Ričards Filipss izdzīvoja visilgāko kļūdaini piespriesto cietumsodu ASV vēsturē - 46 gadi. Kādā dienā cietumā viņš tika pie naža un sāka plānot atriebību pret savu draugu Fredu Mičelu, vēsta raidorganizācija CNN.

Filipss un Mičels uzauga Detroitā laikā, kad pilsētā valdīja noziedzība. Viņi iepazinās tad, kad abi mācījās vidusskolā. Puišiem nepatika skola, tāpēc kopā vēl ar bariņu draugu viņi kavēja mācību stundas, lietoja alkoholu un spēlēja "paslēpes" ar policistiem.

1963. gadā Filipss pabeidza 10. klasi, pameta skolu un nezināja, ko iesākt ar savu nākotni. 1967. gada 13. decembra avīzes "Detroit Daily Dispatch" izdevumā viņš ieraudzīja rakstu par kādu jaunieti, kurš nogalinājis vīrieti. Vēlāk atklājās, ka tas bija Freds, kurš pēc tam nonāca cietumā.

Tajā brīdī Ričards saprata, ka viņam labāk ir doties citu ceļu. Filipss iestājās rakstīšanas kursos, kas beigās kļuva par viņa hobiju. Vēlāk ar šo hobiju viņš sāka pelnīt naudu.

Filipss sāka valkāt uzvalku un uz darbu devās ar sabiedrisko transportu. Viņš arvien mazāk laika sāka pavadīt kopā ar saviem draugiem un viņa karjera uzplauka.

1971. gadā Filipsam apritēja 25 gadi un viņš jau bija kļuvis par turīgu vīrieti. Viņam bija draudzene, kuru vēlāk Filipss apprecēja un izveidoja ģimeni - vēlāk Ričards kļuva par tēvu diviem bērniem.

Saviem bērniem Filipss nekad neko nežēloja, jo viņam pašam bija sūra bērnība. Tiesa, viņa dzīve mainījās tieši šajā gadā, jo kāda kolēģa izjokošana beidzās ar Filipsa atlaišanu no darba.

Ap šo laiku no cietuma iznāca arī Filipsa draugs Mičels un puiši atkal sāka draudzēties. Ričarda dzīvē sākās lielas problēmas - viņš bija bezdarbnieks, laulība bija tikpat kā izjukusi, tāpēc viņš nolēma atkal apvienoties ar vecajiem draugiem.

Nomaļajās moteļu istabiņās Filipss, Freds un viņa draugs, kuru iepazina cietumā, Dago šņauca heroīnu. Tā sākās Ričarda melnākais posms viņa dzīvē.

Liktenīgā diena

1971. gada 6. septembrī Dago un Freds aplaupīja kādu vietējo veikalu. Dago pārdevējam draudēja ar ieroci, kamēr Freds pieskatīja, vai nebrauc policija. Pārdevējs ievēroja mašīnas numuru, kas reģistrācijā uzrādīja tās īpašnieku - Dago.

Dago zināja, ka viņš tiks apcietināts par bruņotu laupīšanu, taču, policijai radās jautājums - kurš bija līdzdalībnieks? Veikala pārdevēja aplūkoja abus aizdomās turamos Mičelu un Filipsu un norādīja, ka vainīgais esot Filipss.

Tiesas sēdē Dago atzinās, ka veicis laupīšanu, taču neatklāja, kurš bija viņa līdzdalībnieks. Gadījumā, ja viņš to būtu izdarījis, Dago tiktu piespriests vismaz 39 gadu cietumsods par visiem noziegumiem, kurus viņš un Mičels kopā pastrādājuši 1971. gadā.

Dzīve kļūst sarežģītāka

Mičela vietā uz septiņiem gadiem tika notiesāts Filipss. Pēc viena gada pavadīšanas cietumā Filipsa dzīve kļuva par murgu, jo tika atrasts kāda jaunieša līķis.

Gregorijs Heriss bija 21 gadu vecs puisis, kurš pazuda 1971. gada jūnijā. Kādā dienā viņš bija devies nopirkt cigaretes, taču pazuda. Nākamajā dienā viņa sieva atrada vīra mašīnu - uz sēdekļiem bija asins traipi. 

Pēc notikušā kāda aculieciniece atklāja, ka redzējusi, kā Mičels un Dago iešāva puisim galvā un nogalināja viņu.

1972. gada 3. martā tika atrasts puiša līķis. 15. martā Mičels nonāca apcietinājumā par vairākām sīkām zādzībām un likumsargiem viņš atklāja, ka Herisa slepkavībā vainojami Dago un Filipss.

Varas iestādēm nebija nekādu pierādījumu, kas varētu apliecināt Dago un Filipsa vainu slepkavībā. Tiesa, ar Mičela zvērinātu liecību lieta tiktu izbeigta.

Mičelam bija jāierodas tiesā 1972. gada 6. oktobrī, lai liecinātu pret Dago un Filipsu. Galu galā abiem tika piespriests mūža ieslodzījums.

