"Covid-19 deva man iespēju sākt jaunu dzīvi." Pandēmijas dēļ sieviete, kura nogalināja savu varmācīgo vīru, priekšlaicīgi atbrīvota no cietuma (4)

Ilustratīvs attēls Foto: Pixabay
Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp

Forozana bija viena no 20 sievietēm, kura bija ieslodzīta Afganistānas sieviešu cietumā. Viņa nogalināja savu vīru, kurš sievieti vairāku gadu garumā seksuāli izmantojis un pret viņu vardarbīgi izturējies. Tagad sieviete ir pateicīga Covid-19 pandēmijai, jo tā deva viņai otro iespēju dzīvot, vēsta portāls "The New York Times".

Forozana gāja 10. klasē, kad vecāki jauno sievieti piespieda apprecēties ar vīrieti, kurš bija 25 gadus vecāks.

Vīrietis bija agresīvs un 15 gadu garumā Forozanai nācās paciest vardarbību un verbālo aizskaršanu.

Kādā dienā viņš savu agresiju izgāza uz vienu no pāra meitām un Forozanai pietika - viņa paķēra lāpstu un vairākas reizes vīram iesita ar aso galu, līdz viņš nomira.

Sieviete pati vērsās policijā un viņas 12 gadus vecais dēls sacīja, ka piedalījies slepkavības pastrādāšanā.

Forozana tika apsūdzēta slepkavībā un tika notiesāta uz 10 gadiem cietumā. Dēls uz divarpus gadiem tika nosūtīts uz nepilngadīgo rehabilitācijas centru, bet abas meitas nonāca slepenā mītnē.

Forozana bija viena no 20 sievietēm, kuras tika turētas Herātas Sieviešu cietumā par savu vīru slepkavībām.

Daudzas no viņām bija līdzīgā situācijā kā Forozana - izdzīvošanas instinkti noveda pie slepkavības. Vairākas ieslodzītās atzina, ka cietumā jūtas drošībā un daudz brīvākas.

Sākoties Covid-19 pandēmijai, Afganistānas prezidents daudzus ieslodzītos atbrīvoja, tajā skaitā vairākas sievietes, jauniešus un slimus cilvēkus, lai ierobežotu tālāku vīrusa izplatību valstī.

Cietuma pagalmā tika sapulcētas visas ieslodzītās ar sapakotām mantām. Viņu starpā bija arī Forozana, kura gaidīja, vai tiks brīvībā, vai tomēr nē. Cietuma vadītāja paziņoja, ka ir notikusi kļūda un neviena no ieslodzītajām netiks atbrīvota.

Nākamajā dienā cietumā sākās pamatīgs haoss, jo vairākas ieslodzītās sāka dumpi - viņas centās izlauzties cauri cietuma vārtiem. Ēkai tika izsisti logi, nodedzināts rotaļu laukums un vairākas ieslodzītās tika nogādātas slimnīcā ar dzīvībai bīstamām traumām.

Viņām tika solīta brīvība, taču tas nenotika. Cietumā turpinājās plaši nemieri, lai gan tā pastāvēšanas vēsturē nekas tamlīdzīgs nebija noticis. Vairākas ieslodzītās sāka badastreiku, kā arī centās izdarīt pašnāvību.

Galu galā Afganistānas valdība nāca klajā ar risinājumu - ja cietumnieces vēlējās brīvību, tad bija iespēja atlikušo termiņu izpirkt naudā.

Forozana bija izmisusi, jo vēlējās satikties ar saviem bērniem, tāpēc no radiniekiem aizņēmās mazliet vairāk nekā 1000 ASV dolārus.

No cietuma sieviete tika izlaista 2020. gada 11. maijā.

Dzīve pēc cietuma

Trīs dienas pēc iznākšanas no ieslodzījuma Forozana pirmo reizi sešu gadu laikā staigāja pa Herātas pilsētas ielām.

"Kad biju cietumā, ārpasaule šķita kā paradīze un tie, kuri tika atbrīvoti, uz to devās," stāstīja sieviete.

Tiesa, daudz kas bija mainījies un Forezanai viss šķita pavisam citādāks nekā pirms tam. "Man likās, ka visi cilvēki uz mani skatās un rāda ar pirkstu. Sajūta bija tāda, it kā viņi zinātu, ka atrados cietumā. Tas, protams, viss bija manā galvā un patiesībā tā nebija."

"Covid-19 man deva iespēju dzīvot otro reizi. Sajūta, sākot dzīvi ar savām meitām no jauna, ir lieliska," stāstīja Forozana.

"Karantīnas laikā sazvanīties ar mammu mums ļāva tikai vienu reizi mēnesī," atminējās 13 gadus vecā sievietes meita Mahtaba.

Ne Mahtaba, ne Mozhdaha nevarēja doties uz skolu un apciemot pārējos ģimenes locekļus. 

Nu ģimene atkal ir kopā, taču sievietes un meiteņu prātus nomāc drūmā realitāte - Afganistānā dominē vīrieši un ik dienu nākas saskarties ar uzmākšanos.

Cietumā Forozanai bija iespēja nopelnīt naudu šujot drēbes un labojot apģērbu cietuma apsargiem. 

Tiesa dzimtajā pilsētā Herētā darbu viņa nevārēs atrast, jo koronavīrusa pandēmija ir izjaukusi Afganistānas ekonomiku, atstājot vairākus miljonus cilvēku bez darba.

Pēdējie sievietes ienākumi nonāca pie kontrabandistiem, kuri palīdzēja Forazanas dēlam Maksūdam aizbēgt no valsts pēc tam, kad viņš bija iznācis no rehabilitācijas centra.

Pašlaik viņš atrodas Vācijā, kur pēc atbrīvošanas devās ar kājām, būdams vien 14 gadus vecs.

2020. gada janvārī Vācija noraidīja viņa pieteikumu patvēruma iegūšanai. Maksūda advokāts lietu ir pārsūdzējis, taču 18 gadu vecumā viņam draud deportācija atpakaļ uz Afganistānu.

Forozana ģimenes mājās izbauda brīvību un meitu klātbūtni, taču tam visam ir arī sava ēnas puse - nogalinātā vīra ģimene jau vairākkārt draudējusi atriebt radinieka nāvi, kā arī apdraudējusi sievietes un viņas bērnu dzīvības.

Sieviete atkal ir nonākusi situācijā, kurā vienai pašai ir jāaizstāv savi bērni

Kad jaunākā meita devās pēc saldējuma, viņa uzsauca: "Cietumā man nebija problēmu! Ārpus tā man to ir tūkstošiem".

Komentāri (4)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu