Infektologi brīdina par ehinokokozes gadījumu pieaugumu Latvijā. Šo parazītu oliņas visbiežāk sastopamas uz meža vai dārza ogām. Lai arī ehinokoku pārnēsātāji ierasti ir plēsēji, šī infekcija var savairoties arī mājlopos un cilvēkos, novedot līdz smagām sekām un pat nāvei, vēstī raidījums "900 sekundes".
Ehinokoki ir aptuveni piecus milimetrus lieli parazīti, kuri kāpura stadijā var iemājot cilvēka plaušās, aknās vai pat smadzenēs.
Tā ir parazitoze, kas izplatīta visā pasaulē. Tradicionāli tiek uzskatīts, ka tā vairāk skar Āzijas valstis, galvenokārt Ķīnu, kā arī Eiropas centrālo daļu un atsevišķus reģionus Dienvidamerikā. Pēdējos gados veikto pētījumu dati liecina par šīs infekcijas slimības izplatības paplašināšanos Eiropā, tai skaitā, arī Latvijā.
Tas esot saistīts ar klimata izmaiņām. Ziemas ir palikušas siltākas, tāpēc ehinokoka oliņas vairs neiet bojā un var saglabāties augsnē gadiem. Cilvēks inficēšanos arī pamana ne uzreiz.
"Mēs pat nezinām, cik ilgam laikam jāpaiet no brīža, kad mēs apēdām parazīta oliņu līdz tam, kad mūsos jau izveidojas parazīts. Tiek uzskatīts, ka tie pilnīgi noteikti var būt pat vairāki gadi vai gadu desmiti," raidījumam stāsta infektoloģe un Rīgas Stradiņu universitātes pētniece Sniedze Laivacuma.
Simptomi parādās vien tad, kad perēklis izaug 5-10 centimetrus liels. Bieži vien to pamana nejauši, veicot izmeklējumus un konstatējot savādus veidojumus aknās vai citos orgānos. Simptomi, ka cilvēkā var būt iemitinājies parazīts, var izpausties kā diskomforts vai sāpes vēderā.
Infektologi lēš, ka ar ehinokokozi Latvijā slimo ap 300 iedzīvotāju. Un katru gadu tiek atklāti vairāk nekā desmit jauni gadījumi.
Lielāks risks saslimt ar ehinokokozi ir iedzīvotājiem ārpus pilsētām, jo sevišķi, ja saimniecībā tiek turēti mājlopi, suņi un kaķi.
Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) speciālisti rekomendē dzīvniekus attārpot vismaz divas reizes gadā, lai pasargātu no inficēšanās cilvēkus un lopus. 2019. gadā ehinokokoze tika konstatēta kādai cūkai kautuvē. Bet neoficiālu gadījumu mājsaimniecībās varētu būt daudz vairāk, vēstī "900 sekundes".
"Cilvēki, godīgi sakot, neizprot šīs infekcijas nopietnumu. Daudziem šķiet, ja mīlulis ēd, skraida, ārēji izskatās vesels, tad nav nepieciešams to attārpot.
Turklāt dzīvnieki ir tikai pārnēsātāji un paši neslimo. Viņi var pārnest šīs oliņas citiem dzīvniekiem vai cilvēkiem," vērš uzmanību PVD Dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības daļas vadītāja Madara Volka.
Raidījums norāda, ka mājdzīvnieku attārpošanu neviens neuzrauga. Pētījuma ietvaros veiktajā aptaujā secināts, ka apmēram puse laukos dzīvojošo kaķu un suņu saimnieku to nekad nav veikuši saviem mājdzīvniekiem.
No infekcijas var izsargāties vien ievērojot higiēnu - rūpīgu roku un ogu mazgāšanu.
Video: Raidījuma "900 sekundes" sižets
