"Es vēlos dzīvot ideālo dzīvi." Kā, iespējams, visu laiku gudrākais cilvēks nomira vienatnē un nabadzībā

Viljams Džeimss Sidiss pēc Hārvarda Universitātes absolvēšanas.

FOTO: Wikimedia Commons

19. gadsimta beigās dzimušais Viljamss Džeimss Sidiss bija brīnumbērns ar izcilām matemātikas un lingvistikas spējām. Tomēr viņa augstais intelekts nespēja Sidisu glābt no personīgajiem dēmoniem. 

1898. gadā Amerikā piedzima, iespējams, visu laiku gudrākais cilvēks. Viņu sauca Viljams Džeimss Sidiss, un viņa IQ līmenis esot bijis 250 līdz 300 punktu (normāls IQ līmenis ir aptuveni 100 punktu augsts). 

Viņa vecāki Boriss un Sāra arī paši bija diezgan inteliģenti. Boriss bija slavens psihologs, bet Sāra bija ārste. Dažos avotos minēts, ka abi ukraiņu imigranti savas mājas atrada Ņujorkā, tomēr citur teikts, ka tā bija Bostona. Lai nu kā, brīnumbērna vecāki ļoti priecājās par savu apdāvināto dēlu un ieguldīja daudz naudas grāmatās un kartēs, lai iedrošinātu bērnu mācīties jau agrā vecumā. 

Īsts brīnumbērns 

Kad Sidisam bija tikai gads un astoņi mēneši, viņš jau spēja lasīt laikrakstu "The New York Times". Līdz sešu gadu vecumam viņš jau runāja vairākās valodās, to skaitā angļu, franču, vācu, krievu, ebreju, turku un armēņu. Bērnībā Sidiss pat izgudroja pats savu valodu, tomēr nav īsti skaidrs, vai viņš to izmantoja, arī būdams pieaudzis. Ambiciozais bērns arī rakstīja dzeju, stāstus un pat potenciālas utopijas konstitūciju. 

Deviņu gadu vecumā Sidiss tika uzņemts Hārvarda Universitātē, tiesa, universitāte viņam neļāva piedalīties lekcijās līdz 11 gadu vecumam. 

Vēl būdams students, viņš jau lasīja lekcijas Hārvarda matemātiķu klubā par tādu sarežģītu tēmu kā četrdimensionāli objekti. Lielākajai daļai cilvēku šīs lekcijas bija pārāk sarežģītas un nesaprotamas, tomēr tiem, kuri tās saprata, tas bija vērtīgs atklājums. 

Hārvardu Sidiss pabeidza 1914. gadā, 16 gadu vecumā. 

Viljama Džeimsa Sidisa IQ 

Pastāv daudz spekulāciju par to, kāds bija Sidisa IQ līmenis, jo visi oficiālie tā laika IQ testu rezultāti ir zuduši, tāpēc vēsturnieki cenšas to aplēst paši. 

Tiek uzskatīts, ka vidējais normālais IQ līmenis ir 100 punktu. Ja IQ līmenis ir zem 70, dažādās klasifikācijās tas tiek vērtēts kā zems vai ļoti zems, bet, ja tas ir virs 130, tad cilvēks skaitās apdāvināts un inteliģentāks nekā lielākā daļa. 

Ir zināms, ka Alberta Einšteina IQ līmenis bija 160 punktu, Leonardo da Vinči bija 180, bet Īzakam Ņūtonam - 190. Savukārt Sidisam tas esot bijis no 250 līdz  pat 300 punktiem. Viņš bija tik gudrs kā trīs cilvēki kopā. Tomēr, par spīti intelektam, viņam bija grūtības iekļauties pasaulē, kas bija pilna ar cilvēkiem, kuri viņu nesaprata. 

Pēc Hārvarda Universitātes absolvēšanas 16 gadu vecumā viņš žurnālistiem teica:

"Es vēlos dzīvot ideālo dzīvi. Vienīgais veids, kā to izdarīt, ir dzīvot nošķirtībā. Es vienmēr esmu ienīdis pūļus."

Zēna plāni, ņemot vērā viņa slavu, nepiepildījās. Neilgu laiku viņš pasniedza matemātiku Rīsa Institūtā Hjūstonā, tomēr joprojām nespēja iekļauties sabiedrībā, jo bija jaunāks par daudziem saviem studentiem. 

Tālākā dzīve un nāve

Viljams Sidiss 1919. gadā sociālistu gājienā tika arestēts par nekārtību celšanu un uzbrukumu policistam, tomēr tā nebija taisnība. Par spīti tam, viņam piesprieda 18 mēnešus cietumā. 

Pēc tam Sidiss nolēma dzīvot klusā noslēgtībā. Viņš strādāja dažādus ierēdņa darbus, piemēram, par vienkāršu grāmatvedi, tomēr, tikko tika atpazīts, aizgāja no darba un pārcēlās uz dzīvi citur. 

"Tikai matemātiskās formulas izskats vien mani padara fiziski slimu," viņš vēlāk sūdzējās. 

1937. gadā Sidiss nonāca uzmanības centrā pēdējo reizi, kad laikraksts "The New Yorker" publicēja rakstu par viņu, kurā vīrieša dzīve tika aprakstīta kā vientuļa. Sidiss iesūdzēja laikrakstu tiesā par iejaukšanos viņa privātajā dzīvē un apmelošanu, tomēr prāvu zaudēja. 

Pēc tiesas viņš vairs ilgi nedzīvoja un 1944. gadā, 46 gadu vecumā nomira no asinsizplūduma smadzenēs. Inteliģentākais vīrs modernajā vēsturē no šīs pasaules aizgāja bez naudas, kā vienkāršs ierēdnis.

Uz augšu