Atradums pie Stounhendžas varētu palīdzēt atklāt tās izcelsmi

Stounhendža.

FOTO: Reuters/ScanPix

Lielbritānijā netālu no Stounhedžas zem zemes atklātas šahtas, kas veido apli, kura diametrs ir vairāk nekā divi kilometri, pirmdien, 22. jūnijā, paziņojuši arheologi, paužot cerību, ka šis atradums varētu palīdzēt atklāt Stounhedžas izcelsmi.

Atklātas vismaz 20 šahtas, kuru diametrs ir vairāk nekā desmit metri un dziļums pieci metri. Šahtas veido apli, kura diametrs ir vairāk nekā divi kilometri.

Šahtas atklātas pie tā dēvētajām Daringtonas sienām, aptuveni divus kilometrus no Stounhedžas.

Arheologi uzskata, ka šahtas varētu būt izraktas pirms aptuveni 4500 gadiem.

Sentendrū universitātes Zemes un vides zinātņu skolas pētnieks Ričards Beits sacīja, ka šahtas atklātas ar attālās izpētes un paraugu ņemšanas metodēm un sniedz ieskatu pagātnes sabiedrībā, kas bijusi daudz sarežģītāka nekā domāts.

"Kad šīs alas tika atklātas pirmo reizi, tika uzskatīts, ka tie varētu būt dabas objekti," sacīja Bredfordas universitātes arheologs Vinss Gafnijs.

Taču ģeofiziskie pētījumi ļāva zinātniekiem atklāt kopsakarības plašā mērogā, norādīja Gafnijs.

Par Stounhendžas un tai līdzīgo megalītisko būvju celtniecības mērķiem un izmantošanu joprojām notiek diskusijas.

1986.gadā UNESCO pasludināja Stounhendžu par pasaules kultūras mantojumu, un katru gadu to apmeklē tūkstošiem tūristu.

Uzskata, ka milzu akmeņu aplis tika uzbūvēts laikā no 3000. līdz 1600.gadam pirms mūsu ēras, taču nav vienota viedokļa, vai tas bijis templis, apbedīšanas vieta, astronomisko novērojumu vieta vai kalpojis citiem garīgiem vai laicīgiem mērķiem.

Uz augšu