Krūmiņa: Covid-19 krīzes sākumā Latvijā "atviegloto iepirkumu" procedūras nebija caurskatāmas

Valsts kontroliere Elita Krūmiņa

FOTO: Ieva Leiniša/LETA

Covid-19 krīzes sākumā Latvijā "atviegloto iepirkumu" procedūras nebija caurskatāmas, pirmdien, 20. jūlijā, mediju pārstāvjiem norādīja valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Valsts kontrole veikusi revīziju par Covid-19 krīzes seku mazināšanai piešķirto līdzekļu izlietojumu. Revidenti atzina, ka jaunie apstākļi prasīja spēju reaģēt ātri un pielāgoties ārkārtējai situācijai, kā arī radīja atkāpes no ierastās kārtības.

Valsts kontrolē norādīja, ka jau februāra vidū aizsardzības līdzekļu piegāde bija apgrūtināta visā Eiropā. Tomēr revidenti tā arī nerada atbildi uz jautājumu, kādēļ procedūru izstrādei bija nepieciešams tik ilgs laiks.

"Reaģējot uz šo, Latvijas valdība vēl deviņas dienas pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas aizsardzības līdzekļu iegādēs atļāva nepiemērot Publisko iepirkumu likuma nosacījumus, bet vadlīnijas par iepirkumu veikšanu ārkārtējās situācijas laikā Finanšu ministrija un Iepirkumu uzraudzības birojs publiskoja gandrīz divus mēnešus vēlāk - 29.aprīlī," secināja revidenti.

Vienlaikus Valsts kontrolē norādīja, ka saskaņā ar Eiropas Komisijas 13.marta ieteikumiem tika pieļautas arī atkāpes no aizsardzības līdzekļu atbilstības novērtēšanas procedūrām, tomēr arī šajā gadījumā Ministru kabinets tikai 9.aprīlī noteica jaunu kārtību kvalitātes novērtēšanas procedūru veikšanai.

Valsts kontroliere Elita Krūmiņa uzsvēra, ka mūsu valstī netika savlaicīgi veikti pasākumi, lai "atviegloto iepirkumu" procedūras būtu caurskatāmas, kā arī valstiskā līmenī netika izstrādātas vadlīnijas iegāžu veikšanai situācijā, kad netiek piemērots Publisko iepirkumu likums.

"Līdz ar to sabiedrībā pamatoti raisījās diskusijas par aizsardzības līdzekļu iegāžu procesa atklātības trūkumu, un tas radīja augsni aizdomām par koruptīviem darījumiem. Lai gan šis nebija vienkāršs laiks nevienam no lēmumu pieņēmējiem, jāatzīst, ka vairāki lēmumi nāca stipri par vēlu," atzina Krūmiņa.

Valsts kontrole kā vienu no neatliekami risināmiem jautājumiem, kam pēc ārkārtējās situācijas būtu jābūt valdības dienas kārtībā, ir Valsts civilās aizsardzības plāns, bez kura Latvija dzīvojusi jau trīs gadus.

"Arī Valsts katastrofu medicīnas plāns, kas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam jāaktualizē ik gadu, šobrīd kavējas Veselības ministrijā. Savukārt finansējums materiālo rezervju atjaunošanai pēdējo reizi piešķirts 2018. gadā, bet jaunā valsts materiālo rezervju nomenklatūra, kas bija jāapstiprina līdz šī gada 1. aprīlim, joprojām nav izstrādāta. Vecā vairs nav spēkā, līdz ar to Latvijai šobrīd nav arī šāda - ļoti nozīmīga dokumenta," atzina Valsts kontrolē.

LETA jau vēstīja, ka saistībā ar Covid-19 pandēmiju Latvijā no 13. marta līdz 9. jūnijam bija izsludināta ārkārtējā situācija. Pēc Finanšu ministrijas sniegtās informācijas, līdz jūlija vidum Covid-19 radītās krīzes mazināšanai valsts bija piešķīrusi finansējumu teju miljarda eiro apmērā.

Aktuālākās ziņas