"Tā bija liktenīga kļūda..." Kā četri amerikāņi gandrīz aplaupīja pasaules lielāko banku (1)

1872. gada 18. aprīlī Ostins Bidvels devās uz apģērbu veikalu "Green&Son" un pasūtīja drēbniekam, lai viņš uzšuj astoņus uzvalkus, divus mēteļus un divus luksusa klases halātus. 

Tolaik Bidvelam bija 26 gadi, viņš bija kopts, ar kuplām ūsām un bakenēm. Ja akcents viņu nenodotu, Bidvels izskatītos pēc ļoti turīga amerikāņa. Britu tirgotāji bagātos amerikāņus dēvēja par "Sudraba karaļiem" un tādi cilvēki tika laipni gaidīti jebkurā tirdzniecības vietā.

Bidvels drēbniekam Edvardam Grīnam stāstīja, ka ir uzņēmējs, kurš devies pāri Atlantijas okeānam, lai britus iepazīstinātu ar jaunajiem Pulmena dzelzceļa vagoniem.

Amerikānis bija atvēris savu rūpnīcu, kurā ražoja iepriekš minētos dzelzceļa vagonus. Kad Bidvela pasūtījums tika veikts, viņš parakstījās par to saņemšanu kā Frederiks Alberts Vorens.

16 dienas vēlāk, kad pasūtījums bija gatavs, Bidvels ieradās pēc drēbēm. Bidvels kļuva par biežu viesi apģērbu veikalā un regulāri tur veica jaunu drēbju pasūtījumus. Amerikānis paziņoja, ka uz nenoteiktu laiku dosies uz Īriju un vēlējās, lai Grīns paglabā viņa 215 000 ASV dolārus (tolaik 2000 britu mārciņu). Protams, Grīns atteicās un parādīja viņam ceļu uz Anglijas banku.

Grīns ieveda Bidvelu bankā, kura darījumus veica tikai jau zināmiem klientiem, kuriem uzticējās. Tas nozīmēja, ka Bidvelam neizdosies atvērt savu kontu, ja ar banku viņu neiepazīstinās kāds uzticams klients. Bidvels bija noskaidrojis, ka Grīns ir šīs bankas klients, tāpēc lielas grūtības atvērt kontu viņam nesagādāja.

Tiesa, Grīns un banka pat nenojauta, kāds cilvēks patiesībā ir Bidvels. Viņš bija ļoti gudrs krāpnieks, kura mērķis bija aplaupīt un pazemot pasaules lielāko banku.

Bidvela brālis - viens no ASV ģeniālākajiem kriminālajiem prātiem

Noziedznieki no Ņujorkas, kas bija izplānojuši Anglijas bankas aplaupīšanu, pēc nedēļu ilga ceļa pāri Atlantijas okeānam ieradās Lielbritānijā.

Galvenais laupīšanas plānotājs bija Ostina brālis Džordžs Bidvels, kurš bija vairāk nekā 10 gadus vecāks par Ostinu. Džordžs ASV jau bija pazīstams kā viens no lielākajiem krāpniekiem, kas uzdarbojies Ziemeļamerikā, Dienvidamerikā un Eiropā. Viņš tika dēvēts par vienu no izcilākajiem un gudrākajiem ASV kriminālajiem prātiem tajā laikā.

Bērnībā brāļu Bidvelu tēvs tika vairākkārt apkrāpts, jo bija pārāk naivs. Ģimenei daudz nācās pārvākties un katrā dzīvesvietā nācās uzsākt jaunu biznesu.

Tajā brīdī Džordžs saprata - kāda jēga pelnīt naudu likumīgi, ja to vieglāk ir iegūt krāpnieciskā veidā. Tieši šī iemesla dēļ viņš pārcēlās uz Ņujorku, jo tur saskatīja vislielākās iespējas kļūt par bagātnieku.

Džordža mīļākais krāpšanās veids bija naudas atmazgāšana. Viņš paņēma kredītu uz cita cilvēka vārda, atvēra veikalus un par kredītu vairs nemaksāja. Kad Džordžs uzsāka savas kriminālās gaitas, viņš tajās iesaistīja jaunāko brāli Ostinu. Sākotnēji Džordžs brālim nestāstīja par nelikumīgajiem darījumiem, taču Ostina dzīve mainījās 16 gadu vecumā, kad viņš pārcēlās uz Ņujorku.

Ja Džordžs noziegumos bija smadzenes, tad Ostins bija uzticības persona, jo tieši jaunākais brālis bija apveltīts ar lielu šarmu, kas jau no paša sākuma apbūra upurus.

Brīdī, kad ASV abiem laupītājiem bija kļuvusi pārāk "karsta", viņi nolēma doties pāri Atlantijas okeānam uz Lielbritāniju.

Četri vīri ar vienotu mērķi

Trešais noziedzīgā grupējuma dalībnieks bija Džordžs Makdonels. Viņš bija studējis medicīnu prestižajā Hārvarda universitātē, taču tā arī nekad nespēja darboties šajā jomā. Tā vietā viņš vairākus gadus pavadīja cietumā par neveiksmīgu veikala aplaupīšanas mēģinājumu. 

Brāļi Bidveli ar viņu iepazinās atrodoties cietumā. Makdonels bija ļoti viltīgs un grupējumam tika aicināts pievienoties, jo spēja runāt vairākās valodās. 

Ceturtais grupējuma biedrs bija Eds Nojess Hils, kurš brāļiem Bidveliem un Makdonelam pievienojās jau Lielbritānijā. Viņš bija labs draugs Ostinam, un Hila pienākumi bija savākt laupījumus.

Nozieguma organizēšana

Plāna galvenā sastāvdaļa bija viltoti čeki, kuros tika norādīts, ka saņemtā kredīta summa tiks atgriezta konkrētā datumā. Piemēram, kāds ražotājs veikala īpašniekam par preču iegādi varēja izsniegt čeku ar gala summu, kura trīs mēnešos ir jāsamaksā. Tā vietā viņi rēķinus maksātu ar viltotu naudu un, pirms tas tiktu atklāts, viņi nozustu.

Pēc iepriekšējās laupīšanas Ņujorkā viņi zināja, ka ASV bankas prasa vispirms sniegt oficiālu apstiprinājumu par summas izsniegšanu. 

Šajā ziņā Makdonels veica unikālu atklājumu - Lielbritānijā summas apstiprinājums bija jāsniedz tikai tad, kad gatavojies naudu atdod. Tā vietā banka paļāvās uz klienta godprātību un pieprasīja tikai uzrādīt ikmēneša kredīta maksājumus.

Viss, ko noziedzīgajam grupējumam vajadzēja izdarīt - atvērt savu rūpnīcu, lai varētu čekus iesniegt bankā, un ik pa laikam ar viltotu naudu nomaksāt rēķinus. Kredīta atdošana bankai trīs mēnešu ilgā termiņā laupītājiem pavēra plašas iespējas nozagt naudu lielos apmēros un nozust.

Protams, ja kredīti būtu ņemti uz kāda no laupītāju vārdiem, tad policistiem ātri izdotos tikt uz pēdām grupējumam, taču pateicoties Ostina šarmam, viņam izdevās bankā atvērt kontu uz Frederika Alberta Vorena vārda.

Dažu nākamo mēnešu laikā Ostins regulāri noguldīja naudu atvērtajā kontā, lai nostiprinātu savu reputāciju. Tāpat Ostins iepazinās ar bankas vadītāju - Medviku Frānsisu. 

Ostins bija sarūpējis dažādus dokumentus, kas apliecināja, ka viņš ir uzticams klients vairākās lielajās Eiropas valstu bankās.

Viltotās naudas izgatavošana paildzināja grupējuma noteiktos termiņus, taču Makdonelam galu galā izdevās sagatavot teju nevainojamus viltojumus. Plāns bija gatavs īstenošanai un no Ņujorkas tika atsaukts Hils.

