Palielina cietumsoda ilgumu par nozieguma rezultātā izraisītu epidēmiju

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns

FOTO: Paula Čurkste/LETA

Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Krimināllikumā, no viena līdz pieciem gadiem palielinot brīvības atņemšanas ilgumu par nozieguma rezultātā izraisītu epidēmiju vai citām smagām sekām.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) bija rosinājis likumā noteikt kriminālatbildību par personas apzinātu inficēšanu ar bīstamu infekcijas slimības izraisītāju, ja tā rezultātā izraisītas smagas sekas.

Saskaņā ar likuma "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību" atbildība par Krimināllikumā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, kas izraisījis smagas sekas, iestājas, ja noziedzīgā nodarījuma rezultātā izraisīta cilvēka nāve, nodarīti smagi miesas bojājumi vismaz vienai personai, mazāk smagi miesas bojājumi vairākām personām, nodarīts mantisks zaudējums, kas nodarījuma izdarīšanas brīdī nav bijis mazāks par piecdesmit tai laikā Latvijā noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu (liels mantisks zaudējums), vai radīts citāds smags kaitējums ar likumu aizsargātām interesēm.

Priekšlikums ir saistīts ar to, ka pašreiz Krimināllikuma 133.1.panta dispozīcija aptver tikai divu smagu seku veidus, proti, smagus miesas bojājumus un cietušā nāvi, bet neaptver tādus smagu seku veidus kā mazāk smagus miesas bojājumus vairākām personām, lielu mantisku zaudējumu, kā arī citādu smagu kaitējumu ar likumu aizsargātām interesēm, kas var iestāties, personas inficējot ar bīstamu infekcijas slimības izraisītāju.

Piemēram, inficēt iespējams vairākas personas, nenodarot nevienai no tām smagus miesas bojājumus, bet gan nodarot vairākām personām mazāk smagus miesas bojājumus. Tāpat darbinieku inficēšana uzņēmumos un iestādēs var nodarīt lielu mantisku zaudējumu, slēdzot tās karantīnā un veicot tajās dezinfekcijas pasākumus. Visbeidzot šāda apzināta citu personu inficēšana var arī radīt citādu smagu kaitējumu ar likumu aizsargātām interesēm, piemēram, apdraudēt epidemioloģisko drošību valstī kopumā vai kādā tās daļā, skaidroja ministrs.

Bordāns tāpat piedāvāja precizēt citu likuma normu, lai personas tiktu sauktas pie kriminālatbildības gan gadījumos, kad tiek pārkāpti sanitāri higiēniskie drošības noteikumi, gan epidemioloģiskie drošības noteikumi, proti, kad pārkāpti tiek kaut vai vieni no minētajiem noteikumiem, tā rezultātā izraisot epidēmiju.

Papildus priekšlikums paredz pantu papildināt ar kvalificējošu pazīmi - citas smagas sekas. Pašreiz likumā kā noziedzīga nodarījuma kvalificējošā pazīme ir paredzēta tikai epidēmijas izraisīšana. Epidemioloģiskās drošības likumā noteikts, ka epidēmija ir infekcijas slimības izplatīšanās tādos apmēros, kas pārsniedz konkrētai teritorijai raksturīgu saslimstības līmeni, vai arī slimības parādīšanās un intensīva izplatīšanās teritorijā, kurā iepriekš tā nav reģistrēta.

Tas nozīmē, ka epidēmija tiek saistīta ar slimības izplatīšanos apmēriem noteiktā teritorijā. Tādējādi šāda kvalificējošā pazīme atbilst tikai vienam no likumā definētajiem smagu seku veidiem, proti, radītu citādu smagu kaitējumu ar likumu aizsargātām interesēm, bet neaptver tādus smagu seku veidus kā cilvēka nāve, smagi miesas bojājumi vismaz vienai personai, mazāk smagi miesas bojājumi vairākām personām, lielu mantisku zaudējumu, kas arī var iestāties, pārkāpjot sanitāri higiēniskās vai epidemioloģiskās drošības noteikumus.

Priekšlikums paredz palielināt brīvības atņemšanas soda apmēru no viena gada uz pieciem gadiem, ievērojot to, ka likumā paredzēta noziedzīga nodarījuma rezultātā var tikt izraisīta epidēmija vai citas smagas sekas. Bordāns arī skaidroja, ka brīvības atņemšanas sodu nepieciešams palielināt, lai tas būtu līdzvērtīgs brīvības atņemšanai, kas ir paredzēta citā likumā pantā, kas aizsargā sabiedrības veselību no slimību izplatības un kurā arī kā kvalificējoša pazīme ir paredzētas smagas sekas.

Uz augšu