2020. gads paliks atmiņā daudziem. Šis ir gads, kurā piedzīvots daudz, arī viens no lielākajiem ekonomiskajiem satricinājumiem vēsturē, un tā iemesls - Covid-19 pandēmija. "Deutsche Bank" ir apkopojusi četrus riska faktorus, kas tuvāko desmit gadu laikā var izrādīties liktenīgi pasaules ekonomikai.
Vācijas banka veikusi apkopojumu par vairākām kataklizmām, kas tuvāko desmit gadu laikā varētu piemeklēt mūsu planētu. Tiek norādīts, ka tuvākajā desmitgadē ar 33% iespējamību varētu notikt kāda "globāla mēroga" katastrofa, kas faktiski var iznīcināt pasaules ekonomiku.
"Deutsche Bank" pieļauj, ka tuvākajā desmitgadē varētu notikt vismaz viens no šiem notikumiem – liela gripas pandēmija, kas varētu laupīt vairāk nekā divu miljonu cilvēku dzīvības, liels vulkāna izvirdums; Saules vētra, kas varētu būtiski traucēt globālās komunikācijas, kā arī globāls karš.
Turpinājumā – detalizētāk par četrām iespējamākajām katastrofām.
Pandēmija, uz kuras fona Covid-19 izskatīsies kā sīkums (iespējamība – 2%)
"Deutsche Bank" norāda, ka Covid-19 ļoti nozīmīgi ietekmējis pasaules ekonomiku. Tomēr, atskatoties vēsturē, pašreizējā pandēmija ne tuvu nav tik katastrofāla, kāda bija Spāņu gripa 1918. gadā, Melnā nāve 14. gadsimtā, Justīnija mēris 6. gadsimtā un baku uzliesmojums Japānā 735. gadā.
Bankas ziņojumā teikts, ka "pirms Covid-19 situācijas vēl 2017. gadā tika aprēķināts, ka ik gadu pasaulē ir 2% iespējamība, ka pasaule var saskarties ar gripas pandēmiju, kas varētu laupīt vairāk nekā divu miljonu cilvēku dzīvības visā pasaulē. Ņemot vērā, ka Covid-19 ir radījusi smagu ekonomisko recesiju, ierobežojumus daudzās valstīs, daudz nopietnāka mēroga pandēmija varētu radīt katastrofālas sekas."
Spēcīgs vulkāna izvirdums, kas var izraisīt problēmas globālā mērogā (iespējamība - 0,15%)
Augstākā vulkāniskā aktivitāte tiek apzīmēta ar rādītāju VEI-7. Ja vulkāna izvirdums ietilpst šajā kategorijā, ir jārēķinās ar postošu efektu ilgtermiņā uz vulkāna tuvāko apkārtni, kā arī ar īstermiņa ietekmi uz globālo klimatu. Vācijas banka norāda, ka tieši vulkāni var kļūt par vienu no lielākajiem riskiem globālajai stabilitātei.
"Ņemsim vērā, ka relatīvi attālais vulkāns Eijafjadlajegidls Islandē 2010. gadā paralizēja teju visu Eiropas gaisa satiksmi, tādējādi radot zināmu ietekmi uz ekonomiku. 1991. gadā Filipīnās notika Pinatubo vulkāna izvirdums. Šis izvirdums bija tik iespaidīgs, ka globālā gaisa temperatūra zem normas turējās vēl divus gadus," norādīts Vācijas bankas ziņojumā.
Līdz ar to ir svarīgs jautājums, kas pasaulē mainītos, ja notiktu daudz lielāks un plašāks vulkāna izvirdums. Bankas prognozes tiek balstītas uz VEI-7 kategorijas izvirdumu, kas ir lielākais Vulkāniskās eksplozijas indeksa rādītājs, kas var radīt globālas sekas.
