Ehinokoki ir aptuveni piecus milimetrus lieli parazīti, kuri kāpura stadijā var iemājot cilvēka plaušās, aknās vai pat smadzenēs.
Tā ir parazitoze, kas izplatīta visā pasaulē. Tradicionāli tiek uzskatīts, ka tā vairāk skar Āzijas valstis, galvenokārt Ķīnu, kā arī Eiropas centrālo daļu un atsevišķus reģionus Dienvidamerikā. Pēdējos gados veikto pētījumu dati liecina par šīs infekcijas slimības izplatības paplašināšanos Eiropā, tai skaitā, arī Latvijā.
Tas esot saistīts ar klimata izmaiņām. Ziemas ir palikušas siltākas, tāpēc ehinokoka oliņas vairs neiet bojā un var saglabāties augsnē gadiem. Cilvēks inficēšanos arī pamana ne uzreiz.
"Mēs pat nezinām, cik ilgam laikam jāpaiet no brīža, kad mēs apēdām parazīta oliņu līdz tam, kad mūsos jau izveidojas parazīts. Tiek uzskatīts, ka tie pilnīgi noteikti var būt pat vairāki gadi vai gadu desmiti," raidījumam stāsta infektoloģe un Rīgas Stradiņu universitātes pētniece Sniedze Laivacuma.
Simptomi parādās vien tad, kad perēklis izaug 5-10 centimetrus liels. Bieži vien to pamana nejauši, veicot izmeklējumus un konstatējot savādus veidojumus aknās vai citos orgānos. Simptomi, ka cilvēkā var būt iemitinājies parazīts, var izpausties kā diskomforts vai sāpes vēderā.