomika Vācija arī šogad ieņem 17. pozīciju, bet Ķīna noslīdējusi sešas vietas un ierindojas 20. pozīcijā. Austrija salīdzinājumā ar pagājušo gadu ieguvusi trīs pozīcijas un ieņem 16.vietu, bet Japāna ir noslīdējusi par četrām vietām un ieņem 34. pozīciju.
Francija atzīta par 32. konkurētspējīgāko valsti pasaulē, Krievija noslīdējusi par piecām vietām un šogad ieņem 50. pozīciju, Turcija uzlabojusi savu sniegumu par piecām vietām un ieņem 46. pozīciju, Grieķijas sniegums uzlabojies par deviņām vietām un šogad šī valsts atzīta par 49. konkurētspējīgāko pasaulē.
No Eiropas Savienības valstīm indeksā vissliktākais sniegums ir Horvātijai, kas ieņem 60. vietu.
61. vietu indeksā ieņem Mongolija (62. vieta pērn), Argentīna ir 62. vietā (61. pozīcija pērn), bet pēdējā vietā šogad, tāpat kā pērn, atrodas Venecuēla
Pētījumā, kas tiek publicēts kopš 1989. gada, konkurētspējas izvērtējumā ņemti vērā 260 kritēriji, tostarp makroekonomikas rādītāji, kā arī vairāk nekā 6250 respondentu no uzņēmējdarbības vides atbildes par korupcijas, vides un dzīves līmeņa uztveri.