Mīlestība kavē noziedzīgo plānu

Vecākajam no Bidvelu brāļiem ASV bija palikusi sieva, kuru viņš bija apprecējis 26 gadu vecumā - Marta Brūvera Pārim bija divi bērni, kurus Džordžs tā īsti nemaz nepazina. Kādā dienā sieva nosūtīja vēstuli, kurā sacīja, ka vēlas, lai vīrs atgriežas, taču Džordžs pieņēma lēmumu - jāšķiras.

Tikmēr Ostins bārā "Turkish Divan" iepazinās ar viesmīli Frensisu Greju, ar kuru bija kopā vien pāris mēnešus. Ostinam apnika meitene un viņš nolēma attiecības izbeigt. 

Vēlāk meitenē ielūkojās Makdonels, kurš izvācās no grupējuma mitekļa Grosvenoras viesnīcā un sāka dzīvot kopā ar Frensisu citā Londonas apkaimē - Meifērā.

Tikmēr Ostins bija iepazinies ar jaunu meiteni - Džeiniju Devorjē. Meitenei bija 17 gadi un viņa bija apņēmusies nodrošināt savu nākotni, apprecoties ar bagātu ārzemnieku. Ostins iemīlējās Džeinijā un parasta dēka kļuva par kaut ko vairāk.

Plāna īstenošana

2. decembrī Ostins iesoļoja Kontinentālajā bankā, kas atradās turpat netālu no Anglijas bankas. Viņš stādījās priekšā kā Čārlzs Džonsons Hortons un vēlējās atvērt jaunu kontu.

Viņš uzrādīja viltotos dokumentus no iepriekšējās bankas, kurā bija atklāti redzama uzticama kredītu ņemšanas vēsture. Pēc mēneša nauda sāka plūst no Hortona uz Vorena kontu un otrādāk, lai rastos iespaids, ka tā ir likumīga uzņēmējdarbība.

Lai pārliecinātos vai izstrādātais mehānisms darbojas, vecākais no Bidvelu brāļiem nosūtīja Frānsisam 10 viltotus rēķinus un nauda uzreiz ienāca Vorena kontā. 

Tā nu četrotne un Džordža draudzene Nellija Veronona izbaudīja lieliskus Ziemassvētkus prestižajā Forda viesnīcā. Bija vēl viens iemesls, kāpēc šie svētki ir īpaši - Ostins paziņoja, ka grasās apprecēties ar Džeiniju. 

Vecākais no brāļiem Bidveliem mudināja Ostinu neprecēt Džeiniju pirms plāns vēl nav īstenots, taču Ostins neklausījās vecāko brāli un apprecējās ar meiteni 8. janvārī. Pāris nolēma doties medusmēnesī uz Kubu.

Džordžs vienmēr bija plānojis jaunāko brāli nostumt malā pirms plāna realizēšanas un šī arī bija lieliska iespēja.

1873. gada 21. janvārī Džordžs pārskaitīja pirmās viltotās naudas zīmes uz Anglijas banku aptuveni 450 000 ASV dolāru vērtībā. Nākamajā dienā bankas vadītājs Fransis nosūtīja vēstuli, kurā bija teikts, ka nauda ir saņemta, viens no rēķiniem ir nomaksāts un viss ir kārtībā.

Pirmie viltotie rēķini tika datēti 1873. gada martā, kas deva laupītājiem nepilnus divus mēnešus laika, lai izņemtu naudu, tā vietā noguldītu viltoto naudu un nomaksātu viltotos rēķinus pirms bankas par to uzzinātu.

Tā nu vairāku nedēļu garumā laupītāji pamazām iztīrīja abus kontus un naudu nosūtīja atpakaļ uz ASV, kur tā gaidīja atgriežamies pašus noziedzniekus.

Rupja kļūda un nozieguma atmaskošana

Protams, naudas kāre ņēma virsroku un laupītāji nolēma tieši pirms kredītu nomaksas termiņa paņemt vēl vienu apjomīgu kredītu, kas izrādījās liktenīgi.

28. februārī Anglijas banka saņēma nepareizi datētu kredīta pieteikumu, kas radīja aizdomas par krāpniecību. Kopumā noziedznieki bija atmazgājuši naudu vairāk nekā 10 000 000 ASV dolāru (tolaik aptuveni 102 000 britu mārciņu) vērtībā.

Kad Hils 1. martā devās izņemt pēdējo naudu no Hortona konta, policija viņu aizturēja. Tikmēr vecākais no brāļiem Bidveliem nemaz neuztraucās par to, ka viens grupējuma dalībnieks nonācis apcietinājumā.

Džordžs metās uz Grīna viesnīcu, kur mitinājās Makdonels, kurš jau bija paspējis iznīcināt pierādījumus. 

Policija ātri vien atklāja noziedznieku krāpšanas sistēmu, taču Džordžu nodeva viņa draudzene Nellija. Sievietei tagad kļuva skaidrs, kāpēc Džordžs atteicās kopā fotografēties. Nellija pēc fotogrāfijām spēja identificēt Džordža brāli Ostinu un viņa draugu Makdonelu.

Arī Anglijas bankas vadītājs Frānsiss atpazina Ostinu, kurš bija izmantojis neīstu vārdu. Tā sākās visu četru noziedznieku meklēšana.

Grupējuma notveršana

Makdonels bija pirmais, kuru izdevās notvert. Kad viņš ieradās Ņujorkā, Makdonelu jau gaidīja policija, taču pierādījumu dēļ neizdevās vīrieti sasaistīt ar banku aplaupīšanu. Tiesa, Makdonelu nodeva viņa draudzene Frensisa. Vīrietis tika aizvests atpakaļ uz Londonu, kur viņu gaidīja tiesu darbi.

Tikmēr Ostins un Džeinija laimīgi dzīvoja Havanā, taču kādu dienu, kad viņš avīzēs ieraudzīja ziņu, ka Lielbritānijas policija arestējusi Hilu, Ostins nolēma bēgt uz Meksiku.

Pateicoties kādam Havanā dzīvojošajam amerikāņu ārstam, Ostins tika aizturēts un nonāca cietumā. Viņam izdevās izbēgt, taču divas dienas vēlāk viņš tika notverts.

Savukārt Džordžam vairākkārt izdevās aizbēgt no policijas Lielbritānijā, taču 2. aprīlī likumsargiem izdevās vecāko Bidvelu brāli notvert.

18. augustā visi četri amerikāņi stājās tiesas priekšā. Protams, arī šajā gadījumā neiztika bez bēgšanas mēģinājuma - Lielbritānijā ieradās trešais Bidvelu brālis Džons, kurš centās piekukuļot apsargus, lai tie izlaiž visus četrus noziedzniekus laukā. Policija ātri vien atklāja šo mēģinājumu un plāns izgāzās.

Visiem četriem amerikāņiem tika piespriests mūža ieslodzījums.

Dzīve pēc atbrīvošanas

1887. gadā pēc 14 cietumā pavadītajiem gadiem no ieslodzījuma tika atbrīvots Džordžs sliktā veselības stāvokļa dēļ. Viņš atgriezās ASV un uzsāka kampaņu, lai atbrīvotu jaunāko brāli, Makdonelu un Hilu.

1892. gadā pēc 20 cietumā pavadītajiem gadiem no ieslodzījuma tika atbrīvots Ostins. Pāris mēnešus vēlāk tika atbrīvoti arī Makdonels un Hils.

Pēc atbrīvošanas no cietuma Džordžs un Ostins pārtrauca darbību kriminālajā sfērā, bet Makdonels un Hils to turpināja.

1899. gada 8. martā Ostins saslima ar plaušu karsoni un nomira ASV pilsētas Būtes viesnīcā, bet trīs nedēļas vēlāk tieši tajā pašā vietā miris tika atrasts Džordžs.

Tikmēr Makdonels un Hils atkal nonāca apcietinājumā, kur pavadīja atlikušo dzīvi.