Soda izciešana

Filipss sēdēja cietumā, mēģināja nevienu nenogalināt un darīja visu, lai pats netiktu nogalināts. Cietumā viens no Filipsa draugiem ļoti baidījās no izvarotājiem, tāpēc izdzēra burku ar līmi un nomira. Vēl kāds viņa paziņa nespēja tikt galā ar noziegumiem, kurus pats bija pastrādājis, un nositās, nolecot no cietuma jumta.

Filipss savai sievai nosūtīja vēstuli, kurā sacīja, lai viņa sāk jaunu dzīvi un par viņu aizmirst. Cietumā Filipss bija apzinīgs ieslodzītais. Reizēm viņš mēdza doties laukā, lai uzpīpētu un nomierinātu nervus. 

Kāds ieslodzītais Ziemassvētkos viņam uzdāvināja divas cigarešu paciņas, bet Filipss to uztvēra citādāk - viņš sagādāja dāvanas arī pārējiem ieslodzītajiem.

Tāpat 1989. gadā cietumā izcēlās pamatīgs dumpis un Filipss tika apsūdzēts tā izraisīšanā un sarga aizskaršanā. Filipss to noliedza un sacīja, ka ir sagatavojis 56 cietumnieku liecības, taču sargi sazinājās tikai ar četriem ieslodzītajiem. Filipss tika atzīsts par vainīgu un nākamos Ziemassvētkus pavadīja ieslēgts šaurā kamerā bez gaismas.

Gadu vēlāk, kad Filipsam apritēja 44 gadi, notika viņa radošais uzplaukums - gada laikā viņš sarakstīja 31 dzejoli. Viņš rakstīja par to, ko dzird, redz un lietām, kas kādā konkrētā brīdī atsaucās atmiņā.

Vēlāk Filipsam ļoti iepatikās gleznošana un sava ieslodzījuma laikā viņš uzgleznoja aptuveni 400 mākslas darbus. Vienā reizē viņš aizrāvās tik ļoti, ka pat aizmirsa, ka atrodas cietumā.

Pagrieziena punkts?

1991. gadā tiesnese Helēna Brauna atjaunoja Filipsa un Dago apsūdzības. Izlasot abu vīriešu lietu, viņa uzreiz sapratusi, ka kaut kas nav kārtībā - viņai šķita, ka abi ir pierunāti atzīties slepkavībā.

"Visi pierādījumu izskatījās sakārtoti tā, lai Filipss un Dago tiktu iesēdināti cietumā," stāstīja Brauna.

2009. gadā Filipsam tika dota iespēja publiski runāt. Gadījumā, ja viņš stāstītu patiesību, tiesnesis atceltu mūža ieslodzījumu un viņš tiktu atbrīvots.

Toreiz Filipsam bija 63 gadi un cietumā viņš bija pavadījis 38 gadus. Viņš noliedza to, ka nogalinājis Herisu un devās atpakaļ uz savu kameru, lai gaidītu brīdi, kad atnāks sargi un viņu izlaidīs. Tiesa, šis brīdis tā arī nepienāca.

Iepriekš atklājās, ka Dago patiesību slēpa savas ģimenes drošības dēļ, jo Mičels bija draudējis viņam. 2010. gadā Dago saņēma informāciju, ka Mičels ir miris un bija gatavs atklāt patiesību.

Dago atklāja, ka Mičels bija izplānojis veikala aplaupīšanu, taču plānus izjaucis Heriss, kas atradies netālu un redzējis noziedzniekus. Mičels atpazina Herisu, jo viņš Freda mātei bija nozadzis 500 dolāru čeku. 

Mičels iešāva viņam galvā un aizveda uz nomaļu vietu, kur līķi izmeta. Dago norādīja, ka Filipsu viņš nebija saticis vairākas dienas pirms un pēc slepkavības.

Dago nomira 71 gada vecumā cietumā 2020. gada 19. aprīlī pēc inficēšanās ar Covid-19.

2018. gada 28. martā Filipss tika attaisnots un izlaists no cietuma.

Pēc iznākšanas no cietuma Filipss uzzināja, ka 95% no viņa draugiem ir miruši - viens nomira no AIDS, cits no narkotiku pārdozēšanas un vēl citi gadījumi. Miris bija arī Mičels.

Mičela slepkavības plāns

Lai gan Dago un Filipss tika notiesāti uz mūžu, vainīgais (Mičels) saņēma vien četru gadu cietumsodu. 

1979. gadā Filipsa dzīve varēja mainīties, jo viņš bija izplānojis Mičela slepkavību. Filipss tika pie naža un turēja to aiz piedurknes. Kad garām gāja Mičels, Filipss ievilināja viņu cietuma āra laukuma aklajā zonā, kur sargi neko neredzēja.

Taču tad kāda balss Filipsam sacīja: "Nedari to, tev vēl būs iespēja izkļūt. Ja tu viņu nogalināsi, tad tevi tiešām varēs apsūdzēt slepkavībā."

Filipss atlaida Mičelu, kurš vēlāk 49 gadu vecumā piedzērās un nomira.