"Man ir sirmi mati, un es esmu vien 24 gadus vecs." Londonā dzimušiem dvīņubrāļiem draud deportācija katram uz savu valsti (11)

24 gadus vecais Darels Robertss saņēmis paziņojumu par deportāciju, kad beigsies viņa cietumsods. Viņu plānots izsūtīt uz Dominikānas Republiku, kaut gan viņam ar valsti nav nekāda sakara. Darels uzskata, ka ierēdņi sajaukuši - viņa tēvs ir Dzimis citā Karību valstī - Dominikā.

Darela dvīņubrāli Darenu brīdinājuši, ka viņam draud deportācija un Grenādu - valsti, kur dzimusi viņa māte, - kad vīrietis būs izcietis savu cietumsodu, pastāstīja viņa partnere.

Brāļi 13 gadu vecumā nonāca sociālo dienestu aprūpē. Viņu māte nomira no vēža un neilgi pēc tam - tēvocis, kurš viņus pieskatīja. Zēnu tēvs pārcēlās uz ārzemēm vēl pirms mātes nāves, un brāļi gadiem ilgi nav ar viņu sazinājušies. Neviens no vecākiem nebija Lielbritānijas pilsonis.

Vīriešu brāļi un māsas sacīja, ka, viņuprāt, Īlingas sociālas dienests bijis nolaidīgs, nenokārtojot pilsonību, kad Darens un Darels bija bērni.

Pusaudžu gadi zēniem bija nelaimīgi un problemātiski, viņi vairākkārt neveiksmīgi tika ievietoti dažādās audžuģimenēs. Darels tika notiesāts par smagu miesas bojājumu izdarīšanu. Viņš joprojām bija nepilngadīgs un sociālo dienestu aprūpē. Vīrieša advokāts viņu aprakstīja kā viegli ievainojamu jaunā vecuma apsūdzības laikā un traumatiskās bērnības dēļ. Sešu gadu cietumsodam tuvojoties beigām, viņš saņēmis paziņojumu par deportāciju.

Uzzinot, ka viņam draud deportācija, vīrietis bijis šokēts.

"Tas bija sirdi plosoši. Es esmu atsēdējis savu sodu; es gaidīju, ka mani izlaidīs," Darels sacīja no cietuma. Viņš ieslodzījuma vietas darbiniekiem centies paskaidrot, ka viņu nevajadzētu deportēt.

"Tas ir psihiski izsmeļoši, stress ir nevajadzīgs. Man ir sirmi mati, un es esmu vien 24 gadus vecs," viņš stāstīja. Darels sacīja, ka cietuma darbinieki smējušies, kad viņš teicis, ka dzimis Lielbritānijā, un, šķiet, nav viņam ticējuši.

Deportācijas pavēstē rakstīts: "Mūsu dokumenti liecina, ka jums nav legāla statusa Apvienotajā Karalistē." Iekšlietu ministrija atzinusi, ka "deportācija sekmēs sabiedrisko labumu un līdz ar to sabiedrības interesēs ir tas, ka jūs nekavējoties tiekat izvests no Apvienotās Karalistes".

Darelam Robertsam arī piedāvāts grants, kas atvieglotās atgriešanās programmas ietvaros ļautu viņam "atgriezties mājās". Tajā iekļauta reintegrācijas pakete 1500 mārciņu vērtībā, ja vīrietis piekrīt repatriācijai.

"Es viņiem sacīju, ka esmu dzimis šeit, ka biju sākumskolā un pamatskolā šeit. Viņi nebija līdzjūtīgi. Kad mēģināju runāt ar virsniekiem, viņi sacīja, ka tas nav viņu kontrolē," sacīja Darels.

Iekšlietu ministrija automātiski izsūta paziņojumu par deportāciju ikvienam nepilsonim, kurš notiesāts par samērā nopietniem noziegumiem, par kuriem piešķirts vairāk nekā 12 mēnešu cietumsods. Pilsonības iegūšanai nepieciešams labs tēls, kas nav iespējams, ja pretendents ticis notiesāts ar ilgstošu cietumsodu, pat ja viņš ir dzimis Lielbritānijā. Nav datu par to, cik valstī dzimuši cilvēki ik gadu tiek deportēti.

Darela dvīņubrālis atrodas cietumā par citu apsūdzību par smagu miesas bojājumu izdarīšanu. Darena partnere sacīja, ka viņš divas reizes runājis par savām bažām pēc tam, kad vīrieti informēja, ka viņam draud deportācija. Darens viņai pastāstīja pirms aptuveni pusgada, ka cietuma darbinieki brīdinājuši - cietumsoda beigās viņu nosūtīs uz Grenādu.

Pārim ir piecgadīgs dēls, kurš arī dzimis Londonā.

"Viņš sacīja, ka tas nav loģiski, un lūdza, lai aizvedu dēlu apciemot. Viņš bija šokēts," stāstīja Darena partnere. Iekšlietu ministrijas pārstāvis sacīja, ka deportācijas pavēsts vēl nav izdota, bet vēstules lielākoties nosūta, tuvojoties cietumsoda beigām.

Kaut gan ieslodzītie var iesniegt apelāciju, tās pamati ir ierobežoti tiem, kuri notiesāti uz vairāk nekā četriem gadiem.

Dvīņu jaunākā māsa Freija Valija Robertsa, kura studē Bristoles universitātē sacīja: "Darela un Darena bēdīgais stāvoklis izceļ sistemātisko rasismu Lielbritānijas institūcijās. Kamēr viņi bija sociālajā aprūpē, sistēma bija nolaidīga savā pienākumā zēnus nacionalizēt. Es un mani brāļi un māsas esam viņu tuvākā ģimene. Izvedot viņus no mājām, viņi tiktu nošķirti no vienīgās ģimenes, kas abiem ir."

Ģimeni samulsinājusi Iekšlietu ministrijas šķietamā kļūda, izvēloties deportācijas galamērķi. Darela Robertsa advokāts imigrācijas jautājumos Sijēds Nakvi sacīja, ka ministrijas ierēdņi "nesaprot, ka Dominika un Dominikānas Republika ir divas dažādas valstis".

"Iekšlietu ministrijas centieni deportēt šajā gadījumā ir vienkāršota atbilde ļoti sarežģītu apstākļu kopumam. Darels ir viegli ievainojams pieaugušais, kurš ir dzimis un visu mūžu nodzīvojis Apvienotajā Karalistē. Viņam bija ļoti traumatiska bērnība: agrā vecumā zaudējis māti, viņš ievērojamu bērnības daļu pavadījis sociālajā aprūpē, un disfunkcionāla sociālās aprūpes sistēma viņu pievīla," sacīja Nakvi.

Darela cietuma advokāts Endrū Spelings sacīja: "Tas ir nežēlīgi un netaisni, ka pret diviem jauniem vīriešiem, kuri lielāko daļu bērnības pavadījuši aprūpes sistēmā, šādi izturas. Mani nav viegli šokēt, bet šis gadījums ir šokējošs."

Lielbritānijā dzimušiem bērniem ir iespēja iegūt pilsonību, taču ir pieteikšanās process, kura izmaksas pēdējo 20 gadu laikā drastiski pieaugušas. Tie, kuri dzimuši Lielbritānijā vai tajā nonākuši bērnu vecumā, bet viņu aizbildņi nav pieteikušies pilsonībai, saskaras ar dažādām problēmām. Šie cilvēki nevar pieteikties studiju kredītiem un, ja tiek izdarīts nopietns noziegums, viņiem draud deportācija.

"Bērnu vecumā esot aprūpē, sociālajiem dienestiem vajadzēja parūpēties, ka viņi kļūst par Lielbritānijas pilsoņiem, kas viņiem pienācās. Ir diezgan drausmīgi, ka Iekšlietu ministrija izvēlas deportāciju, kā rezultātā viņi tiks atrauti no vienīgajām mājām, ko pazīst un kur dzīvojuši visu mūžu, lai atrastu ceļu pilnīgi svešā zemē. Automātisko deportāciju režīms ir cietsirdīgs, nežēlīgs un tas ir jāizbeidz," sacīja Sīlija Klārka, organizācijas "Bail for Immigration Detainees" direktore.

Īlingas dienesta pārstāvis sacīja, ka bijuši mēģinājumi palīdzēt dvīņubrāļiem naturalizēties. Viņš pauda, ka "dienests vairākkārt sazinājies gan ar Darenu, gan Darelu, ar viņu advokātiem un cietuma dienestiem, lai nodrošinātu visus dokumentus, kas ļautu pieteikties pilsonībai, Darela gadījumā vēl 2020. gada maijā, bet neviens no jaunajiem vīriešiem neparakstīja dokumentus, kas ļautu visam virzīties tālāk".

Īlingas dienests sacīja, ka turpinās censties palīdzēt līdz dvīņiem apritēs 25 gadi. Tiesa, diez vai process būs vienkāršs labā tēla prasības dēļ.

Iekšlietu ministrijas pārstāvis pauda, ka "cietumniekiem, kuri saņem deportācijas pavēsti, ir dota iespēja sniegt iemeslus, kādēļ viņus nevajadzētu deportēt. Visi iesniegtie fakti tiks rūpīgi pārbaudīti pirms jebkādu darbību veikšanas."