S, 13.08.2022.
"Ja gribi, visu var apvienot." Titulētais karatists Edgars Skrīvers par karjeras sākumu, ramadānu un UFC
Edgars Skrīvers Foto: No personīgā arhīva
"Ja gribi, visu var apvienot." Titulētais karatists Edgars Skrīvers par karjeras sākumu, ramadānu un UFC
Facebook Telegram Draugiem Twitter Whatsapp
Comments

"Karate Combat" ir viena no straujāk augošajām cīņu sporta organizācijām pasaulē. Šīs organizācijas virsotnē ir latviešu karatists Edgars Skrīvers. Pazīstamais sportists sarunā ar portālu "Apollo" pastāstīja par pievēršanos cīņas sportam, trenēšanos ramadāna laikā, nākotnes mērķiem un citiem tematiem.

Edgars "Lāčplēsis" Skrīvers ir dzimis 1991. gada 15. jūlijā Tukumā un ir vairākkārtējs Latvijas un Baltijas čempions karatē. Savas karjeras gaitā Skrīvers ir cīnījies vairākās jaukto cīņas mākslu (MMA) organizācijās, bet tagad pārstāv "Karate Combat" un ir tās čempions. Cīņas Skrīvers aizvada svara kategorijā līdz 61,3 kilogramiem.

Vispirms gribēju vaicāt, kā man tevi godāt? Par MMA cīkstoni vai karatistu?

Šobrīd jau vairāk par karatistu, jo pārstāvu organizāciju "Karate Combat" un vēl kādu laiku būs līgumsaistības ar viņiem, bet MMA cīņas man arī, protams, ir bijušas un, iespējams, nākotnē arī vēl būs.

"Karate Combat" mājas lapā rādās, ka esi čempions, bet tavā kontā tur ir tikai divas uzvaras tikpat cīņās. Kā tik ātri tiki pie jostas?

Pirmā cīņa man bija Ņujorkā, kur parādīju ļoti labu, dominējošu sniegumu. Pēc tam organizatori man nolēma dot iespēju cīnīties par titulu. Arī čempiona cīņas pretinieks bija uzvarējis trīs vai četras cīņas.

Sanāk, ka "Karate Combat" ir jauna organizācija?

Jā, tai ir aptuveni divarpus gadi. Šobrīd esmu arī pirmais un vienīgais "Karate Combat" čempions. Citos svaros čempiona titula cīņas vēl nav aizvadītas.

"Karate Combat" mājas lapā par tevi ir rakstīts, ka cīņu sportā esi jau no sešu gadu vecuma. Kā tu tajā nonāci?

Mani jau no bērna kājas ieinteresēja cīņas sports. Skatījos Džekija Čana un Brūsa Lī filmas. Ģimene to, protams, redzēja un aizveda mani Tukumā uz karatē nodarbībām. Tajā laikā tās bija vienīgās cīņas sporta nodarbības, un tā es arī tur paliku

Īsumā pastāsti par savu tālāko ceļu. Kā nonāci līdz "Karate Combat"?

Turpinājumā cīņas aizvadīju MMA. Protams, man bija palikuši daudzi tituli no karatē. Esmu daudzkārtējs Latvijas un Baltijas čempions, biju Latvijas karatē izlasē. Manās MMA cīņās to visu ļoti labi varēja redzēt. Tad "Karate Combat" organizatori arī paši mani uzrunāja. Viņi redzēja gan manus sasniegumus, gan arī cīņas stilu.

Esi absolvējis LSPA un pildi arī trenera funkcijas. Trenera un cīkstoņa darbi viens otram netraucē?

Es domāju, ka tie [amati] viens otru papildina. Jāsāk arī domāt no citas puses, kā pareizi pieiet, pasniegt, izskaidrot, parādīt. Tā, lai tie, kuri nāk pie manis, saprastu, kā pareizi jākustas, jāizdara sitieni, kādai jābūt domāšanai.

Es domāju, ka tas tikai palīdz. Ja gribi, visu var apvienot. Jāuztaisa pareiza loģistika. Galvenais ir pareiza plānošana.

Foto: No personīgā arhīva

Tava iesauka ir Lāčplēsis. Kā pie tās tiki?

Pirmkārt jau tas ir mūsu Latvijas simbols.

Cīņu sportā ir tā, ka organizatoriem patīk, ja cīkstoņiem ir kāda iesauka. Mēs braucām uz cīņām, un mums teica, ka vajag kaut ko izdomāt, lai ir, ko reklamēt. Ar komandu nonācām pie "Lāčplēša", jo tas atspoguļo mūsu valsti un tautu.

Minēji, ka MMA nav pagātnē. Tad nākotnē vēl redzēsim tevi arī MMA cīņās?

Vēl tos cimdiņus neesmu nolicis plauktā. Katrā ziņā joprojām trenējos arī MMA. Kad beigsies līgums ar "Karate Combat", tad skatīsimies, kas notiks tālāk.

Kādas ir būtiskākās atšķirības starp tām cīņām, kas tiek aizvadītas "Karate Combat", un, tā sakot, klasisko MMA?

Lielākā atšķirība ir tā, kur mēs cīņas aizvadām. MMA, kikboksā un visur citur cīņas notiek vai nu būrī, vai arī ringā. Mēs cīnāmies tādā kā bedrē. Tādu nekur citur neesmu redzējis. Otrkārt, mēs varam pretinieku nogāzt zemē, bet tur atrasties un izdarīt sitienus tikai piecas sekundes, pirms tiesnesis mūs atkal pieceļ kājās un turpinām cīņu stājā.

