Sākta parakstu vākšana pret četru joslu ātrgaitas šoseju plānu

Jūrmalas šoseja pie Babītes. Ilustratīvs attēls

FOTO: Edijs Pālens/LETA

Sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" publicēta iniciatīva par klimatneitrālu un zaļu satiksmi 2040. gadā bez dārgām četru joslu ātrgaitas šosejām, ko iesniegusi jaunatnes organizācija "Protests", informēja "Protests" pārstāvji.

Iniciatīvas pieteicēji skaidro, ka tā ir atbilde pagājušajā mēnesī prezentētajam Latvijas valsts ceļu attīstības plānam laikā no 2020. gada līdz 2040. gadam, kas paredzētu lielus ieguldījumus četru joslu ātrgaitas šoseju izveidē no Rīgas uz visiem galvenajiem attīstības centriem. 

"Ātrgaitas ceļu izbūve vien izmaksātu vidēji 300 miljonus eiro gadā. Tas nozīmētu dubultot valsts autoceļiem atvēlēto gada budžetu. Tikmēr citās satiksmes jomās akūti trūkst naudas," skaidroja kampaņas organizators Niks Derums.

Latvijas valsts ceļu sagatavotais attīstības plāns vēl jāskata valdībā. Paredzams, ka tā apstiprināšana nebūs viennozīmīga projekta lielo izmaksu dēļ. To pagājušajā mēnesī Autoceļu padomes sēdē atzina arī satiksmes ministrs Tālis Linkaits(JKP), sacīdams, ka par Finanšu ministrijas pārziņā esošo budžeta sadali "paklusēs".

"No satiksmes politikas viedokļa tik plaša ātrgaitas šoseju tīkla izbūve ir nepamatota. Gandrīz nekur šosejām paredzētajos posmos nav tāda satiksmes intensitāte, par kuru pieņemts uzskatīt, ka nepieciešams četru joslu risinājums. Četru joslu, iespējams, ātrgaitas šoseja būtu laba Rīgas apvedceļam un, iespējams, Rīgas-Jūrmalas maršrutā, bet šādi lēmumi ir profesionāli jāizvērtē, balstoties datos," sacīja Derums.

Iniciatīvā uzsvērta satiksmes nozīme klimata politikā un pausts, ka būtiskas investīcijas nepieciešamas sabiedriskā transporta, sevišķi vilcienu satiksmes attīstībā, jo šie pārvietošanās veidi ir dabai draudzīgāki un atbilst Eiropas zaļā kursa mērķim līdz 2050. gadam transporta radītās emisijas samazināt par 90%.

"Sabiedriskajam transportam hroniski trūkst finansējums. Janvārī tika celtas biļešu cenas. Martā pārtrauca dzelzceļu tīkla elektrifikāciju, jo pietrūka 40 miljoni eiro - niecīga summa, salīdzinot ar autoceļu plānu. Pagājušajā mēnesī izmaksu dēļ iestrēga autobusu pārvadājumu iepirkums, kas saturēja labas pieejamības prasības cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Tas ir prioritāšu jautājums," sacīja organizators.

Paralēli parakstu vākšanai jaunatnes organizācija "Protests" plānojot informatīvo kampaņu par savu satiksmes politikas vīziju 2040 .gadam. Parakstu vākšanas mērķis ir 1000 parakstu. Iniciatīvu paredzēts iesniegt Satiksmes ministrijā. Pagaidām par iniciatīvu parakstījies nepilns simts atbalstītāju.

Jau vēstīts, ka Latvijas valsts ceļu attīstības plānā 2020.-2040. gadam paredzēts 1020 kilometrus valsts galveno autoceļu pārveidot par četru joslu ātrgaitas ceļiem ar maksimālo braukšanas ātrumu 130 kilometri stundā, lai no jebkura galvenā reģionālās attīstības centra Rīgu varētu sasniegt ne ilgāk kā divās stundās.

Autoceļu padome šo plānu atbalstīja un tas jau drīzumā tiks virzīts izskatīšanai Ministru kabinetā.

VAS "Latvijas valsts ceļi" (LVC) valdes loceklis Mārtiņš Lazdovskis informēja, ka attīstības plānu iecerēts īstenot trīs posmos - no 2020. gada līdz 2030. gadam, no 2030. gada līdz 2035. gadam un no 2035. gada līdz 2045. gadam. Kopējais plāna īstenošanai nepieciešamais finansējums ir ap 5,9 miljardiem eiro.

Pirmajā plāna īstenošanas posmā līdz 2030. gadam lielākā uzmanība tiks pievērsta Rīgas apvedceļa pārbūvei, kā arī autoceļu pārbūvei virzienā no Rīgas uz Jūrmalu, Siguldu, Jelgavu un posmam Koknese-Pļaviņas-Jēkabpils. Pirmajā posmā plānots pārbūvēt 178,9 kilometrus autoceļu un tam nepieciešams finansējums 984,6 miljonu eiro apmērā.

Otrajā posmā paredzēts uzbūvēt 318,6 kilometrus ātrgaitas ceļu, kam nepieciešami 1,87 miljardi eiro. Savukārt trešajā posmā paredzēts uzbūvēt 523 kilometrus ātrgaitas ceļus, nepieciešamais finansējums ir 3,064 miljardi eiro.

Uz augšu