"Vīruss joprojām ir ar mums." ES amatpersonas aicina sagatavoties otrajam Covid-19 vilnim

Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas vietnieks jautājumos par eiropeisko dzīvesziņu Margaritis Shins atzina, ka ES sākotnējā reakcija uz jaunā koronavīrusa pandēmiju nav bijusi spīdoša un dalībvalstis nav saskaņojušas savu darbību.

Taču Shins un arī ES veselības komisāre Stella Kirjakide uzsvēra, ka EK un ES dalībvalstis ir guvušas mācību un būs labāk sagatavotas otrajam vilnim.

"Vīruss joprojām ir ar mums," brīdināja Shins, piebilstot, ka ierobežojumi, kas noteikti cīņā ar pandēmiju, ir ieguvuši Eiropai laiku, lai tā varētu paplašināt savas iespējas atbildēt uz pandēmiju.

EK amatpersonas arī paziņoja par virkni pasākumu, kuru mērķis ir sagatavot slimnīcas un izstrādāt sabiedrības veselības politiku vasaras beigām.

Shins sacīja, ka pašreiz tiek aplūkoti veidi, kā samazināt riskus, kad rudenī jaunais koronavīruss eksistēs līdzās sezonālajai gripai.

"Tā būs pirmā reize, kad šie divi cikli sakritīs vienlaikus," viņš piebilda.

"Mēs nevēlamies pieredzēt tādu koordinācijas trūkumu, kāds valdīja mūsu dalībvalstu sākotnējā reakcijā pandēmijas sākumā," sacīja Shins.

Komisāri norādīja, ka nevēlētos piedzīvot atkārtotu vispārēju sabiedrības un uzņēmumu noslēgšanu, kas novedusi ES recesijā, bet aicināja saglabāt piesardzību.

Kirjakide sacīja, ka daudzās ES dalībvalstīs piedzīvoti jauni uzliesmojumi, tādēļ sagatavotība ir galvenais, sevišķi pirms rudens un ziemas sākšanās.

EK stiprina sagatavotību turpmākajiem jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 uzliesmojumiem, aģentūru LETA informēja EK pārstāvniecības Latvijā pārstāve Kristīne Liepiņa.

Šodien EK nāca klajā ar tūlītējiem īstermiņa pasākumiem, kam jāstiprina Eiropas Savienības (ES) veselības sistēmu sagatavotība Covid-19 uzliesmojumiem. Liepiņa uzsvēra, ka Komisija jau no paša sākuma ir koordinējusi informācijas apmaiņu, kā arī ieteikumus attiecībā uz pārrobežu darbībām un pasākumiem veselības jomā.

Komisijas un dalībvalstu pastāvīga modrība un ātra reakcija ir būtiskas, lai nodrošinātu, ka vīrusa izplatīšanos var apturēt un ka var izvairīties no nepieciešamības ieviest jaunus vispārējus pārvietošanās ierobežojumus.

Darbības ietver arī pasākumus attiecībā uz veselības aprūpes papildu iespējām pārslodzes gadījumā, nefarmaceitiskus pretpasākumus, atbalstu minoritātēm un mazaizsargātām personām un pasākumus sezonālās gripas radītā sloga samazināšanai.

Paziņojumā izklāstītas vairākas valsts iestādēm, EK un ES aģentūrām veicamas prioritāras darbības - palielināt testēšanas tvērumu, pastiprināt kontaktu izsekošanu un uzraudzību, ko veic sabiedrības veselības aizsardzības struktūras, lai kartētu infekcijas kopas nolūkā ierobežot uzliesmojumu izplatību.

Līdz ar minēto paziņojumu EK šodien pieņēma arī īstenošanas lēmumu, kura mērķis ir atbalstīt mobilās izsekošanas un brīdināšanas lietotņu sadarbspēju pāri ES dalībvalstu robežām; nodrošināt individuālo aizsarglīdzekļu, zāļu un medicīnisko ierīču netraucēti funkcionējošu piegādi, izmantojot tādus mehānismus kā kopīgie iepirkumi ārkārtas situācijās un stratēģiskie ES krājumi.

Tāpat runa ir par ātras piekļuves nodrošināšanu sabiedrības veselības aprūpes papildu iespējām pārslodzes gadījumā, neatstājot novārtā citas veselības aprūpes jomas, tostarp nodrošinot finansiālu atbalstu medicīniskā personāla un pacientu pārvadāšanai starp dalībvalstīm, kā arī neatliekamās medicīniskās palīdzības vienību un aprīkojuma izvietošanas koordināciju pieprasījuma iesniedzējās valstīs, izmantojot ES civilās aizsardzības mehānismu.

Plānots nodrošināt mērķtiecīgus un lokalizētus, uz pētījumiem un pierādījumiem balstītus nefarmaceitiskus pasākumus, kā arī savlaicīgu informācijas apmaiņu par atkārtoti ieviesto pasākumu rezultativitāti.

Būtiski ir sniegt atbalstu mazaizsargātām grupām, piemēram, vecāka gadagājuma cilvēkiem, cilvēkiem ar jau esošām veselības problēmām un sociāli atstumtiem cilvēkiem, un šajā nolūkā veicināt pieredzes apmaiņu par testēšanas, aprūpes un ārstēšanas paraugpraksi, tostarp par psihosociālā un garīgās veselības atbalsta paraugpraksi.

Savukārt, lai izvairītos no papildu spiediena uz jau tā noslogotajām veselības aprūpes sistēmām - samazināt sezonālās gripas radīto slogu, paplašinot vakcinācijas tvērumu un izmantojot citus līdzekļus, piemēram, attiecībā uz gripas vakcīnām nodrošinot papildu nacionālus iepirkumus.

Covid-19 pandēmija ir radījusi nepieredzētu slogu visā ES un pasaulē. Daudzas valstis ir pieredzējušas plašu vīrusa pārnesi sabiedrībā.

ES un tās dalībvalstis ir ieviesušas pasākumus, kas paredzēti, lai mazinātu sociālo un ekonomisko ietekmi, piemēram, iekšējā tirgus darbības saglabāšana, atbalsts transporta un tūrisma nozarei, nodarbinātības aizsargāšana un atbalsts mazaizsargātām grupām sniegtajiem medicīniskās aprūpes pakalpojumiem.

Komisija arī izdevusi ieteikumus par ceļošanas un robežpārvaldības pasākumiem, kas vajadzīgi, lai aizsargātu iedzīvotāju veselību, vienlaikus saglabājot iekšējo tirgu.

Dalībvalstis arvien vairāk reaģē saskaņoti, un tas ir ārkārtīgi svarīgi, lai nodrošinātu, ka epidemioloģiskā situācija visā ES nesaasinās. Valstu veiktie sabiedrības veselības pasākumi ir palīdzējuši samazināt jaunu inficēšanās gadījumu skaitu līdz tādam līmenim, ko veselības sistēmas spēj pārvaldīt. Tas savukārt ļāvis pakāpeniski atcelt dažādos noteiktos ierobežojumus un atsākt lielāko daļu darbību saskaņā ar Eiropas ceļvedi koronavīrusa ierobežošanas pasākumu atcelšanai, uzsvēra EK.

Vīruss neapstājas pie ES robežām. Lai nodrošinātu nepieciešamo starptautisko reakciju uz šo globālo veselības apdraudējumu, tostarp vienlīdzīgu piekļuvi Covid-19 vakcīnai, EK turpinās koordinēt vienotu rīcību ar citiem pasaules mēroga dalībniekiem, tostarp ANO un Pasaules veselības organizāciju.

Eiropā inficēšanās ar jauno koronavīrusu apstiprināta kopumā 2 873 277 cilvēkiem, no kuriem 203 507 ir miruši.