Padošanās (submission) paņēmienu vispār nav? Tos teorētiski var izdarīt arī, stāvot kājās?

Nē, tādu paņēmienu mums vispār nav.

Nedaudz par ramadānu - vai tā laikā vispār ir iespējams trenēties?

Jā, protams. Daudzi cilvēki trenējas, ievērojot gavēni. Līdz ar to, ir iespējams. Protams, ir kaut kādi ierobežojumi un, iespējams, nav tik daudz enerģijas. Bet pēc šīs gavēšanas ir tikai dubulta enerģija. Tas patiesībā ir liels ieguvums gan ķermenim, gan prātam.

Runāju ar Madaru Fleminas, viņš par tevi teica: "Mērķis, šķiet, joprojām ir UFC." Tā ir?

Mērķis vienmēr ir bijis pacīnīties augstākajā organizācijā. Tas tomēr ir arī zīmols. Tajā pašā laikā, es domāju, ir daudzas citas organizācijas, kuru līmenis neatšķiras no UFC. Bet šobrīd UFC tomēr ir cīņu sporta NHL un NBA. Tāpēc, jā, gribētos pacīnīties pret labākajiem.

Ar kuru tad no šā brīža 61,3 kilogramu divīzijas UFC cīkstoņiem gribētu pacīnīties?

Principā jau ar jebkuru. Ja jāsauc vārdi, tad noteikti Šons O'Malijs, Kodijs Garbrants, Tailers Džefrijs Dilašovs, kad atgriezīsies no diskvalifikācijas. Tās man būtu ļoti interesantas cīņas.

Foto: No personīgā arhīva

Runājot par cīņām, kā tev ir ar svaru? Daudziem cīkstoņiem, lai iekļautos noteiktajā svarā, pirms cīņām ir būtībā "jāiznīcina" organisms.

Man, lai tiktu tajā svarā, ir jānomet plus, mīnus 10 kilogrami. Tas ir darīts jau iepriekš. Svaru sāku mest aptuveni mēnesi pirms cīņas. Tas pēdējais, lielākais svars, kas tiek zaudēts uz ūdens rēķina, tiek zaudēts pēdējās dienās pirms cīņas.

Nosveros, un nākamajā dienā jau uz ūdens rēķina klāt ir pienākuši aptuveni astoņi kilogrami.

Zinu, ka tā ir vispārpieņemta prakse cīkstoņiem, bet visiem tiešām tik daudz pienāk atpakaļ klāt?

Jā, beigās mēs aptuveni vienādā svarā cīnāmies. Ir, kas met pat vairāk. Augstākos svaros viņi met padsmit, dzirdēts ir, ka pat 20 kilogramus, bet tas jau tomēr ietekmē tavu sniegumu.

Galvenais, lai nav kā Nurmagomedovam vienreiz, kad nācās doties uz slimnīcu.

Jā, un tad viņš sāka sadarboties ar nutricionistu, ar kuru reiz strādāju arī es, lai vispār saprastu, ko un kā pareizāk darīt. Grūtākais jau nav nomest svaru, bet gan pareizi atgūties atjaunoties, citādi cīņā varam izskatīties ļoti slikti...

Ja šādi tomēr ir jāmokās, neesi domājis par augstāku svara kategoriju?

Nu, ir tā, ja es pāreju vienu svara kategoriju uz augšu, kas ir 65 kilogrami, tur jau pretim nāk puiši, kuri cīņas dienā sver pie 80 kilogramiem.

Tagad gatavojos cīņai, un man ir 71 kilograms. Tajā divīzijā nāktu pretim lielāki, garāki, smagāki puiši. Cīņas sportā tas nozīmē daudz. Teju katrs kilograms ir no svara.

Kad tad tev ir nākamā cīņa? Trenējies titula aizstāvēšanai?

Jā, bet organizācija vēl nav izziņojusi datumu un vietu, tāpēc nevaru to atklāt.

Atgriezīsimies pie "Karate Combat". Cik liela platforma tā, tavuprāt, ir - cik liela ir iespēja, ka tevi tur ievēros, piemēram, UFC?

Tā tomēr ir Amerika. Tā ir laba platforma. Cīņas ir translētas arī "UFC Fight Pass". Ir redzēts, ka UFC patīk tādas lietas. Viņi ņem cīkstoņus no dažādiem sportiem, no kikboksa, karatē. Tas pats čempions Izraels Adesanja ir kikbokseris. Stīvens Tomsons ir ar karatē bāzi. Viņiem patīk jaunas iespējas izreklamēt sevi un piesaistīt jaunu auditoriju. Līdz ar to es domāju, ka tā ir laba platforma.

Cik ilgi vēl domā nodarboties ar cīņas sportu?

Pirmkārt, protams, jāskatās uz savu veselību. Otrkārt jāņem vērā arī iekšējā motivācija. Pagaidām tā ir, un tad, kad tā sāks izdzist, tad jādomā par beigām. Domāju, ka vēl kādus gadus motivācija būs. Tikai nesen jau tika sasniegts tas "pīķis", kad gan ķermenis, gan prāts ir noturīgs un attīstījies. Gribu parādīt savu labāko sniegumu.

Uzvaras vai zaudējumi nav pats svarīgākais. Galvenokārt gribu aizvadīt labas cīņas priekš sevis, un tikai tad nāk skatītāji.

Tad arī novēlu šīs uzvaras un labo sniegumu, sākot jau ar nākamo titula aizstāvēšanu.

Paldies!

Video: Edgars Skrīvers pret Teīku Silvu

Tēmas
Redaktors iesaka
Lasītākais šobrīd
Nepalaid garām
Uz augšu