Pēdējo reizi pasaule VEI-7 kategorijas izvirdumu pieredzēja 1815. gadā Indonēzijā, kad notika Tamboras izvirdumus. Šā izvirduma sekas bija tik postošas globālajam klimatam, ka 1816. gads iegājis vēsturē kā "gads bez vasaras".
Liela Saules vētra – pasaule ar traucētu komunikāciju (iespējamība - 1,06%)
Pēc "Deutsche Bank" versijas, nākamais riska faktors atrodas miljoniem kilometru attālumā no mums, un tā ir Saule.
"Spēcīga Saules vētra var radīt ilglaicīgus postījumus šeit uz Zemes. Agrāk tas nebija tik būtiski, bet mūsdienās Saules vētra var nopietni bojāt globālās komunikācijas sistēmas, kas darbojas elektroniski," teikts ziņojumā.
Banka norāda, ka lielas Saules vētras gadījumā varētu tikt būtiski traucēta elektrības piegāde visā pasaulē, kas savukārt atslēgtu ekonomikai vitāli svarīgo infrastruktūru. Līdz ar to liela daļa pakalpojumu un citas lietas, ko ikdienā izmantojam, arī internets, uz laiku vispār varētu nebūt pieejams.
Globāls karš vai negadījums ar kodolieročiem (iespējamība - 0,625%)
Vācijas banka norāda, ka situācija pasaulē ir mierīgāka nekā pirms simts gadiem, jo pastāv mazāka iespējamība, ka valstis būtu gatavas mesties globālā karadarbībā, tomēr – joprojām nedrīkst aizmirst arī par šādu riska faktoru.
"Deutsche Bank" savā ziņojumā norāda, ka ir ļoti grūti aprēķināt kara sākuma iespējamību, jo tajā ietilpst dažādas sarežģītas matemātiskās formulas.
"Ja ņemam virspusējus aprēķinus, tad pašlaik globāla kara iespējamība gada laikā ir 0,625%, respektīvi – kara iespējamība katru gadu ir 1 pret 160. Tas nozīmē, ka ir 22% iespējamība, ka karš varētu sākties tuvāko 40 gadu laikā," teikts bankas ziņojumā.
Pēdējā laikā sasprindzinājums ir radies starp Indiju un Ķīnu, un dažādu spekulāciju piekritēji uzskata, ka divu lielvalstu konflikts pie robežas, kas atrodas Himalajos, varētu kļūt par katalizatoru lielam konfliktam.
Lielākie riski, kuri varētu notikt tālākā nākotnē
"Deutsche Bank" pētījumā ir apskatīta ne tikai jaunā desmitgade, bet arī ilgāks periods, kas atrodams sadaļā "Ekstrēmas iespējamības, ar kurām, visticamāk, mums nebūs jāsaskaras".
Viens no ekstremāliem scenārijiem ir VEI-8 kategorijas vulkāna izvirdums, kas pasaulei varētu radīt daudz lielākas nepatikšanas nekā VEI-7 kategorijas izvirdums. Viens no piemēriem pasaules vēsturē ir Tobas vulkāna izvirdums pirms 75 000 gadiem.
Banka norāda, ka cita iespējamība ir asteroīda trieciens – līdzvērtīgs tam, ko Zeme pieredzēja pirms aptuveni 66 miljoniem gadu, tādējādi radot dinozauru masveida izmiršanu, un citu dzīvības formu parādīšanos uz Zemes. Tiek teikts, ka "šāda iespēja var šķist maz ticama, taču līdzīgi gadījumi pasaules vēsturē jau ir notikuši".
"Ir dažādi riski, kas var izraisīt smagas izmaiņas mūsu dzīvē. To iespējamība ir lielāka, nekā cilvēki spēj iedomāties.
Taču varam mierināt - ir maz ticams, ka tuvākajās desmitgadēs varētu būt vēl kāda kataklizma, kuras sekas varētu būt vismaz tikpat smagas kā Covid-19 krīzei," noslēdz banka.
