Didrihsones apģērbu veikala skandāls. Uzņēmums nonācis PTAC un VID redzeslokā

FOTO: TVNET, ekrānuzņēmums no Facebook.com/crystalrnb

Sociālajos tīklos plašu rezonansi izpelnījies influenceres un uzņēmējas Elīnas Didrihsones apģērbu veikals "Butterfly". Portāla "Tvnet" izklaides sadaļa "Sejas" noskaidroja, ka tas nonācis arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) redzeslokā. 

Portāls "Apollo" jau vēstīja, ceturtdien, 1. jūlijā, sociālos tīklus pāršalca kādas sievietes ieraksts, kur viņa apgalvo, ka influenceru Naura un Elīnas Didrihsonu veikala "Butterfly" tirgotie apģērbi tiek pasūtīti no Ķīnas interneta veikala.

Ļaudis metās spekulēt, vai tiešām uzņēmēja, kura iekarojusi daudzu sekotāju simpātijas vietnē "Instagram" (Didrihsonei seko 64,5 tūkstoši cilvēku, bet uzņēmumam "Butterfly" - 57 tūkstoši), nodarbojas ar klientu maldināšanu? 

Didrihsone portālam "Apollo" norādīja, ka viņi ir vērsušies pie jurista pēc palīdzības, jo viņi tiekot publiski apmeloti.

Lai arī patlaban nav pierādīts, ka Didrihsones veikalā tiek tirgoti "AliExpress" vai kādā Polijas vai Lietuvas tirgū iegādāti apģērbi, portāls "Tvnet" sazinājās ar Patērētāju tiesību aizsardzības centru (PTAC).

PTAC skaidro: "Attiecībā uz ražotājvalsti ir jānorāda tā valsts, kurā konkrētā prece ir ražota, un patērētājus nedrīkst attiecībā uz to maldināt."

Savukārt apģērbu, kas kādā valstī ir ražots, bet kādā citā uzlabots, drīkst tirgot, taču viennozīmīgi nevar pateikt, kura tad būtu jānorāda kā ražotājvalsts. Tas bieži vien atkarīgs, cik daudz no apģērba ražošanas procesa ir noticis katrā no valstīm.

Kas attiecas uz uzcenojumu, PTAC norāda: "Latvijā un faktiski jebkurā brīvā ekonomikā cenas netiek regulētas ne precēm, ne pakalpojumiem, izņemot, piemēram, komunālos pakalpojumus, elektroenerģiju un dažus citus, tātad arī uzcenojuma līmenis netiek regulēts. To nosaka tirgus un patērētāju pirktspēja."

Citas sūdzības

Ieraksts, kas sākotnēji vērsa uzmanību tikai uz iespējamo faktu par to, ka "Butterfly" piedāvā Ķīnā ražotas preces, izvērtās plašumā, un pircējas atklāja vēl citus pieredzes stāstus.

Piemēram, vairākas sievietes apgalvo, ka apģērba iegādes brīdī viņām lūgts maksāt skaidrā naudā un netika izsniegts čeks. Kāda "Butterfly" kliente vārdā Madara raksta: "Man teica, ka kases aparāts nestrādā. Kamēr gaidīju kvīti, jo esot jāsameklē jauna kvīšu grāmatiņa, mani "izklaidēja", rādot džinsa jakas, izklaidēja tik ilgi, līdz man apnika gaidīt, nebija arī īsti vairs laika un es jau piemirsu par to, ka man vajag kādu pirkuma apliecinājumu, tā nu es aizgāju. Ja tā padomā, manuprāt, tur notiek tāda kā sava veida apvārdošana, laika novilcināšana, lai tikai nebūtu jādod čeks."

Vēl kādas sievietes vārdā Dana stāsts: "Neesmu vienīgā, kurai veikalā par preci bija jāmaksā tikai skaidrā naudā, un ne kvīti, ne čeku, ne jebko citu, kas apliecinātu manu pirkumu, es nesaņēmu. Toreiz es arī steidzos prom un maz tam pievērsu uzmanību, un, protams, mana vaina. (..) Saprotu no sūdzībām, ka šādas skaidras naudas apmaiņas bez jebkāda apliecinājuma notiek masveidā."

PTAC skaidro:

"Čeks par iegādāto preci ir jāizsniedz."

Tāpat vairākas dāmas ir paudušas sašutumu par apģērba slikto kvalitāti, kā arī ir neizpratnē par to, ka tam nekur nav norādīta kopšanas informācija. Kāda ieraksta komentētāja apgalvo, ka kopšanas informācijas birka tiek rūpīgi nogriezta no apģērba. 

PTAC portālam "Tvnet" skaidro: "Saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir jābūt norādītam gan apģērba auduma sastāvam, gan arī kopšanas informācijai."

"Butterfly" sortiments ir pieejams ne tikai veikalā Kr. Valdemāra ielā, Rīgā, bet arī internetveikalā. Tāpat uzņēmums aktīvi tirgo preces caur "Instagram", piesaistot pircēju uzmanību ar gaumīgi noformētiem īsajiem stāstiņiem jeb "story", kuros tiek reklamēts preču sortiments. Taču te seko nākamais pārsteigums - iegādājoties preci caur "Instagram", nauda par pirkumu vairumā gadījumu ir jāpārskaita uz fizisko personu, nevis uzņēmuma norēķinu kontu.

Jau minētā "Facebook" ieraksta komentāros publiskoti ekrānuzņēmumi no uzņēmuma "Butterfly" sarakstēm ar klientēm, kuros atklājas vismaz četri fizisko personu konti, no kuriem divi reģistrēti Lietuvā. Tāpat maksājuma mērķī esot bijis jānorāda "dāvana".

PTAC vienmēr ir uzsvēris un turpinās uzsvērt:

ja, iegādājoties kādu preci vai pakalpojumu, nauda tiek pārskaitīta uz kādas fiziskas personas, nevis juridiskas personas kontu, var rasties grūtības realizēt savas patērētāju tiesības,

piemēram, gadījumā, ja par preci tiek samaksāts, bet tā netiek atsūtīta, gadījumos, ja prece izrādījusies ar defektu, kā arī 14 dienu laikā realizēt savas atteikuma tiesības. Proti, patērētāju tiesības, t.i.,

patērētāju tiesību aizsardzības likums regulē tiesiskās attiecības starp patērētāju un juridisku personu jeb komersantu, nevis starp divām fiziskām personām.

Tādēļ, pirms patērētājs iegādājas preci vai pakalpojumu, svarīgi izzināt, kas tas ir par uzņēmumu, kā arī pārskaitīt naudu uz uzņēmuma kontu. Ja tiek piedāvāts pārskaitīt uz fiziskas personas kontu, tas varētu būt riskants darījums," skaidro PTAC.

Tāpat vairākas dāmas, kuras pasūtījušas "Butterfly" apģērbu internetā, paudušas, ka viņu sūdzības par saņemto preci, kas, piemēram, ir brāķis, netiek uzklausītas - pircēju konti vietnē "Instagram" tiekot pat bloķēti.

"Aicinām patērētājus problēmu gadījumos ne tikai sazināties ar komersantu sociālajos tīklos, bet arī rakstīt uz zīmola mājas lapā norādīto juridisko adresi. Likums paredz, ka komersantam uz iesniegumu jāatbild 15 darba dienu laikā. Ja atbildes netiek sniegtas, PTAC var veikt uzraudzības aktivitātes," skaidro PTAC.

Nonāk PTAC un VID redzeslokā

"Līdz šim PTAC ir sniedzis dažas konsultācijas saistībā ar šo komersantu un preču iegādi, ir bijušas vēl dažas uzraudzības aktivitātes.

Influenceru un to darbību uzraudzība ir šā gada PTAC darbības prioritāte,

kuras ietvaros PTAC īpaši pievērsīsies arī šīs influenceres darbības uzraudzībai," skaidro PTAC.

Savukārt, kas attiecas uz iepriekšminētajiem fizisko personu kontiem, PTAC rīcībā ir informācija, ka VID šos "komersantus" esot jau pārbaudījis.

Uz augšu